Māte no Tukuma sašutusi: bērnam plīsa aklā zarna, un sākās "futbols" caur trim Latvijas slimnīcām
Bezspēcības un apjukuma sajūta, kas pārņem redzot, ka bērnam ir pēkšņas veselības problēmas, spēj pamatīgi izbiedēt ikvienu vecāku. Taču ko darīt, ja sāk šķist, ka par savu rīcību droši šādā situācijā nav arī paši mediķi? Ko tādu piedzīvojusi māmiņa no Tukuma puses.
“Emocijas ir kaut nedaudz rimušas, tomēr gribas un arī vajag padalīties ar to, ko pieredzēju pirms nedaudz vairāk nekā nedēļas. Šo es nedrīkstu atstāt bez ievērības! Dēls, gandrīz piecgadnieks, 26. augusta vakarā ap pulksten 18.00 sāka sūdzēties par sāpēm vēderā. Loģiska rīcība – jāved uz uzņemšanu. Tur apskata vispārīgi, nosūta veikt klizmu un palaiž mājās. Ja sāpes atkārtojas – jāmeklē ķirurgs. Manipulācija mājās tiek veikta, bērns ap pulksten 22.00 aizmieg,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta māmiņa.
Māte neizpratnē par mediķu rīcību
Ar to gan viss nav beidzies. Pulksten 2.30 naktī bērns modies ar lielām sāpēm, kas drīz vien pieaugušas jau līdz histēriskai bļaušanai, raksta zēna māte. “Zvanu ātrajai palīdzībai, operatīvi ir klāt! Bērns miegains, sabijies. Temperatūras nav. Mediķa jautājums – vai šis bija iemesls tik agri mūs saukt, saprasts – esmu pamodinājusi, nelaipnība! Bet tomēr tas ir bērns! Jautājumu ignorēju un saku, ka savu bērnu pazīstu – tas nav nedz niķis, nedz viņš tēlo! Un ar to nav viss – viņa lemj mūs vest uz Jelgavas slimnīcu! Kāpēc? Nav ne jausmas, jo neticu, ka viņi nezināja, ka Jelgavā nav bērnu ķirurga! Tukuma uzņemšanas izrakstā minēts – pie atkārtotām sāpēm jāgriežas pie ķirurga! Tad kāpēc tas tiek ignorēts?” turpina māte.
Stāsta turpinājumā teikts, ka Jelgavas slimnīcas pārstāvji bijuši neizpratnē, kādēļ ģimene ieradusies pie viņiem.
“Es esot varējusi iebilst – turpmāk zināšu! Bet, lūdzot Jelgavai pārvest uz Vienības gatvi [uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu], tomēr nevar – jābūt slēdzienam! Tiekam Jelgavā pieaugušo ķirurģijas nodaļā. Māsiņa atsakās tik mazam likt katetru, tiek meklēts cits, kas to var izdarīt! Pieslēdz sistēmu. Ap pulksten 10.00 tiek veikta sonoskopija – divi triepieni sānu apvidū – teksts "man nav laika, šodien esmu viena!" Tiekot atpakaļ nodaļā, puikam sākas lēkmjveida sāpes! Temperatūra jau 38 grādi. Neviens nesaprot kāpēc, bet netiek arī nekas darīts, lai to novērstu! Pretsāpju zāles dot nedrīkst! Saucu dakteri – vai nu paši, vai arī es vedīšu uz Vienības gatvi!” māte raksta.
Pēc 10 minūtēm ieradusies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde un tālākais ceļš vedis uz Rīgu. “Tiekam pēc sešām stundām operēti – slēdziens smags , bet stabils! Plīsusi aklā zarna ar smagu sastrutojumu zarnās! Esmu rūgtumu norijusi. Nekas nevar būt svarīgāks par bērna veselību, bet šoreiz saku, mediķu nolaidības dēļ bija jāpiedzīvo šis murgs! Kāpēc es visu šo rakstu? Dalos ar informāciju, savu rūgto pieredzi! Labi, ka viss beidzās labi. Bet to, ko mūsu ģimene ir pārdzīvojusi, nenovēlu nevienam! Viens nepareizs mediķa lēmums noved pie šādām sekām! Ja viss būtu laicīgi saprasts un izdarīts, mazāk stresa, sirmu matu un saldāks miegs! Sargāsim savus mīļos,” par pārdzīvoto stāsta māmiņa.
NMPD brigāde vadījusies pēc plāna
Portāls Jauns.lv sazinājās ar NMPD, Jelgavas pilsētas slimnīcu, kā arī Nacionālo veselības dienestu (NVD), lai noskaidrotu, vai tiešām šajā situācijā ir bijusi apšaubāma mediķu spēja laicīgi pieņemt pareizos lēmumus.
NMPD uz jautājumu, kādēļ bērns sākotnēji vests uz Jelgavas slimnīcu, atbildēja sekojoši: “Pamatojums, NMPD brigādei bērnu nogādāt Jelgavas slimnīcā, ir valstī apstiprinātais hospitalizācijas plāns, kurā slimnīcas ir norādījušas, kādu neatliekamo palīdzību un kādos profilos tās nodrošina, noslēdzot līgumu ar NVD par valsts finansējuma saņemšanu šo pakalpojumu sniegšanai.”
Saskaņā ar NMPD Komunikācijas nodaļas vadītājas Ilzes Bukšas teikto, līdz šī gada 11.septembrim hospitalizācijas plānā Jelgavas pilsētas slimnīca bijusi norādīta kā slimnīca, kurā sniedz palīdzību ķirurģijas profilā bērniem no trīs gadu vecuma, līdz ar to brigādes rīcība bija atbilstoša kārtībai.
“Kā NVD norādījis, no slimnīcas par konkrēto gadījumu ir pieprasīts skaidrojums. Šobrīd no NVD esam saņēmuši vēstuli, kurā norādīts, ka no šī gada 12.septembra Jelgavas slimnīcā ķirurģijas profilā uzņems bērnus no 14 gadu vecuma,” pauda NMPD pārstāve.
NVD skaidro, kas noticis slimnīcā
NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Tanita Tamme-Zvejniece portālam Jauns.lv apstiprināja, ka par šo incidentu no Jelgavas slimnīcas tik tiešām pieprasīts skaidrojums un konkrētāku informāciju NVD varēšot sniegt pirmdien.
Tikmēr NVD pārstāve, runājot par hospitalizācijas plānu un NMPD pieminētajām pēkšņajām izmaiņām septembra vidū, piebilda, ka šis plāns pēc būtības esot dinamisks un regulāri mainīgs.
Ārstniecības iestādēm ir jāinformē NVD par izmaiņām ārstu pieejamībā un nepieciešamību veikt korekcijas hospitalizācijas plānā.
Jelgavas slimnīca aizstāv mediķu darbu
Jauns.lv vērsās arī Jelgavas pilsētas slimnīcā, lai noskaidrotu tās vadības nostāju situācijā, kuru zēna māte aprakstījusi medicīnas iestādei neglaimojoši. Jelgavas pilsētas slimnīcas virsārste Solveiga Ābola norādīja, ka sākotnēji mediķi bērnam uzstādījuši diferencēto diagnozi – kas nozīmē vairākus tobrīd neizslēdzamus sāpju un veselības problēmu iespējamos cēloņus.
“Lai precizētu, tika veikta sonogrāfija. Apendicīts sākotnēji neuzrādījās, tādēļ tika pārbaudīts, vai nav iekaisums. Arī tas neuzrādījās. Kā ar jebkuru slimību, pacients šajā gadījumā tika novērots, līdz ārstiem kļuva skaidrs, ka ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās,” skaidroja slimnīcas pārstāve.
Tobrīd arī nolemts, ka zēnu ir jāved uz BKUS Rīgā. Kā skaidroja virsārste, lēmums vest bērnu uz Rīgu pieņemts, vadoties pēc Latvijas Bērnu ķirurģu asociācijas ieteikuma, iespēju robežās novirzīt šādus pacientus uz BKUS Rīgā. Tas esot aptuveni 20 minūšu brauciens, piebilda Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāve.
Komentējot māmiņas izteikumus par slimnīcas personāla attieksmi un darbu, virsārste piebilda, ka satrauktam vecākam varētu būt gadījies pārprast mediķu pateikto, uztverot to citādi, nekā iecerēts. “Ja runājam par to, kā aprakstīta veiktā sonogrāfija [pieminētā sonoskopija], tad pieredzējušam ārstam kvalitatīva procedūras veikšana nebūt neprasa daudz laika,” piebilda mediķe.
Par sākotnējiem izmeklējumiem, kas nav uzrādījuši apendicīta problēmu, ārste saka – bērniem un veciem ļaudīm slimības mēdzot izpausties atipiski un sākotnēji tās var būt grūti diagnosticēt.
Šobrīd NVD ir lūdzis paskaidrojumu no slimnīcas un izskata situāciju, vairāk skaidrības par notikušo būšot nākamnedēļ.
