Ozolniekos cilvēki lielākoties negrib novada pievienošanu Jelgavai
Sabiedriskajā apspriedē par plānoto teritoriālo reformu Ozolnieku novadā piedalījušies 9% iedzīvotāju, lielākajai daļai iestājoties pret to, kā arī paužot bažas par iespējamu nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību, sociālo pakalpojumu groza samazināšanos un citiem jautājumiem, informēja pašvaldības pārstāve Agnese Kļava.
Gandrīz mēnesi ilgušajā Ozolnieku novada iedzīvotāju publiskajā apspriešanā piedalījušies 882 iedzīvotāji. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem novadā uz gada sākumu bijuši 9969 iedzīvotāji, un apspriešanā piedalījušies aptuveni 9% no visiem.
Noraidošo viedokli par reformu pauduši 837 apspriešanas dalībnieki - viņi norādījuši, ka nevēlas Ozolnieku novada apvienošanu ar Jelgavas novadu un Jelgavu. Savukārt 42 apspriešanas dalībnieki atbalstījuši administratīvi teritoriālās reformas ideju. Vēl trīs apspriešanas anketas atzītas par nederīgām vai sabojātām.
Publiskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem bija iespēja ne vien atbildēt uz anketas jautājumu, bet arī izteikt plašāku viedokli, argumentējot savu nostāju par labu kādai no izvēlēm. Reformas pretinieki galvenokārt savu viedokli pamatojuši ar Ozolnieku kā sakārtotas un zaļas vides priekšrocībām, bažām par nodokļu aizplūšanu svešas teritorijas attīstībai un savas identitātes zaudēšanu pārmaiņu rezultātā, teica Kļava.
Tāpat viņa apgalvoja, ka dominē uzskats par novadu kā pašpietiekamu vienību, kas līdz šim spējusi nodrošināt savas teritorijas vienmērīgu attīstību. Esot arī pausts arī, ka varas attālināšanās no tautas draud ar stagnāciju, īpaši attālākos reģionos, pakalpojumu pieejamības apgrūtinājumiem un lielāku "bardaku".
Esot arī izteiktas bažas par Ozolniekiem kā Jelgavas pilsētas attīstības projektu sponsoru, novada teritorijas atstāšanu novārtā, nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību un sociālo pakalpojumu groza samazināšanos uz iedzīvotāju labklājības rēķina. Liela daļa komentāru autoru norāda, ka sociālos, piemēram, veselības, pakalpojumus saņemt dodas uz Rīgu, ne Jelgavu, tāpēc nesaskata reformas sludināto ieguvumu patieso jēgu.
"Iegūtie apspriešanas rezultāti ir kā pilnvara mūsu tālākai rīcībai - suverēna Ozolnieku novada pastāvēšanas nodrošināšanai. Nenoliedzu nepieciešamību reformēt administratīvās teritorijas valstī, tomēr uzskatu, ka šāda komunistu iekārtas kolektivizācijas stila pieeja ir nepieņemama. Īpaši pārsteidz reformas pamatojumu neesamība, turklāt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) piesaistīto ekspertu slēdzieni vērtējami kā vāji un pat melīgu informāciju saturoši," tā uzskata Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA).
Pēc viņa teiktā, daudz lielāks ieguvums būtu vispirms izveidot apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas autonomās funkcijas, piemēram, izglītība, veselības aprūpe, ceļu uzturēšana, un ļaut pašvaldībām uz brīvprātības principa pamana lemt par iespējamu apvienošanos, "kā demokrātiskā valstī pieklājas".
Jau vēstīts, ka publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji varēja izteikt savu viedokli par VARAM piedāvāto risinājumu - Ozolnieku novada, Jelgavas novada un Jelgavas teritoriju apvienošanu, atbildot uz jautājumu, vai atbalsta novada iespējamo apvienošanu ar kaimiņu administratīvajām teritorijām.
Ozolnieku novada domes lēmums liecina, ka publiskās apspriešanas organizēšanas izmaksas ir 4764 eiro.
