Valsts atteikusi nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu vīrietim, kurš bijis "čekas maisos" kā "pretpadomju aģitators"

Administratīvās rajona tiesas jūlija beigās pieņemtais spriedums liecina, ka vīrietis pērn vērsās Rīgas pilsētas pašvaldībā ar iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanas komisija pērn nolēma atteikt piešķirt minēto statusu.

Vīrietis par komisijas lēmumu vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Iesniegumam Rīgas pašvaldībā viņš bija pievienojis Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) izziņas kopiju un Valsts drošības komitejas (VDK) elektroniskās datubāzes ziņojumu kopijas. TSDC izziņā par vīrieti ir norādīts, ka "persona pēc faktiem un pazīmēm, iespējams, veic pretpadomju aģitāciju un propagandu ar revizionistiska rakstura izteikumiem".

Savukārt VDK datu bāzes ziņojumos ir norādīts, ka vīrietis ir izveidojis cilvēku grupu, kura apsprieda Latvijas brīvības ideju, kā arī pašaizsardzības grupu izveidi. Tāpat apgūtas partizānu cīņas metodes, un iegūti ieroči pretošanās kustības vajadzībām.

Tāpat vīrietis iesniedzis papildu iesniegumu, kuram pielikumā pievienoti dokumenti, kas pierāda viņa aktīvu rīcību pret okupācijas režīmu, propagandējot Latvijas neatkarības ideju un vēršoties pret okupācijas režīmu. Viens no dokumentiem ir 1989.gada 10.marta Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas dokuments par pieņemšanu biedru skaitā.

Tāpat iesniegumam pievienots 1990.gada novembra spriedums, ar kuru pieteicējs ir notiesāts par šaujamieroču un munīcijas iegādi un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Minētie ieroči pieteicējam bija nepieciešami, lai garantētu drošību citām latviešu represētajām personām un pretošanās kustības dalībniekiem, kuri atklāti iestājās pret okupācijas režīmu.

Paralēli kopā ar saviem draugiem vīrietis ieguva ieročus un apguva bruņotas partizānu kaujas metodes, jo plānoja izšķirošā brīdī iegūtos ieročus izmantot pret okupācijas režīma militārajām un izlūkošanas struktūrvienībām. Vīrietis informējis, ka pēc notiesāšanas pavadīja ieslodzījumā VDK izmeklēšanas izolatorā Stūra mājā līdz 1990.gada 16.maijam, un bija pēdējais politieslodzītais, kurš tika izlaists no šī VDK izmeklēšanas izolatora.

Tiesa spriedumā raksta, ka nacionālai pretestības kustībai padomju okupācijas režīmam var izdalīt trīs lielus posmus. Pirmais posms, kurā notika Latvijas vairākkārtēja okupācija, Otrais pasaules karš un masveidīgas represijas pret latviešiem, raksturīgs ar bruņotu partizānu cīņu pret staļinisko padomju režīmu. Otrais posms sākās līdz ar partizānu kustības iznīcināšanu un padomju sistēmas nostiprināšanos, kad bruņota cīņa kļuva tikpat kā neiespējama un latviešu pretošanās kustība padomju varas stagnācijas apstākļos izmantoja nevardarbīgās pretošanās paņēmienus.

Trešais posms sākās līdz ar pārbūvi un totalitārisma vājināšanos Padomju Savienībā 80.gadu vidū. Šo posmu mēdz dēvēt par latviešu trešo atmodu un tam raksturīgas plašas tautas demonstrācijas un dažādu patriotisku sabiedrisko organizāciju dibināšanās. Arī šim pretošanās posmam raksturīgas nevardarbīgās pretošanās metodes.

Laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1960.gada 31.decembrim Latvijas likumdevējs ir paredzējis vērtēt personas piedalīšanos bruņotā un pagrīdes pretošanās cīņā pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem un šo režīmu administrāciju vai to veicināšanu, kā arī Latvijas neatkarības atjaunošanas idejas propagandēšanu. Savukārt laika posmā no 1961.līdz 1990.gadam bruņota cīņa kļuva tikpat kā neiespējama un pretošanās izmantoja nevardarbīgās pretošanās paņēmienus. Līdz ar to nacionālās pretošanās kustības veiktās darbības dažādos laika posmos, kaut arī vērstas uz viena mērķa sasniegšanu, ir bijušas atšķirīgas un pēc savas būtības nav salīdzināmas, secinājusi tiesa.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieņemot likumu, kas nosaka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu atkarībā no laika perioda, kādā veiktas konkrētas darbības, likumdevējs automātiski izdalīja divas grupas - personas, kas piedalījās nacionālās pretošanās kustībā laika posmā no 1940.līdz 1960.gadam, un personas, kas piedalījās nacionālās pretošanās kustībā laikā no 1961. līdz 1990.gadam.

Kā kritēriju, kas vieno abas grupas, likumdevējs ir noteicis dalību nacionālās pretošanās kustībā, bet kā attaisnojošo iemeslu atšķirīgajai attieksmei tas ir noteicis dažādus laika posmus. Turklāt tiesas vērtējumā šajos laika periodos pastāvēja būtiski atšķirīgas politiskas situācijas, atšķīrās pretošanās kustības darbību veids un līdz ar to nav salīdzināmas sekas, kādas varēja iestāties personām par to veikto politisko darbību.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms.