Augstskolu un institūtu vadītāji aicina Kariņu neiejaukties un atbalstīt Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā

LU vēstulē, kura premjera biroju varētu sasniegt nākamās nedēļas sākumā, akadēmiskās sabiedrības pārstāvji pauduši atbalstu Valsts prezidenta Egila Levita izvirzītajam stratēģiskajam mērķim - Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās.

Ņemot vērā minēto, premjeram adresētās vēstules parakstītāji rosinājuši "nekavējoties sākt darbu pie laikmetīga augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju vides tiesiskā ietvara izveides, sadarbojoties politiskajiem spēkiem ar akadēmiskajiem lietpratējiem un studentiem Valsts prezidenta institūcijas paspārnē".

Vienlaikus augstskolu un institūtu vadošās amatpersonas aicinājušas ievērot augstskolu autonomiju kā Eiropas vērtību neatņemamu daļu un "nepieļaut administratīvi politisku iejaukšanos augstskolu demokrātiski pieņemtajos lēmumos, respektējot tos un apstiprinot LU ievēlēto rektoru".

"Nacionālas valsts pastāvēšanas jēga un uzdevums ir tautas attīstība. Attīstības dzinējspēks - izglītība un zinātne," pausts vēstules noslēgumā.

Kā apgalvoja LU, rosinājumu parakstījis Latvijas Universitāšu asociācijas priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Ērglis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina, Liepājas Universitātes rektore Dace Markus, Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš, Banku Augstskolas rektors Andris Sarnovičs.

Tāpat vēstuli parakstījis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule, Rīgas Juridiskās augstskolas rektora vietas izpildītājs Jānis Ikstens, Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors Jurģis Jansons, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "Bior" direktors Aivars Bērziņš un Organiskās sintēzes institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Atbalstu minētajam rosinājumam paudis arī Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Modris Greitāns, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors Uģis Cābulis, Cietvielu fiziskas institūta direktors Mārtiņš Rutkis, Matemātikas un informātikas institūta direktore Ināra Opmane un Latvijas Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova, informēja LU.

Kā ziņots, līdz šim plānots, ka valdība otrdien, 20.augustā, lems par LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā, tomēr Ministru kabineta sēdes darba kārtībā šis jautājums pagaidām vēl nav iekļauts.

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš norādīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

6.augustā ministre paziņoja, ka pamatlēmums par Muižnieka neapstiprināšanu ir tapis un tiks saskaņots Tieslietu ministriju (TM) un Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas secinājusi, ka rīkojuma projektu ir nepieciešams uzlabot. Valsts kancelejā norādīja, ka IZM rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu.

Savukārt aģentūras LETA rīcībā esošajā TM atzinumā par IZM sagatavoto rīkojuma projektu teikts, ka LU normatīvie akti ir neskaidri un pārāk plaši interpretējami, kā rezultātā augstskolā nav noteikta nepārprotama administratīvo jautājumu risināšanas kārtība.

TM vērš uzmanību, ka Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par rektora apstiprināšanu, būtu jāpievērš uzmanība IZM rīkojuma projektā norādītajam faktam, ka 13 Satversmes sapulces dalībnieku, iespējams, prettiesiska dalība rektora vēlēšanās varētu būt ietekmējusi balsošanas rezultātu.

Vienlaikus TM skaidro, ka šim rīkojuma projektam nav nepieciešams saskaņojams ar TM, tādēļ tajā paustais ir uzskatāms tikai par ministrijas viedokli.

Ņemot vērā minēto, TM norādījusi, ka tās ieskatā, konkrētajā gadījumā, kad pastāv pamatotas šaubas par LU rektora ievēlēšanas leģitimitāti, Ministru kabinetam būtu vai nu jālemj par pretendenta neapstiprināšanu vai apstiprināšanu amatā atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam.

LU vadība norādījusi, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Zvērinātu advokātu biroji "PricewaterhouseCoopers Legal" un "TGS Baltic" nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.