"Šīs nav paģiras, šī ir ārsta seja pēc 3 diennakšu dežūrām" - ārsts, kuru Viņķele esot aizskārusi, publisko spēcīgu vēstījumu

Šāds vēstījums, papildus augstāk redzamajam foto, lasāms sabiedrībā un medicīnas nozarē cienītā ārsta sociālajos tīklos:

“Labrīt! Šīs nav paģiras. Šī ir ārsta seja pēc nostrādātām trīs diennakts dežūrām pēc kārtas. Šorīt dežūru pabeidzu ar asiņojošu degunu un sāpēm aiz krūšu kaula. Cienījamā Veselības ministrija, ministre Ilze Vinkele un Andris Skride – dariet visu iespējamo, lai šī nebūtu mūsu realitāte, jo labāk nepaliks – būs tikai sliktāk. Mums nevajag ārstus, ārsta palīgus, medicīnas māsas un sanitārus, kas mirst 47 gadu vecumā no izdegšanas sindroma, kā arī emocionālas un fiziskas pārslodzes. Paldies nē – man tas vairāk nav vajadzīgs.”

Jauns.lv sazinājās ar Fūrmani, lai noskaidrotu, ko mediķis domājis ar sava ieraksta pēdējo teikumu.

Ārsts paskaidroja, ka atlūgumu nekādā gadījumā negrasās rakstīt, taču apstākļi, kādos strādā medicīnas nozares pārstāvji esot jāuzlabo.

Trīs nostrādātajās dežūrās bijuši gan smagāki, gan vieglāki brīži, taču sīkāku informāciju par savu darbu mediķis neatklāj, piebilstot, ka tas ir ētikas jautājums.

Ar Fūrmaņa ierakstu sociālajos tīklos jau dalījušies vairāk nekā 2000 cilvēki.

Par ko kašķējas ārsts un ministre?

Jauns.lv jau ziņoja, ka, pēc Fūrmaņa paustā, Viņķele viņu esot apvainojusi ne tikai dzeršanā, bet arī neadekvātā rīcībā 31. jūlijā, kad pēc viltus trauksmes par ievietotu bumbu notika Paulas Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas personāla un pacientu evakuācija uz citām ārstniecības iestādēm.

Tiešu Viņķeles apvainojumu ierakstu gan neesot – tos viņa esot izteikusi neoficiālās sarunās.

Pazīstamais mediķis – anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģionālā centra vadītājs un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis sociālajos tīklos ierakstījis:

„Cienījamā veselības ministre Ilze Viņkele! Lūdzu Jūs pārstāt izplatīt nepatiesus apgalvojumus par manu atrašanos paģirainā stāvoklī P. Stradiņa KUS krīzes laikā. Tas neatbilst patiesībai un ir goda un cieņas aizskaroša rīcība no Jūsu puses. Ja Jums pastāvēja šādas aizdomas, tad vajadzēja attiecīgi rīkoties atstādinot mani no darba un nozīmējot ekspertīzi. Šobrīd tā ir apzināta nepatiesu baumu izplatīšana ar mērķi nomelnot otru personu. Pieprasu oficiālu atvainošanos no Jūsu puses”.

Fūrmanis portālam Jauns.lv paskaidroja, ka „baumas ir izplatītas ar telefonsarunu starpniecību. Tai skaitā runājot ar augstām amatpersonām”. 31. jūlijā viņš Stradiņa slimnīcā pildīja vadības ārsta pienākumus, un tur atradās arī veselības ministre, kura viņu tviterī slēptā veidā esot nosaukusi par histēriķi. Līdz šim Fūrmanim ar ministri nekādu konfliktu neesot bijis un viņš saka: „Līdz šim esmu atbalstījis veselības ministres iniciatīvas un to darīšu arī turpmāk, ja tas dos pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā”.

Jebkurš var pārliecināties, ka 31. jūlija veselības ministre tviterī čivinājusi, ka viens no krīzes situācijas vadītājiem (iespējams, Fūrmanis) esot panikojis:

„Viena šodien no krīzes realitātē gūta mācība - pašā karstumā nepanikot un nevairot stresu ar saucieniem „haoss”. Tas nepalīdz. Gluži pretēji. Izrādās, ka panikotājs ir viens no atbildīgajiem krīzes risināšanā. Redzēt to klātienē. Tas ir jaudīgi. Un ceru, ka ar sekām. (..) secinājums, ka histēriķus šādos gadījumos jātur pa gabalu. Pat ja miera apstākļos viņš ir ok. Krīzē citas prasības. Nosvērtība un emocionālā inteliģence”.

Savukārt Fūrmanis apgalvo, ka pati ministre esot „psihojusi”: „Notikuma vietā man bija divas sarunas ar ministri. Pirmajā viņa izteica aizskarošas piezīmes par manu Vadības ārsta funkciju izpildi, kuras es šobrīd atturēšos publiski izpaust. Otrajā bija dažādi histēriski teikumi. Cik zinu, tad augsti stāvošas amatpersonas, kas nestrādā Veselības ministrijā vai tās padotībā esošajās iestādēs ir informētas par šādu “faktu””.

Toties NMPD Liene Cipule ir izteikusi atzinību mediķiem par darbību krīzes situācijā, tai skaitā arī Fūrmanim.

Pati ministre gan nevēlējās komentēt izvērtušos skandālu un caur savu padomnieku komunikācijas jautājumos Edgaru Skvariku portālam Jauns.lv paziņoja: „Ministre baumas nekomentēs. Vienlaikus vēlos vērst uzmanību, ka Fūrmaņa kungs sociālajos tīkos jau iepriekš no ministres pieprasījis komentārus par baumām, kas neatbilda patiesībai”.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viedokli Jauns.lv pauda biedrības mediju projektu vadītāja Sendija Burka-Šaicanova: „LĀB nevar komentēt situāciju, jo notikuma vietā slimnīcas pacientu evakuācijā nepiedalījās. Tomēr citu dienestu vērtējumā Roberts Fūrmanis kā Vadības ārsts savus pienākumus veicis ar atbildību un precizitāti, demonstrējot augstas raudzes profesionalitāti.

Ja Roberts Fūrmanis komunikācijā ar veselības ministri saskata goda un cieņas aizskaršanas pazīmes, tad viņam ir tiesības prasīt atvainošanos, tā ir viņa privāta lieta. LĀB Robertu Fūrmani vērtē augstu – gan kā viceprezidentu, gan kā sava darba entuziastu un profesionāli, kurš ikdienā glābj cilvēku dzīvības. Ne velti Roberts Fūrmanis ir ievēlēts par LĀB viceprezidentu, tas ir ārstu vērtējums viņa profesionalitātei”.