MVT Vasaras mājā interpretē Miervalža Poļa idejas

Iedvesmojoties no Miervalža Poļa Bronzas un Baltā cilvēka performances, modes mākslinieki Artis Štamgūts un Laima Jurča turpina šo procesu par sabiedrības attīstību laikā un tendencēs, radot neklātienes performanci, kurā šiem priekštečiem seko nākamais – Zaļais cilvēks. Mākslinieki šo ideju aizguva no Miervalža Poļa performances, kurā Bronzas jeb padomju laika cilvēks pārtapa par Balto cilvēko – Kapitālisko cilvēku, domājot par to, ka mūsdienu laikmeta kontekstam atbilstoši ir šim Kapitāliskajam jeb patērnieciskajam cilvēkam transformēties par Zaļo cilvēku, kas atbildīgi izturās pret savām izvēlēm. Mākslinieki šādā veidā grib reflektēt par mūsdienu laikmeta zaļajām tendecēm, tomēr viņi vēlas par to runāt moderni – nav jāizvairās no aizvien lielākas tehnoloģiju ienākšanas mūsu sadzīvē un dabas resursu patēriņa, kā arī nav jāizvairās no plastmasas klātbūtnes, bet par patēriņu ir jādomā. Tā ir mūsdienu pasaules sastāvdaļa un tā tas arī visticamāk būs nākotnē. Taču to visu vairs nedrīkst patērtēt bezatbildīgi.

Zaļais cilvēks rosina domāt plašāk un atteikties no stereotipiem par to, kā rūpēties par pasauli, kurā dzīvojam, kā arī aicina pievērst uzmanību mūsu savstarpējām attiecībām – laiks ir uzlūkot vienam otru vienlīdzīgi.

Neklātienes performancē par Zaļo cilvēku, Artis Štamgūts un Laima Jurča apskata vēl vienu tēmu – reprezentatīvo portreta ideju. Tas tiks attēlots caur darba kvadrāta formātu jeb Instagram foto formātu, kas mūsdienās ir indivīda reprezentējošā platforma un būtisks mūsdienu sabiedrības sociālās komunikācijas fenomens.

Miervaldis Polis (1948) ir gleznotājs, performanču rīkotājs, kas pēdējā laikā kļuvis pazīstams kā Latvijas “galma gleznotājs”, izpildot pasūtījuma darbus fotoreālisma garā. 20. gadsimta septiņdesmitajos gados kopā ar savu toreizējo partneri Līgu Purmali viņš radīja un izstādīja Latvijā pirmos fotoreālisma darbus. Miervaldis Polis gleznojis ne tikai fotoreālisma manierē, bet darbojies arī tādos glezniecības stilos kā akadēmiskajā reālismā, gleznojis acu apmāna tehnikā, primitīvisma un simbolisma stilā. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados mākslinieks sāka eksperimentēt ar performances mākslu. Miervaldis Polis to saucis par “spontāno” vai “fantomu teātri”. 1986. gadā mākslinieks dibināja “Ego centru”, kļūstot par vienīgo tā biedru, 1987. gadā radīja Bronzas cilvēka tēlu – ar abiem šiem performatīvajiem aktiem Miervaldis Polis iemantoja lielu atpazīstamību. Poļa akcijās ietilpa tāda veida aktivitātes kā pastaigas pa Rīgu, ubagošana Brēmenē, tikšanās ar Balto cilvēku Helsinku samitā, saulespuķu sēkliņu tirgošana pie Laimas pulksteņa. Polis visas šīs akcijas realizēja publiskās telpās, mijiedarbojoties ar netīši sastaptiem garāmgājējiem. Mākslinieks deviņdesmitajos arī realizēja performanci, kuras laikā viņš no Bronzas cilvēka pārtapa par Balto cilvēku, tādējādi atsaucoties uz pēkšņajām izmaiņām Latvijas un Austrumeiropas sabiedrībā – tie vairs nebija sevī ieslodzītie bronzas cilvēki, bet gan tagad tie piederēja pie Rietumu pasaules, kļūstot par Baltajiem cilvēkiem, par paterētājsabiedrības locekļiem.

Artis Štamgūts ir Latvijas Mākslas akadēmijas modes dizaina nodaļas docents. Darbojas arī savā zīmolā “STATUS BY SHTAMGUTS” kā dizaineris un radošais direktors. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis maģistra grādu modes mākslā. Papildus modes mākslu studējis Milānas modes akadēmijā – Nuova Accademia di Belle Arti (NABA) un Berlīnes mākslas universitātē – Universität der Künste Berlin (UDK).

Laima Jurča šogad ieguvusi maģistra grādu modes mākslā Latvijas Mākslas Akadēmijā, iegūstot atpazīstamību ar savu diplomdarbu – spilgto apģērbu kolekciju “Illuminated”. Kolekcija tika radīta ar mērķi pievērst uzmanību cilvēkiem ar invaliditāti un to integrācijas problēmām sabiedrībā. Pētījuma pamatā ir ieskats padomju laiku situācijā, kad īpaši krasi atšķīrās ideoloģijas lozungi no reālās dzīves. Laikmetā, kad sabiedrībā tiek idealizēti konkrēti vizuāli un ķermeniski standarti, kāds var palikt ēnā un kļūt neredzams. Kolekcijas uzdevums ir nojaukt stereotipus par pieņemtiem standartiem un simboliski izcelt neierastas detaļas, atklāt cilvēku dažādību, orientēt sabiedrību uz sapratni un sadarbību.

Savā radošajā darbībā māksliniecei patīk eksperimentēt, izmēģinot dažādas tehnikas. Laimas Jurčas stiprās puses ir apdruku veidošana un manipulācijas ar audumiem, ko viņa ir attīstījusi savās pēdējās kolekcījās, kas ir ļoti arī manāms tajās.

Lielākais sasniegums līdz šim ir uzvara internacionālajā jauno dizaineru konkursā – “ŁÓDŹ YOUNG FASHION AWARD”, kas norisinājās 2018 gada oktobrī, Polijā. Bijusi arī starp finālistiem konkursā – “ARTS OF FASHION FOUNDATION”, San Francisko, 2018 gada decembrī un guvusi atzinību arī daudzos citos konkursos.