Rīgas mēra kandidāts Viesturs Zeps: „Ja Rīgā kaut kas izdodas, tad tas ir šķietams izņēmums, nevis norma”
Rīgas domes opozīcijas virzītais galvaspilsētas mēra kandidāts Viesturs Zeps („Attīstībai/Par!”) pārliecināts, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir likvidēt tās pašvaldības institūcijas, kuru darbība „pārklājas” jeb kuras veic vienu un to pašu darbu. To dēļ galvaspilsētās nekas neveicas un tiek atbaidīti investori.
„Kā lakmusa papīrītis situācijas raksturošanai ir slavenie Krišjāņa Barona ielas puķu podi. Lai tos novāktu, uzturētu vai kaut ko risinātu, ir nepieciešams runāt ar sešām vai septiņām dažādām institūcijām, kas izvietotas dažādos domes departamentos – būvvalde, Mājokļu un vides departaments, „Rīgas meži”… Sistēma ir samudžināta.
Tas nozīmē, ka nevienu lēmumu nevar pieņemt operatīvi. Mājokļu un vides departaments budžetā ieplāno Barona ielas puķu podus, bet pēc tam no budžeta šī nauda pazūd, un beigās podi visu pamesti nostāv pusgadu, skaidri zinot, ka tiem nav paredzēta laistīšana, apkope.
Ieviesusies bezatbildība, kur pie katras procedūras katrs atrunājas, kāpēc viņam tas nav jādara. Normālās pašvaldībās tiek izmantots „no wrong door” princips, proti – nāc pie jebkura pašvaldības darbinieka, un viņš pastāstīs, kāda ir procedūra, kas būs vislabākais speciālists, pie kura vērsties. Rīgā, manuprāt, ir otrādi – „all wrong donors” – ej pie kura gribi, nekādu risinājumu nevar dabūt, atskaitot, protams, agrāk pie paša Ušakova,” saka Zeps.
- Nesen Jauns.lv runāja ar kādu vides nevalstiskās organizācijas pārstāvi, kurš īsteno vides pieejamības invalīdiem projektus Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes pašvaldībās, kam Eiropas valstis piešķir simtiem tūkstošu eiro lielu finansējumu. Projekti tiek realizēti Talsos, Engurē, Saulkrastos, bet Rīgā ne. Viņš teica, ka izvairās no galvaspilsētas, jo te birokrātija ir tik liela, ka nav iespējams projektu saskaņot. Rīgai nebūtu jāiegulda ne cents, tikai jāizrāda labā griba, bet tā palaiž naudu vējā.
- Tā ir precīzi iezīmēta problēma. Lai invalīdiem uztaisītu infrastruktūru, ir jāvēršas būvvaldē, Satiksmes departamentā un citās institūcijās. No projekta iesniegšanas brīža pēc tam apmēram gadu nevar pakustēties uz priekšu. Tas arī investorus atbaida no Rīgas.
Ja grib uzbūvēt rūpnīcu Rīgā, divi gadi paiet lēnās saskaņošanās, kamēr var uzsākt. Arī pati celtniecība ilgs gadu, un tikai pēc trijiem gadiem varēs palaist projektu. Šis termiņš ir par ilgu, mūsu kaimiņi piedāvā daudz elastīgākus nosacījumus. Rīgas pašvaldībā nav viena konsultanta, kas projekta investoru paņemtu aiz rokas, viņu izvadītu un pateiktu – nāc, mēs tev palīdzēsim!
- Investorus atbaida arī pilsētas infrastruktūra?
- Nupat bijām Krasta ielā pārbaudīt, kas tur notiek. No projekta kaut kā izkritis tur paredzētais veloceliņš. Nu kā tā var! Satiksmes departaments jau tā klibo ar visiem saviem projektiem, neiztērē visus paredzētos līdzekļus. Departamentā nav viena projekta vadītāja, kas atbildētu par vienu konkrētu ielas posmu. Dīvaina darbu organizācija! Faktiski, ja Rīgā kaut kas izdodas, tad tas ir šķietams izņēmums, nevis norma, bet vajadzētu taču būt otrādi.
Brasas tiltam vajadzēja būt saremontētam 2017. gada beigās, bet tagad, pa to braucot, redzam, ka tur nekas „baigi” nenotiek. Nu uzradies Deglava tilts. Abi tilti praktiski ir paralizēti, arī Zemitānu tiltam prasās remonts.
