"Neatkarīgie" deputāti gatavi sadarboties ar GKR un atbalstīt Burovu kā mēru

Pēc Petrova vārdiem, patlaban tiek diskutēts par scenāriju, kurā GKR un "Saskaņa" veidotu koalīciju, bet atsevišķi vēl tiktu slēgts sadarbības līgums starp GKR un NDF. Panākot šādas vienošanās, GKR mēra amata kandidātam Oļegam Burovam tiktu nodrošinātas vismaz 32 balsis, uz kurām balstījās arī galvaspilsētas domi pametušā "Saskaņas" līdera Nila Ušakova vadītā koalīcija.

Petrovs tomēr uzsvēra, ka sarunas par iespējamo sadarbību ar GKR esot "tikai diskusiju stadijā", jo patlaban esot grūti saprast, vai reāli būs iespējams pieņemt kādus lēmumus, ja "Saskaņai" un NDF savstarpēji nebūs nekādas komunikācijas.

"Ar GKR mēs apspriežam sadarbības modeļus, taču ar "Saskaņu" mums nekāda kontakta nav. Sarunas ir sarežģītas, jo jautājums ir - vai pēc mēra ievēlēšanas mēs tiešām varēsim pieņemt arī kādus lēmumus," sacīja Petrovs, vienlaikus norādot, ka "saredz iespēju ar GKR tomēr vienoties".

Par amatu sadali šobrīd diskutēts netiekot, apgalvoja Petrovs, lai arī frakcijas pārstāvji iepriekš bija uzsvēruši, ka viena no viņu prasībām ir saglabāt vicemēra amatu Vadimam Baraņņikam.

Savukārt otrs mēra amata kandidāts, līdzšinējās opozīcijas deputāts Viesturs Zeps (LA) atzina, - lai gan šobrīd ir atvaļinājumu laiks un sarunas ar kolēģiem virzās kūtri, arī viņš nav atmetis cerības savākt balsu vairākumu savai kandidatūrai.

"Ir pauze un frakcijām savākties kopā vienuviet tagad ir pagrūti, taču sarunas ar jaunu sparu atsāksies pēc 12.augusta, kad lēmumi mainīsies pa stundām," sacīja Zeps, norādot, ka ir izveidojis savu darbu programmu, kuru atkārtoti ir gatavs prezentēt opozīcijas kolēģiem.

Patlaban lielākais atbalsts Zepam esot no nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas.

Kā ziņots, Rīgā kopš 21.jūnija nav mēra. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas "Vienotība" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.

Patlaban Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāti ir Burovs un Zeps, taču nevienam no viņiem pagaidām nav oficiāli izdevies nodrošināt pietiekamu deputātu atbalstu. Burovam skaidru atbalstu patlaban sola tikai "Saskaņa", ka nozīmē, ka viņam ir 28 balsis.

Pēdējo mēnešu notikumu rezultātā Rīgas domē vairs nav stabila koalīcijas un opozīcijas sadalījuma, jo no "Saskaņas" izslēgti četri deputāti. "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" bloku patlaban veido 28 deputāti - 17 no "Saskaņas" un 11 no "Gods kalpot Rīgai".

Opozīcija tikmēr palikusi 25 domnieku sastāvā, jo no Jaunās konservatīvās partijas tika izslēgti divi domnieki - Imants Keišs un Druvis Kleins. Četri opozīcijas deputāti ir no partijas "Vienotība", seši no "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, septiņi no JKP un astoņi no "Latvijas attīstībai".

Kleins, Keišs un neatkarīgais deputāts Oskars Putniņš apvienojušies deputātu blokā "Rīgai!" un solījuši atbalstīt opozīcijas virzītu mēru, ja šis kandidāts gūs vienotu visu opozīcijas atbalstu.