Liepiņa NEPLP sastāva maiņu saista ar partiju vēlmi nodrošināt politisku kontroli
Diskusijā par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāva maiņu vērojama varas partiju vēlme nodrošināt politisku kontroli mediju regulatorā, turpinot līdz šim īstenoto valsts kapitālsabiedrību vadības nomaiņu, situāciju vērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Linda Liepiņa.
Liepiņa pauda viedokli, ka problēma, kurā patlaban iesaistīta NEPLP, ir dziļāka, neaprobežojoties tikai ar situāciju sabiedriskajos medijos.
"Līdzko nomainās pie varas esošās partijas, tā cilvēki vēlas nomainīt ne tikai NEPLP, bet arī daudzus citus posteņus. Tas viss ir saprotams, bet tad mums vajadzētu atklāti pateikt, ka šie cilvēki būtu jāmaina katrus četrus gadus, neslēpjoties un atklāti pasakot, kurš ir kuras partijas pārstāvis, tostarp NEPLP," uzsvēra deputāte, piebilstot, ka brīdī, kad kāda partija zaudē varu, kāda amatpersona kļūst nevēlama.
Liepiņai nav pieņemama situācija, kas patlaban notiek saistībā ar vairāku amatpersonu atbrīvošanu no amatiem. "Man tas īsti nav pieņemams, jo trūkst argumentācijas," skaidroja politiķe.
Deputāte uzsvēra, ka ir iespējams kritizēt NEPLP darbu, taču, viņasprāt, ir jāsaprot, ka "jaunās partijas nākušas pie varas un grib redzēt tur savus cilvēkus". Liepiņa patlaban gan nav izlēmusi, kādu pozīciju pieņemt jautājumā par to, vai NEPLP locekļi būtu jāatbrīvo. "Man nav šobrīd izkristalizējies viedoklis. Man ir duālas sajūtas. Labprāt gribētu dzirdēt visu pušu argumentus. Ir mēģinājums atbrīvoties no [NEPLP vadītājas Daces] Ķezberes, kura nenoliedzami ir ZZS cilvēks," sacīja Liepiņa.
Liepiņa tāpat norādīja, ka ir jārisina situācija mediju nozarē kopumā. Viņasprāt, līdzekļu trūkuma apstākļos mediji zaudē savu neatkarību, rodoties riskam nokļūt atsevišķu personu kontrolē. "Novēroju Saeimā, kādā veidā politiķi vēlas kontrolēt medijus. Viens aspekts ir caur likumdošanu, bet otrs - tiek darīts viss, lai vājinātu medijus. No vienas puses - bļauj par slikto situāciju, bet no otras puses - tiek darīts viss, lai vājinātu Latvijas medijus, piemēram, tiek pieņemti ierobežojoši likumi attiecībā uz reklāmu. Kad medijs ir vājš, tad jebkurš var aiziet un pirkt saturu par naudu," uzsvēra deputāte.
Jau vēstīts, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus. Saeimai tiek lūgts neatliekami savā darbakārtībā iekļaut jautājumu par NEPLP locekļu darba vērtēšanu. Vienlaikus organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.
NEPLP ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību, uzsvērts Saeimai adresētajā iesniegumā, piebilstot, ka par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas.
Latvijas Radio 2017.gadā ir izteicis neuzticību NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam saistībā ar sasteigtiem sabiedriskā pasūtījuma un radio kanālu formātu grozījumiem. Žurnālisti pārmeta Āboliņam redakcijas autonomijas pārkāpšanu un radio Ziņu dienesta reputācijas graušanu. Izteiktā neuzticība nav atsaukta, atgādināts iesniegumā.
LŽA tāpat uzsvēra, ka NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi. Iesniegumā norādīts arī uz vairākām citām problēmām ar NEPLP.
NEPLP loceklis Patriks Grīva sacīja, ka LŽA rīcība nav nekas jauns, jo "asociācija nemitīgi ir kritizējusi padomes darbu un izmantojusi visus līdzekļus, lai diskreditētu to". "Personīgi es priecātos par konstruktīvu kritiku, bet patlaban asociācijas apgalvojumi par to neliecina," uzskata Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās darbu kā iepriekš līdz Saeima lems pretēji.
