Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. (Foto: LETA)

Premjers Kariņš grib glābt medicīnu, slēdzot slimnīcas 28

Politika
16. jūlijā 06:11 2019. gada 16. jūlijā 06:11
Kas Jauns Avīze
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izteicies, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir pārāk daudz slimnīcu un tāpēc, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu, nākotnē esot jādomā par, iespējams, vairāku slēgšanu. Vienlaikus premjera domugraudi neliecina par kompetenci šajos jautājumos.

Kariņš "Rīta Panorāmā" uzsvēris, ka “ne visa veselības nozarei piešķirtā nauda patlaban tiek efektīvi izmantota”. To apliecinot Valsts kontroles ziņojums par cilvēkresursiem, kā tagad birokrātu valodā dēvē darbiniekus, veselības aprūpes nozarē. Viņš retoriski vaicā, vai visas ēkas, kuras tiek sauktas par slimnīcām, bet nenodrošina pirmo palīdzību, tiešām ir slimnīcas.

Pārmetums nevietā

“Acīmredzot ir slimnīcas, kuras nespēj pildīt savu funkciju,” norāda Kariņš un piebilst, ka iepretim kaimiņvalstīm Latvijā ir divreiz vairāk slimnīcu: “Mums vajadzētu koncentrēt savu naudu un spēkus.” Patlaban Latvijā neatliekamo palīdzību 24 stundu režīmā sniedz 21 slimnīca un vēl astoņas atbilstoši savai specifikai, piemēram, Rīgas Dzemdību nams. 

Kariņa arguments par “pirmo palīdzību” nav korekts. Tāda funkcija pilnā apmērā nevar būt visām slimnīcām – ar lauztu kāju vai iekaisušu aklo zarnu pacientus neved uz Tuberkulozes un plaušu slimību centru Sauriešos vai Infektoloģijas centru. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris diplomātiski norāda, ka premjera paustais par veselības nozares neefektivitāti liecina par rupju nezināšanas kļūdu. 

Briesmīgu ekonomiju nevar gūt

Labajā sarakstā ir Ogres slimnīca, kas nodrošina neatliekamo palīdzību. Tomēr tās valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs vaicā: “Kā būs uz pusi samazināt slimnīcu skaitu? Izvērtējam Ventspili un Liepāju un tagad taisīsim kādu no tām ciet. Vai, izvērtējot Stradiņus un Gaiļezeru, vienu no tām taisām ciet? Saslimstība nekļūst mazāka, un ir ļoti labi, ja palīdzību var saņemt tuvāk mājām. Briesmīgu ekonomiju, novirzot palīdzības saņemšanu tālāk un investējot transportā, domāju, nevar gūt. Un par mums: Ogre un tās apkārtne ir augošs rajons (mēs atrodamies pa vidu rajonam, kur cieši dzīvo 70 000 iedzīvotāju), grūti pateikt, kā varētu iztikt bez Ogres slimnīcas.”

Vajadzīga zelta stunda

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne atgādina, ka ne jau slimnīcu skaits nosaka veselības aprūpes pieejamību un vienlīdz kvalitatīvas ārstēšanas iespējas.  Viens no svarīgākajiem slimnīcu uzdevumiem ir dzīvības glābšana. “Lai šo uzdevumu varētu sekmīgāk izpildīt un cilvēki visā Latvijā justos pasargāti nelaimes gadījumā, jāizpilda viens būtisks kritērijs – zelta stunda,” skaidro Vāne. “Ja pacientam spēj sniegt kvalitatīvu ārstēšanu šīs pirmās stundas laikā, ne tikai izredzes izdzīvot ir lielākas, bet arī atveseļošanās ir ātrākaun rehabilitācijas iznākums arī daudz labāks.”

Turklāt OECD 2017. gada dati liecina, ka Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir 32,44 slimnīcas, Igaunijā – 22,77, Somijā – 44,84, Francijā – 45,55, Japānā – 66,39 slimnīcas. “Izteikums, ka ir divreiz vairāk slimnīcu nekā nepieciešams, prasa reālu, pamatotu pētījumu, kāpēc premjers sniedzis savu viedokli tik kategorisku, jo attīstītās valstīs tik zems slimnīcu skaits nav, pat tur, kur apdzīvotība ir daudz blīvāka nekā Latvijā un ceļi daudz kvalitatīvāki,” teic Vāne.

Var gan pieļaut, ka aiz Kariņa teiktā slēpjas vēlme vienkāršotā veidā risināt mediķu trūkumu – nav kas ārstē, tātad jāslēdz slimnīcas. Vāne tomēr cer, ka premjers šādi nedomāja: “Arī slimnīcās strādājošo ārstu skaits uz iedzīvotāju skaitu ir zemāks par tiem pašiem igauņiem, ar kuriem salīdzina. Iemesli ir vairāki, bet galvenais – privātā medicīna, kurā var vairāk nopelnīt un mazāka atbildība nekā slimnīcā.”

Nav korekts rādītājs

Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš norāda, ka Latvijā pastāv slimnīcu sadalījums pa pieciem aprūpes līmeņiem, kas izveidots, daļēji pamatojoties uz Pasaules Bankas pētījumu. Katram līmenim noteikta sava darbības joma un apjoms. Līdztekus šobrīd rit slimnīcu apvienību veidošana, kas,visticamāk, vainagosies ar slimnīcu skaita formālu samazināšanos. Preiļu slimnīcas lietvede Lidija Kupcāne teic, ka slimnīcu skaits vien dažādās valstīs nav korekts rādītājs, jo klīniku izmēri var būt ļoti atšķirīgi. Ir Eiropas valstis, kas uztur lielu slimnīcu skaitu, bet tās ir specializētas vai nelielas, koncentrējoties uz minimālu sekundāro veselības aprūpi, toties nodrošina, ka slimnīca atrodas iespējami tuvu dzīves vietai.  Tāpat ir valstis, kuras tieši pretēji – samazina slimnīcu skaitu līdz minimumam un veido milzīgus multifunkcionālus veselības aprūpes centrus. “Daudz vērtīgāks rādītājs veselības nozares analīzei ir gultu skaits uz 1000 iedzīvotāju, un tajā mēs ne tuvu neesam līderi,” saka Kupcāne. 

Protams, esot nepieciešams “optimizēt resursus”. Vērtīgs ir plāns, kur slimnīcas sadalītas sadarbības reģionos, “jau šobrīd redzam, ka atsevišķas veselības aprūpes iestādes sāk specializēties”. “Tādēļ varam apgalvot, ka cieša sadarbība ar Daugavpils un Krāslavas slimnīcām, kā arī iespējama šaurāka specializācija varētu būt arī mūsu uzņēmuma nākotnes perspektīva,” piebilst Kupcāne.

Deputāts piekrīt premjeram

Saeimā Kariņa viedoklis var gūt arī atbalstu. Ilmārs Dūrītis(Attīstībai/Par!), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāts, klāsta: “Latvijā gultasvietu skaits atbilst Eiropas vidējam rādītājam. Var teikt, ka šis cipars ir salīdzinoši labs rādītājs uz citu valstu fona. Var tikai piekrist gan premjera, gan arī veselības ministres redzējumam, ka veselības nozarē specializācija un resursu koncentrācija ir pareizais ceļš, un tas jau notiek.”

Veselības nozare Latvijā, salīdzinot ar citām nozarēm, pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā jau ir piedzīvojusi vienu no lielākajām apvienošanas un likvidēšanas reorganizācijām, atzīst pats Dūrītis. 2007. gadā ar slimnīcām, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, Nacionālais veselības dienests bija noslēdzis 71 līgumu, bet šogad – 40 līgumus. Tātad juridisku personu skaita ziņā slimnīcas kopš tā laika ir samazinājušās teju divtik.

Viņķeles vīzija

Patlaban Latvijā ir 39 slimnīcas, kuras iedalītas piecos līmeņos. Augstākajā līmenī ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Stradiņa slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā – septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā – vēl septiņas, otrajā – četras, pirmajā – sešas. Vēl ir trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes. Veselības ministres Ilzes Viņķeles (Attīstībai/Par!) vīzijā  Latvijas slimnīcu tīkls veidosies no trīs “ekselences centriem” un trim vai četrām reģionālajām slimnīcām, bet pārējās slimnīcas ieņems zemākus līmeņus. Pacientus varot nogādāt ārstēšanai Rīgā no jebkuras Latvijas vietas – kas zelta stundas laikā iespējams tikai ar helikopteru.

Citi šobrīd lasa

Solvita Āboltiņa skumst, ka jādzīvo šķirti no vīra: "Viegli tas nav..."
Andris Biedriņš kļuvis par uzņēmēju 2
Neatveroties izpletnim, sieviete Kanādā krīt no pusotra kilometra augstuma un izdzīvo 5
Skatīt visus komentārus

Принц Гарри и герцогиня Меган просили Елизавету II дать им комнату в Виндзорском замке

Бывшая возлюбленная принца Гарри решила выйти замуж за его тезку 1