Aizputes neatkarīgie luterāņi tiesā uzvar "Vanaga baznīcu", kas centās atņemt draudzes īpašumus

Aizputes neatkarīgā luterāņu draudze, kura pievienojusies Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL), kārtējā tiesas prāvā uzvarējusi arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto LELB un saglabājusi savas īpašumtiesības uz dievnamu un citiem draudzes īpašumiem.

Portāls Jauns.lv jau rakstīja, ka pērnā gada pavasarī Kurzemes rajona tiesa pilnībā noraidīja LELB prasību pret Aizputes draudzi un lēmusi, ka tā ir vēsturiskā dievnama īstā saimniece. LELB ar šo lēmumu nebija apmierināta un iesniedza apelāciju Kurzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijai, kas atkal lēma par labu Aizputes draudzes. LELB ar to nebija apmierināta un atkal lēmumu pārsūdzēja, šoreiz jau pēdējā instancē – Augstākajā tiesā, kura šomēnes atkal lēma par labu Aizputes draudzei.

LELB uzskata, ka tā ir visu Latvijas luterāņu draudžu baznīcu un īpašumu saimniece, toskait arī Aizputes draudzes, kaut gan tā jau vairākus gadus desmitus ir izstājusies no LELB sastāva. Vēl Atmodas gados Aizputes luterāņu draudze atšķēlās no LELB un kļuva par neatkarīgu un autonomu draudzi, jo toreizējam draudzes mācītājam Sigurdam Sproģim radās konflikts ar LELB konsistoriju. 2016. gadā Aizputes draudze pievienojās LELBĀL. Protams, ka tas nepatika LELB arhibīskapam Jānim Vanagam, kurš uzskata, ka visi Latvijas luterāņu draudžu īpašumi vēsturiski pieder viņa vadītajai garīgajai institūcijai.

Aizputes draudzes mācītājs Varis Bitenieks Jauns.lv pastāstīja: „2019.gada 2. jūlijā Latvijas Republikas Senāts paziņojis savu lēmumu par labu Aizputes autonomai evaņģēliski luteriskajai draudzei. Nolēma: atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvja zvērināta advokāta Jura Narkēviča kasācijas sūdzību un reliģiskās organizācijas „Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze” pretsūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 14. decembra spriedumu. Lēmums nav pārsūdzams.

Draudzei ilgā tiesāšanās bija ļoti nogurdinoša. Tas bija liels pārbaudījums savstarpējām attiecībām. Šī uzvara dos jaunu stimulu draudzei darboties un turpināt iesāktos darbus pie dievnama restaurācijas”. Līdz ar to arī Augstākā tiesa apstiprināja jau iepriekš Kurzemes apgabaltiesas pieņemto lēmumu, ka LELB kā “reliģiskās organizācijas centrs” nevar pretendēt uz Aizputes luterāņu draudzes dievnamu, mācītājmāju un tai piekrītošo zemi, jo tās īstenie saimnieki ir pati draudze nevis “reliģiskais centrs”, kurš uz draudzes īpašumiem varētu pretendēt tikai tad, ja Aizputes draudze būtu beigusi pastāvēt. Bet Aizputes luterāņu draudze ir pastāvējusi jau daudzus gadsimtus (baznīca latviešu draudzei pieder kopš 1582. gada), arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kas ir pamats pašreizējai likumdošanai un īpašumtiesībām, tā nekad savu darbību nav pārtraukusi (arī okupācijas laikā) un Aizputes pašvaldība tai likumīgi atdevusi atpakaļ padomju laikā nacionalizētos īpašumus.

Jau iepriekš Birtenieks portālam Jauns.lv teica, ka LELB „vēlas draudzei atņemt visu – viņi vēlas atņemt draudzei zemi, baznīcu, anulēt trīs tiesnešu un notāru darbu, kā arī dzēst Zemesgrāmatā ierakstītu īpašnieku”. Kā nu redzams, šī „konfiskācija” nav izdevusies.