Lielākie Latvijas pagājušā gada plaģiāti. TOP 6

No apvainojumiem plaģiātismā nav izdevies izvairīties ne popkultūras elkiem, ne politiķiem un studentiem, ne arī mūsu tautas svētās himnas radītājam.

1. Vai „Prāta vētras” jaunā dziesma ir plaģiāts?

Gada sākumā tika publicēti divu dziesmu ieraksti un aicināts saskatīt, ka „Prāta vētras” jaunākā dziesmu „Ziemu apēst” un grupas „Tumsa” viena no zināmākajām dziesmām „Zvaigžņu kabarē”, līdzības ir diezgan pamanāmas.

Reinis Vilnis Baltiņš sociālajos tīklos rakstīja: „Taču, ja paskatās reāli, pasaulē ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad kāds mūziķis iesūdz otru par apzinātu viņa dziesmas kopēšanu, lai gan, iespējams, otrs ir iedomājies ko tādu, kas skan ļoti līdzīgi jau radītājam. To, vai šis konkrētais gadījums ir „špikojums” vai nav, spriediet paši”.

„Prāta vētra”: „Ziemu apēst”

„Tumsa”: „Zvaigžņu kabarē”

2. „Duets Sandra” daudzus gadus krāpis savus fanus

 Arī populārā šlāgergrupa „Duets Sandra” tiek vainota plaģiātismā. Tās hits „Mazcenas mobilais” ir ļoti līdzīgs slavenajai Tonija Kristija izpildītajai dziesmai „Is This the Way to Amarillo”.

Kas no kā ietekmējies, šaubu nav, jo Tonija Kristija izpildīto dziesmu „Is This the Way to Amarillo” Nīls Sedaka un Hovards Grīnfilds sarakstīja 1971. gadā un tā bijusi pat Lielbritānijas singls numur viens. Savukārt „Dueta Sandra” mūziķi Andris un Sandra Brīnumi dziesmu „Mazcenas mobilais” radīja pirms gadiem divpadsmit.

Interesanti, ka Andris Brīnums nenoliedz abu kompozīciju līdzību, taču apgalvo, ka nav iespaidojies no tik populārās britu dziesmas un līdzība nav apzināti radīta, jo visām savām dziesmām melodijas un tekstu rada paši – kopā ar sievu Sandru. Tikmēr Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas autoru apvienība informējusi, ka dziesma „Mazcenas mobilais” izņemta no aģentūras reģistrēto muzikālo darbu bāzes, kas nozīmē, ka turpmāk, kad šī dziesma tiks izmantota, atlīdzība tiks pārskaitīta oriģinālās melodijas autoriem.

3. Par plaģiātu nosauc Latvijas himnu

Gada sākumā mūsu valsts patriotiem iesākās ar pamatīgu šoku - Latvijas himna ir plaģiāts! Tā portālā satori.lv rakstīja Ģermānistikas maģistrantūras studente Ieva Skrebele. „Dievs, svētī Latviju!” melodiju Baumaņu Kārlis esot nošpikojis no vācu tautas dziesmām - vācu tautasdziesmas „Ja es būtu putniņš” vai Vācijas pilsētas Oldenburgas neoficiālās himnas, kuras pamatā ir iepriekšminētā tautasdziesma.

Ieva Skrebele pauda: „Es pieļauju, ka tā nevar būt sagadīšanās, jo tajā laikā (himnas rašanās brīdī) bija ļoti spēcīga baltvācu kultūra. Visi Latvijā dzīvojošie cilvēki bija dzirdējuši populārās vācu dziesmas. Līdz ar to nav iespējams, ka, dzīvojot Latvijā, protot vācu valodu, esot šajā kultūrā, kāds cilvēks būtu varējis to palaist garām.

No vācu kultūras tiešām aizguva daudz”.

Savukārt vēlāk radās vēl viena plaģiātisma versija – latviešu himnas pirmās taktis ļoti atgādina brazīļu komponista Hosē Mauricio Nunesa Garsijas (1767 – 1830) skaņdarbu - bēru simfoniju.

4. Plaģiātisma skandāls Rīgas domē

Gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēma vērtēt plaģiāta lietu Rīgas domē. Ministrs Kaspars Gerhards neizslēdza iespēju, ka rezultātā varētu mainīties pat domes vadība.

Reaģējot uz laikraksta „Diena” publikāciju par Rīgas domes dāsni apmaksāto Nila Ušakova padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokāta biroja veikto pētījumu, kas drīzāk atgādina internetā brīvi pieejamas informācijas apkopojumu un „slinka studenta vienas nakts darbu”, ministrija nolēma sākt pārbaudi

Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja „Dzanuškāns & partneri” izstrādāto pētījumu, par ko viņš saņēmis 35 000 eiro, drīzāk raksturojams kā internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums, laikrakstam "Diena" atzina eksperti. Vismaz ceturto daļu tūkstošus vērtā dokumenta aizņem tiesu spriedumu izraksti un gari citāti no internetā pieejamiem dažādu organizāciju pētījumiem

Dzanuškāna advokātu birojam pagājušā gada rudenī bez konkursa bija uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību un par divu mēnešu darbu dome Dzanuškānam esot samaksājusi vairāk nekā 35 000 eiro.

Lai novērstu jebkādas iespējamās spekulācijas par ētikas normu pārkāpumiem, Jānis Dzanuškāns pieņēma lēmumu atmaksāt domes Attīstības departamentam par pētījumu saņemtos 35 000 eiro.

5. Ministrija tērē naudu plaģiātam

Kamēr VARAM plaģiātismā vainoja Rīgas domi, arī pati ministrija neizvairījās no nepatikšanām. VARAM esot samaksājusi 3488 eiro kādam uzņēmumam par pētījumu, kurā ir manāmas plaģiāta pazīmes, secināja Valsts kontrole.

VARAM bija piešķīrusi 151 905 eiro Latgales plānošanas reģionam, tostarp paredzot līdzekļus attīstības programmas pielikuma izstrādei par sadarbības projektiem, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu „ArGaumi” par šo pašu pienākumu veikšanu. Uzņēmumam piešķīra 3488 eiro, lai tas izstrādātu Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumu par potenciāli atbalstāmajiem individuālajiem un sadarbības projektiem.

Analizējot SIA „ArGaumi” izstrādāto Latgales attīstības programmas pielikumu par potenciāli atbalstāmajiem individuālajiem un sadarbības projektiem, revidenti secinājuši, ka pielikuma sadaļās ir norādīta informācija no citiem iepriekš izstrādātiem dokumentiem. Rindkopas ir kopētas no Latgales programmas 2010.-2017. gadam, kā arī nodarbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība”.

Valsts kontrole ieteica ministrijai izvērtēt iespēju atgūt nelietderīgi iztērētos 3488 eiro, ņemot vērā, ka šādu pašu pielikumu bija izstrādājis arī Latgales plānošanas reģions no tam jau piešķirtā finansējuma.

6. Antropologs Sedlenieks pārmet plaģiātismu filoloģijas doktoram Jurim Milleram

Antropologs Klāvs Sedlenieks šogad filoloģijas doktoram Jurim Milleram pārmeta, ka viņa doktora disertācija „Galvenās Literatūras pārvaldes darbība Latvijā. 1985.-1990.gads” ir plaģiāts.

Sedlenieks norādīja, ka Millera promocijas darba 1. nodaļa ļoti līdzinās tekstam krievu vikipēdijā. „Ja vien krievu vikipēdijas šķirkli nav rakstījis pats Millers, viņa doktora disertācija ir plaģiāts,” rakstīja Sedlenieks. Viņš ievērojis, ka Millera tekstā ne tikai sekots vikipēdijas ierakstam teikumu pa teikumam, norādot tāpat noformētas atsauces, bet arī lietots vienāds stils.

Savukārt Millers aģentūrai LETA uzvēra, ka nav radījis plaģiātu un Sedlenieks izteicis absolūti nepamatotus apvainojumus. Viņaprāt, jebkurš cilvēks var „izvilkt no konteksta” kādu frāzi un izmantot to. Millers uzsvēra, ka viņa darbā ir atsauces uz oriģinālmateriālu, kuru viņš pats pētījis, 2009. gadā esot Maskavā. Viņš Latvijas Universitātei esot arī nodevis atskaites par darbu arhīvā Maskavā.

Millers ir pazīstams arī kā producents un koncertzāles „Rīga” izveidotājs. Savukārt Sedlenieks ir lektors Rīgas Stradiņa universitātē, un tur izveidojis Sociālās antropoloģijas maģistra studiju programmu.

Vēlāk izskatot Latvijas Universitātes zinātņu prorektora Indriķa Muižnieka vēstuli ar lūgumu vērtēt izskanējušos pieņēmumus par iespējamu plaģiātu Millera disertācijā, Promocijas padome nolēma to nevērtēt. Promocijas padome iespējamo plaģiātu nevērtēja un „tas tai nebūtu jādara”. Padome norādīja, ka līdz šim ievērota procedūra, kas saistīta ar darba aizstāvēšanu, un Promocijas padomes pienākumos neietilpst reaģēt uz plašsaziņas līdzekļos izteiktiem viedokļiem.

* * *

Visvairāk grēko juristi un mediķi

Pirms gada ar pilnu jaudu sāka darboties programma „Plag.lv”, kas tika izstrādāta speciāli Latvijas pasniedzējiem un studentiem, lai cīnītos ar plaģiātismu universitātēs.

Tās pirmais secinājums: Juridisko fakultāšu studenti visbiežāk kopē likumus un tiesu praksi, savukārt medicīnas studenti - mājaslapas par veselību. Sistēmas veiktā detalizētā analīze liecina, ka topošie juristi visvairāk iecienījuši kopēt tiesu lēmumus un likumu tekstus, turklāt šie teksti viņu darbos aizņem nozīmīgu daļu. Protams, ka tādu darbu zinātniskā vērtība, kur lielākā daļa satura ir vienkārši kopēta no citiem avotiem, ir ļoti zema, uzsvēra sistēmas izstrādātāji, turpinot, ka topošie juristi izceļas ar lielu plaģiāta procentu, bet tieši viņiem labāk par citiem jāzina likumi, tostarp arī tie, kas attiecas uz autortiesībām.

Aiz juridisko fakultāšu studentiem nāk topošie mediķi, kuri „nemaz nekautrējas ņemt saturu no interneta mājaslapām par veselību”, norāda „Plag.lv” veidotāji. Plaģiāts viņu darbos sastopams pilnībā nokopētu vai nedaudz pārrakstītu rakstu veidā par slimībām un to simptomiem.