Četru Rīgas domnieku izslēgšana no "Saskaņas" esot sods par nepaklausību Ušakovam
Četru “Saskaņas” deputātu dezertēšana no Rīgas domes sēdes un vēlāka izslēgšana no frakcijas ir pirmais vēstnesis cīņai par varu partijā pēc tam, kad Eiropas Parlamentā ievēlēts tās vadītājs Nils Ušakovs. Lai gan šoreiz Ušakovam ir izdevies nodemonstrēt spēku, tam līdzi nākušas “Saskaņai” nepatīkamas sekas – stabila vairākuma zaudēšana Rīgas domē. Turklāt nākotnē nemieri var turpināties, jo rudenī paredzētajā “Saskaņas” kongresā Ušakovam var nākties atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem par partijas finansēm, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Jau pirmajā darba dienā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām “Saskaņas” Rīgas domnieki sanāca lemt par to, kas turpmāk vadīs domi. Partija “Gods kalpot Rīgai” (GKR) jau bija publiski paziņojusi, ka par mēru virzīs savas partijas pārstāvi, un, ja “Saskaņa” tam nepiekritīs, jauna Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanai balsu nebūs, kas nozīmētu ārkārtas vēlēšanas. Pirmdienas vakarā “Saskaņas” frakcijā sākās partijas nosaukumam neraksturīgas domstarpības, kas lika nervozēt partijas un frakcijas līderiem Nilam Ušakovam un Annai Vladovai.
Iebildumus pret GKR ultimātu, kā arī pretenzijas uz otro vicemēra amatu izvirzīja deputātu grupa, kuras sastāvā bija arī tagad no frakcijas izslēgtie Valērijs Petrovs, Vitālijs Dubovs un Aleksejs Rosļikovs. Vaicāts, vai joprojām ir vicemēra kandidātu sarakstā, Rosļikovs “de facto” vien atbildēja: “Lai tas paliek pagaidām noslēpums!”
Tomēr “Saskaņas” frakcijas vadības favorīts vicemēra amatam bija Sandris Bergmanis. Viņš pēdējā laikā publiski biežāk tika pieminēts saistībā ar savām konsultācijām “Rīgas satiksmei”. Nedēļas vidū Bergmanis sarunā ar “de facto” atgādināja, ka, tāpat kā Dainis Turlais, ir bijušais karavīrs, tāpēc arī Rīgas domē varēšot ieviest armijas disciplīnu: “Bet varbūt šajā situācijā tāda ir vajadzīga. Varbūt arī tagad ir tieši tādi laiki, kad militāristiem ir šī situācija jāvērš par labu.”
Taču vismaz pagaidām Bergmanim par vicemēru kļūt neizdevās. Ceturtdienas vakarā no domes ārkārtas sēdes, kurā bija paredzēts par viņu balsot, aizgāja Petrovs, Dubovs, Rosļikovs un līdzšinējais vicemērs Vadims Baraņņiks. Pazuda kvorums, un sēde bija jāatceļ. Četru dezertējušo deputātu izslēgšanu no “Saskaņas” frakcijas uz karstām pēdām ierosināja Ušakovs, frakcijas vadītāja Vladova un viņas vietnieks Mihails Kameņeckis, un atbalstīja visi pārējie.
“Top arī tuvākajā laikā lēmums par viņu izslēgšanu no partijas, proti, Baraņniks, Petrovs, Rosļikovs un Dubovs. Un attiecīgi tuvākajā laikā arī atbilstoši domes procedūrai – par viņu atsaukšanu no visiem ieņemamajiem amatiem,” vēlā ceturtdienas vakarā “de facto” pauda Ušakovs. Vladova, vaicāta, vai kolēģu rīcība viņu pārsteigusi, paziņoja: “Protams, ka tas bija pārsteigums, bet tā ir viņu izvēle. Viss, viņi vairs nav mani kolēģi, paldies.” Tikmēr Kameņeckis frakcijas stingrību pret četrinieku skaidroja šādi:“Viņi gribēja mūs šantažēt. Viņi neticēja, es simtprocentīgi esmu pārliecināts, ka viņi par šādu rezultātu neticēja, ka tā būs.”
Baraņņiks bija vienīgais no četrinieka, kam klātienē bija jāuzklausa frakcijas pārmetumi. Viņš skaidro, ka situāciju izprovocējis komunikācijas trūkums. Piemēram, par GKR pārstāvja Oļega Burova virzīšanu uz Rīgas brīvostas valdi “Saskaņas” frakcijā vispār nenotika diskusijas.
“Nekādas revolūcijas nebija gatavotas. Mēs vienkārši gribējām tieši frakcijas iekšienē labāk izrunāt visus jautājumus un pieņemt lēmumus, kas ir saprotami, loģiski un kas apmierina visus,” apgalvo Baraņņiks un uzsver, ka no viņu puses ienaida ne pret vienu no bijušās frakcijas neesot. Tomēr jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR), kura koalīcijā šobrīd ir mazāk nekā puse no Rīgas domniekiem, ar četrinieku runāt par sadarbību neplāno: “Es to nedarīšu. Vai to darīs “Saskaņas” frakcija – nezinu, stipri šaubos. Domāju, ka tai virzienā droši vien atpakaļceļa nav. (..) Šie kolēģi rīkojušies ir nesaskaņoti, par ko viņi arī ir sodīti. Un es domāju, ka tas ir pareizs solis, jo uz tāda diktāta vai kaut kāda reketa bāzes strādāt kopā nav iespējams.”
“Saskaņas” frakcijas sašķelšanās aizēnoja GKR iekšējās domstarpības. Tās uzjundīja pēc lēmuma mēra amatam izvirzīt nevis Oļegu Burovu, kas pildīja šos pienākumus kopš Ušakova atstādināšanas, bet gan Turlo. Burovs, kurš bija iecerējis atkāpties no vicemēra amata, tagad šo savu iesniegumu atsauca.
Savukārt “Saskaņas” valde vēl iepriekš nolēma uz rudeni pārcelt partijas kongresu. Iepriekš Ušakovs solīja, ka par partijas turpmāko vadību tiks lemts uzreiz pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. “Saskaņas” premjerministra amata kandidāts, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis joprojām piekristu šos pienākumus uzņemties. “Es savā dzīvē nekad neizvairījos no izaicinājumiem. Ieskaitot priekšlikumu kandidēt uz Eiropas Parlamentu pat,” saka Dombrovskis, kurš pirms Ušakova lēmuma kandidēt pašam bija iecerēts kā pirmais numurs “Saskaņas” eiroparlamenta kandidātu sarakstā.
Dombrovskis atzīst, ka vispirms kongresā būtu jāizrunā vairāki jautājumi, uz kuriem viņam šobrīd neesot atbilžu, piemēram, par Saeimas vēlēšanu kampaņas finansēm. Tikmēr Ušakovs neuzskata, ka “Saskaņai” drīzā nākotnē var draudēt kādas finansiālas problēmas, piemēram, KNAB uzliktu naudassodu veidā: “Komentēt spekulācijas, aizdomas un procesus es noteikti neplānoju, bet vēlreiz varu apliecināt, ka partija nekādus likums nav pārkāpusi. (..) Es kā partijas vadītājs, kad es apgalvoju, ka partija nekādus likumus nav pārkāpusi, tas arī attiecas uz partijas valdes priekšsēdētāju.”
Ušakovam aizejot uz Eiropas Parlamentu, viņa vieta Rīgas domē pienāksies bijušajai Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājai Vitai Jermolovičai (GKR), kura šobrīd tiek turēta aizdomās KNAB izmeklētajā kriminālprocesā par biroja līdzekļu izšķērdēšanu. Šonedēļ šai lietā aizturēts un par aizdomās turēto atzīts arī “Saskaņas” domnieks Maksims Tolstojs. Visticamāk, izmeklēšanas laikā abus skars liegums tuvoties, tā vēl vairāk sarežģījot domes koalīcijas darbu.
