Noraida ZZS deputātu pieprasījumu Ģirģenam par nesaņemtajiem paziņojumiem pirms EP vēlēšanām

Arī Pieprasījumu komisija iepriekš noraidīja šo dokumentu.

Opozīcijas deputāti iesniegumā kritizē iespējamu EP vēlēšanu sabotāžu un iekšlietu ministra bezdarbību. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze jau iepriekš pauda, ka Ģirģenam vajadzētu atkāpties no amata, jo daudzi balsstiesīgie nav saņēmuši vēstuli ar informāciju par EP iecirkni.

Ģirģens iepriekš komisijas sēdē pavēstīja, ka ieprieks tika rīkots atkārtots konkurss par informatīvo vēstuļu piegādi, lai šos pienākumus varētu uzticēt "Latvijas Pastam", tajā skaitā konkursa noteikumos tika prasīts nosaukt pastniekus. Tomēr tas nepalīdzēja panākt to, ka "Latvijas pasts" būtu šī pienākuma izpildītājs, tāpat arī likums neļauj veikt konkrēta uzņēmuma lobēšanu.

Ģirģens norādīja, ka būtu nepieciešami likuma grozījumi, lai šo uzdevumu uzticētu "Latvijas Pastam". Par to nepieciešams konsultēties ar juristiem saistībā ar to, ka uzņēmējdarbībā pastāv brīva konkurence.

Viņš norādīja, ka 1,39 miljoni paziņojumi iedzīvotājiem nosūtīti. Ministrs aicināja pēc konkrētas metodikas aprēķināt un pateikt konkrētu skaitu, cik cilvēku nav saņēmuši vēstules. ZZS Saeima frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis norādīja, ka Iekšlietu ministrijai (IeM) jāizveido šāda metodika, savukārt deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) vērsa uzmanību, ka nav mehānisma, ar ko pārliecināties, ka vēstules ir piegādātas.

Ģirģens akcentēja, ka par šīm EP vēlēšanām iedzīvotāji būs visvairāk informēti, uzskaitot kādos medijos vai citos informācijas kanālos ir publicēta informācija. Arī ņemot vērā elektroniskās deklarēšanas sistēmā izsūtīto informāciju, no IeM un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ir izpildīts pienākums par ziņu sniegšanu par EP vēlēšanām, akcentēja ministrs.

Kā ziņots, IeM saņēma aptuveni 200 iedzīvotāju sūdzības par nesaņemtajām vēstulēm ar informāciju par EP vēlēšanu iecirkņiem.

Pasta komersants "Reller", kas ieguvis tiesības uz līguma izpildi par 2019.gada Eiroparlamenta velēšanu informatīvo paziņojumu piegādi, uzskata, ka līgumā paredzētos uzdevumus ir veicis atbildīgi. Tajā pašā laikā uzņēmums norāda, ka vairākās vietās Latvijā šo paziņojumu piegāde nav bijusi iespējama objektīvu iemeslu dēļ.

Ģirģens iepriekš norādījis, ka, analizējot sagatavošanās darbus EP vēlēšanām, ministrs nonācis pie secinājuma, ka ir nepieciešams virzīt grozījumus vēlēšanu procesu regulējošajos normatīvos aktos un sagatavot tehnoloģiskos risinājumus, lai nodrošinātu vēlētāju elektronisku reģistrēšanu iecirknī, kurā vēlētājs ieradies balsot.

Tikmēr presē izskanējušo informācija par nesaņemtajām vēstulēm piesaistījusi Valsts drošības dienesta uzmanību, kurš sācis pārbaudi.

Jau vēstīts, ka CVK par EP vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu plāno lemt 31.maijā.