Arnis Cimdars: „Grūti prognozēt, vai šīs vēlēšanas varētu atzīt par nenotikušām”
foto: Paula Čurkste/LETA
Kādreizējais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars: „Šobrīd daudz vairāk cilvēku zina, ka notiek vēlēšanas, nekā tas bija pirms tam, kad viss bija gludi un nebija nekādu ekscesu”.
Sabiedrība

Arnis Cimdars: „Grūti prognozēt, vai šīs vēlēšanas varētu atzīt par nenotikušām”

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Tūkstošiem cilvēku nav saņēmuši paziņojumus par savu vēlēšanu iecirkni šajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Savukārt ceturtdien simtiem vēlētāju „tehnisku problēmu dēļ” nevarēja nobalsot iepriekšējā balsošanā citā, nevis savā deklarētajā, vēlēšanu iecirknī. Vai šo solījumu nepildīšanas dēļ vēlēšanu rezultātus varētu atzīt par nenotikušām, Jauns.lv komentē iepriekšējais Centrālās vēlēšanu komisijas ilggadējais priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Arnis Cimdars: „Grūti prognozēt, vai šīs vēlēšanas...

Viņš saka: „Pirmais un svarīgākais ir tas, ka šobrīd ir grūti prognozēt vai paziņojumu nesaņemšanas par vēlēšanu iecirkni un problēmu ar to, ka ceturtdien iepriekšējās vēlēšanās nevarēja nobalsot citā vēlēšanu iecirknī, dēļ varētu apstrīdēt vēlēšanu rezultātus un tās atzīt par nenotikušām, jo tas patiesībā ir tiesas kompetencē, ja tiesā tiek saņemtas sūdzības, kuras pēc būtības pierāda, ka tieši tādēļ pietiekami daudz cilvēku nav varējuši piedalīties vēlēšanās.

Teorētiski tiesā var vērsties jebkurš, kurš uzskata, ka viņa tiesības ir ierobežotas. Jautājums ir par to, kādi ir argumenti un kā viņš tiesai spēs pierādīt, ka viņam ir taisnība. Ko varētu teikt tiesa, es atsakos iepriekš minēt.

Bet manā skatījumā ir primāras un sekundārās, pavadošās procedūras. Primārās procedūras ir – iecirkņa darbošanās, vai vēlētājus apkalpo, vai tur ir pieejami biļeteni, vēlētāji tiek reģistrēti un viņi var nobalsot atbilstoši procedūrai, un pēc tam atbilstoši saskaitīti rezultāti. Bez tā mēs nevaram iegūt nekādu rezultātu, ne apstrīdamu, ne neapstrīdamu. Otrā lieta ir pavadošās procedūras. Piemēram, paziņojumu izsūtīšana, kas ir atbalsta procedūra, kas manā skatījumā nav uzskatāma par augsta riska faktoru, kura dēļ varētu apstrīdēt vēlēšanas. Manuprāt, šai problēmai ir citas sliktas sekas. Šeit turpinās sliktā komunikācijas starp valsts institūcijām un cilvēkiem, jo cilvēki saka: lūk, rēķinus jūs man atsūtīt varat, bet paziņojumu par vēlēšanām ne!

Savukārt iepriekšēja nobalsošanu citā iecirknī ir papildus variants tiem cilvēkiem, kuri pēdējā brīdī neatrodas tuvumā savai deklarētajai dzīvesvietai. Bet tas nav pamatbalsošanas veids. Vēl ir iespēja šādi nobalsot piektdien. Un, protams, sestdien savā vēlēšanu iecirknī.

No vienas puses ir slikti, ka ceturtdien sistēma nestrādāja, bet tas ir noticis fakts, kuru vairs nevar grozīt. Šeit būtu nepieciešams vairāk uzmanības pievērst tam, ko mēs varētu gūt no šīs pieredzes, jo mums priekšā ir gan pašvaldības, gan Saeimas vēlēšanas. Ja mēs ieciklēsimies tikai uz kaut kādu sodīšanas mehānisma palaišanu, bet nedomāsimies par to, kā pragmatiski rīkoties, kādu no šī visa varam gūt mācību, tad būs slikti ne tikai šajā reizē, bet arī vēlāk.

Gribētu pieminēt, ka tam, ka liela daļa cilvēku nesaņēma šos paziņojumus, ir ari vairāki citi blakusefekti. Viens no šīs papildus ažiotāžas efektiem ir atgādinājums, ka šīs vēlēšanas notiek. Tas nav labs veids kā atgādināt par vēlēšanām, bet izskatās, ka šobrīd daudz vairāk cilvēku zina, ka tās notiek, nekā tas bija pirms tam, kad viss bija gludi un nebija nekādu tādu ekscesu. Tas tāds nenopietns komentārs.

Eiropas Savienības direktīva nosaka kāda kārtība, principi un galvenās nostādnes valstīm ir jāievēro, rīkojot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet pašas velēšanas notiek pēc katras dalībvalsts noteiktās kārtības. Tāda paziņojumu sūtīšana vienās valstīs ir, bet citās atkal nav. Mēs tādus paziņojumus 2004. gadā ieviesām. Šāda paziņojuma nesaņemšana nav principa pārkāpums. Es personīgi šādu ielūgumu ierasties uz vēlēšanām saņēmu gan papīra versijā, gan EDS sistēmā.

Savukārt tāda Iepriekšējas balsošana jebkurā vēlēšanu iecirknī, kā tagad, nebija ne 2004., ne 2009., ne 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās, un tādēļ nevarēja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Tā kā šobrīd gribu teikt - pirmkārt ir jāsaglabā miers, un jātiecas uz labāku rezultātu katram ar savu rīcību, kam balsojot, kam organizējot vēlēšanas”.