"Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis: "Jaunie vilcieni jāpērk"
Jau trešo reizi "Pasažieru vilciens" mēģina iepirkt jaunus vilcienus, un esošā iepirkuma ietvaros jau trešo reizi ir paziņots uzvarētājs. Pirmajā reizē par uzvarētāju tika atzīts Spānijas uzņēmums "Talgo". Pēc tam kad rezultātu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pārsūdzēja Škoda Vagonka, nu jau divas reizes par iepirkuma uzvarētāju ir atzīts Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka".
"Pasažieru vilciens" visdrīzāk būs spiests slēgt līgumu ar "Škodu", jo IUB ar savu pirmo lēmumu būtībā izslēdza Talgo no turpmākās cīņas par vilcienu piegādi Latvijai. Jauns.lv uz interviju aicināja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāju Rodžeru Jāni Griguli.
Kad šai sāgai beidzot pienāks gals un pasažieri varēs braukt jaunos vilcienos?
Pamatā visi lielie darbi iepirkumā ir pabeigti, un tagad jāveic vien noslēguma procedūras. Kad stājos amatā – 2017. gada 16. oktobrī –, jau viss bija skaidrs, iepirkuma dokumentācija sakārtota. Jau bija iesniegti tehniskie piedāvājumi no visiem četriem pretendentiem, izveidota iepirkuma komisija un sākta izvērtēšana (Spānijas uzņēmums "Talgo", Šveices kompānijas "Stadler" Polijas meitasuzņēmums, Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" un Čehijas "Škoda Vagonka" – Red.).
Kāpēc process ir tik ilgs? Ir ļoti grūti pirkt kaut ko, kas dabā neeksistē. Šajā gadījumā tas nav produkts, ko varētu paņemt no plauktiņa. Pirmām kārtām mums ir cits sliežu platums nekā citur Eiropā, kur šos vilcienus ražo. Līdz ar to tehniskie parametri ir jāpielāgo.
Protams, var teikt, Igaunijā un Lietuvā jaunie vilcieni jau ir, bet jāatceras, ka tur pasažieru pārvadājumu ar vilcieniem ir vismaz divreiz mazāk nekā Latvijā. Līdz ar to viņiem prasības ir daudz citādākas. Mūsu prasībām jābūt samērīgām ar mūsu pasažieru vajadzībām, un pēc tām arī definējam minimālo, kas nepieciešams vilcienam. Pašsaprotami, ka tiem jāatbilst Eiropas standartiem un regulām, higiēnas prasībām, tajā skaitā lai tualetes būtu piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un tā tālāk.
Balstoties uz šīm prasībām, visi pretendenti iesniedza piedāvājumus. Uzsvēršu, ka nevienam no pretendentiem nav gatava, taustāma un dabā novērtējama šāda modeļa vilciena. Līdz ar to jārunā tikai par teoriju – kā šāds vilciens varētu izskatīties. Katrs no pretendentiem, protams, cenšas piedāvāt savu labāko variantu, kas kaut kādā mērā ir balstīts uz kāda no esošajiem vilcienu modeļu tehniskajiem risinājumiem.
Līdz ar to cīņa ir par variantiem, kādi vilcieni teorētiski varētu būt. Tas aizņem lielāko laiku, jo, ja būtu prototips vai modelis, kurā konkrēti varam ieiet iekšā paskatīties, būtu daudz vienkāršāk.
Bet šādam precīzam modelim no konkurences viedokļa ir arī negatīvā puse. Ja nosacīti iepirkuma sākumā mēs būtu teikuši jā kādam vienam konkrētam modelim, tad iepirkums zaudētu jēgu, izpaliktu konkurence un iepirkuma cena visdrīzāk būtu krietni lielāka. Mūsu gadījumā konkurence ir nodrošināta maksimāli. To arī apliecina iepirkuma procedūra – visi četri bija kvalificējušies, un visiem bija derīgas cenas.
Tālāk notiek cīņa, kas ir izdevīgākais. Tā kā ir divi ļoti līdzīgi pretendenti, praktiski uz naža asmens, turpinās cīņa par tiesībām piegādāt mums vilcienus. Tiek iesniegta pārsūdzība, kas aizņem laiku, tad atkal pārsūdzība… Un katras pārsūdzības izskatīšana prasa vidēji divus mēnešus.
Vai ir cerības dabūt šos vilcienus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu?
Sākotnēji, sludinot iepirkumu un tad, kad Ministru kabinets lēma par finansējuma piešķiršanu, Eiropas finansējums nebija ne plānots, ne arī pieejams.
Tagad pozitīvi jānovērtē tas darbs, ko veic Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), lai mēs nezaudētu iespējamās ES naudas no tādiem projektiem, kuri netika realizēti. Šādas naudas izmantošana tikai uzlabotu finanšu rādītājus, vienkāršā valodā sakot – mazāk būs nepieciešams tērēt valsts naudu vilcienu iegādei. Tas ir apsveicami, un cerams, ka to naudu varēsim saņemt. Bet, lai to praktiski varētu saņemt, jāveic un jāievēro vesela virkne procedūru.
Šobrīd par iepirkuma uzvarētāju ir atzīta "Škoda Vagonka". Tagad jebkuram pretendentam ir dots laiks, lai tas varētu apstrīdēt šādu lēmumu. Tālāk viss atkal ir IUB rokās.
Kāds varētu būt Eiropas līdzfinansējums vilcienu iegādē?
Vilcienu iepirkuma summa ir ap 241 miljonu eiro par 32 elektrovilcieniem. Man ir grūti pateikt, cik liels varētu būt Eiropas līdzfinansējums, jo ir vairāki projekti, kuriem šie līdzekļi varētu tikt pārdalīti. Provizoriski mēs varētu pretendēt līdz 70 miljoniem.
Kā vērtējat satiksmes ministra Tāļa Linkaita izteikumus, ka sāga ap vilcienu iepirkuma rezultātiem varētu mudināt uz domām par to, ka "Pasažieru vilciens" būtu jālikvidē?
Mums bija saruna ar ministra kungu. Tās gaitā neatainojās nekas tāds, kas liecinātu, ka būtu nepieciešama nekavējoša Pasažieru vilciena likvidācija. Šis citāts, manuprāt, ir izrauts no konteksta. Faktiski no ministra teiktā izrietēja, ka mums ir jāpabeidz vilcienu iepirkums, tas ir pats svarīgākais.
Mums ir pasūtījuma līgums, kura ietvaros ir noteikts, ka šī gada laikā iepirkums ir jāpabeidz. Ja šis nosacījums netiek izpildīts, tad var rasties situācija, ka netiek pagarināts līgums ar Pasažieru vilcienu par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu un tiek atvērts tirgus, kas var novest pie jauna dzelzceļa pasažieru pārvadājumu operatoru iepirkuma izsludināšanas.
Bet tas ir viens no ļoti tāliem scenārijiem daudzu nosacījumu neizpildes gadījumā. Tuvākajā laikā es šādu risku nesaskatu un domāju, ka arī ministrs būs vienisprātis – svarīgākais ir noslēgt līgumu par vilcienu iegādi.
Kāda loma bijusi satiksmes ministram vilcienu iepirkuma procesos?
Katru nedēļu ministram ziņojam par progresu, par aktualitātēm, kas notiek uzņēmumā. Tā ka komunikācija ir regulāra. Tā neredzamā daļa ir ikdienas darbs.
Kopumā iepirkuma norisē, ikdienas darbos atbildīga ir iepirkuma komisija, kā to nosaka likumdošana. Ministrs neiejaucas iepirkuma procesā, taču ir viennozīmīgi skaidrs, ka jauno elektrovilcienu iepirkuma liktenis viņam nav vienaldzīgs.
Koncerns "Škoda" ir iejaukts Rīgas satiksmes korupcijas skandālos, bija aizturēta viena "Škodas" amatpersona. Vai tas nemet ēnu arī uz vilcienu iepirkumu konkursu? Vai nav risks, ka bankas atteiksies dot galvojumus vilcienu iepirkumam?
Man grūti atbildēt banku vietā. Bet par šo aizdomu ēnu kā Latvijas pilsonis teikšu, ka man ir ļoti nepatīkami redzēt, ka kādam dalībniekam ir aizdomu ēna par korupciju. Skatoties no amatpersonas un valdes priekšsēdētāja viedokļa – mums ir jārīkojas likuma ietvaros, un nav neviena juridiska instrumenta, ar kuru mēs varētu tikai uz aizdomu, reputācijas risku vai publiskā telpā izskanējušas informācijas pamata neturpināt sarunas ar kādu no pretendentiem.
Ir dzirdēts, ka 2017. gadā bijuši skandāli ar "Škoda Vagonka" pasažieru vilcienu iepirkumiem "Lietuvas dzelzceļa" uzņēmumam.
Ja sāksim tikai uz aizdomu pamata kādam nepiešķirt vai liegt tiesības, tad kādā valstī dzīvojam? Es domāju, ka mums ir nevainīguma prezumpcija, kura ir svarīgākā – kamēr nav notiesājoša lēmuma, jāpieturas pie faktiem.
Patiesībā šajā sāgā "Pasažieru vilciens" ir kā ķīlnieks: IUB diktē noteikumus, bet neatbild par to, būs vai nebūs vilcieni. Jūs par to atbildat, bet noteikumus nediktējat.
Tajā brīdī, kad pērn nācām klajā ar paziņojumu, ka uzvarēja "Talgo", "Škoda" un citi konkursa dalībnieki iesniedza sūdzības IUB. Un IUB uzskatīja, ka divdomīgā informācija, kuru bija iesniegusi "Škoda", mums bija jāņem vērā. Jebkurš IUB lēmums mums ir nepārsūdzams un strikti jāpilda.
Šīs divdomīgās informācijas uzskatīšana par grozījumiem noveda pie tā, ka "Škoda Vagonka" bija jāpasludina par uzvarētāju. Tā informācija, ko viņi bija iesnieguši par elektroenerģijas patēriņu, mūsuprāt, nebija īsti grozījums (pēc IUB ieskata "Škoda Vagonka" piedāvājums ir lētāks, jo tas mazāk patērē elektroenerģiju un ir izdevīgāks nekā "Talgo" variants – Red.).
Kā izpaudās šī divdomība?
Mēs visiem prasījām iesniegt pamatinformāciju, bet "Škoda" vienlaikus iesniedza papildinformāciju, ko IUB uzskatīja kā grozījumus, kuri jāņem vērā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs paziņojis, ka, pastāvot korupcijas riskiem, varētu nogriezt Eiropas naudu vilcienu iepirkumam?
Jau minēju, ka, sākot iepirkumu, nevienā brīdī nebija plānots, ka tam būs struktūrfondu finansējums. Protams, no otras puses skatoties, šāda papildu finansējuma pieejamība ir ļoti lietpratīgi izmantojama.
Ja viss ritēs raiti, kad varētu sagaidīt pirmos jaunos vilcienus?
Sākotnējais plāns paredzēja, ka pirmos vilcienus saņemsim 2020. gada beigās vai 2021. gada sākumā. Bet tagad, kad noslēgsim līgumu ar uzvarētāju, būs jāsēžas pie galda, jo termiņi jau ir pagājuši uz priekšu. Pēc tam jau varēsim precīzāk nosaukt laikus.