Vismaz 61 000 vēlētāju Latvijā līdz šim nobalsojuši EP vēlēšanās

EP vēlēšanās 2014.gadā iepriekšējās balsošanas divās dienās vēlēt devās 3,14% balsstiesīgo, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.

Tradicionāli lielākā aktivitāte bijusi tieši Rīgas apgabalā - ceturtdien vēlēt devušies 26 024 jeb 6,23% balsstiesīgo. Otrajā dienā lielākais vēlētāju skaits sagaidīts Rīgas 1.Medicīnas koledžas iecirknī - 340 vēlētāji, Banku augstskolā - 302 un Rīgas 60.vidusskolā - 294 cilvēki.

Tikmēr mazākā vēlētāju aktivitāte bijusi Latgalē, kur pie vēlēšanu urnām devušies 5250 jeb 2,55% vēlētāju.

Latgalē aktīvākie bijuši Preiļu novada iedzīvotāji - divu dienu laikā nobalsojuši 3,83% balsstiesīgo, kā arī Rēzeknes iedzīvotāji - 2,99%. Savukārt neaktīvākie bijuši Daugavpils novada iedzīvotāji, jo divu dienu laikā nobalsojuši 1,60% vēlētāju, kā arī Kārsavas novadā, kur nobalsojuši 1,66%. Īpaši ar zemu aktivitāti neatpaliek Dagdas novads, jo tur nobalsojuši 1,78% un Riebiņu novads ar 1,86% vēlētāju.

Vidzemē nobalsojuši 17 243 jeb 4,40% balsstiesīgie un aktīvākie balsotāji bijuši Saulkrastu novadā, kur divu dienu laikā nobalsojuši 7,14% vēlētāju un Mārupes novads - 6,02%. Savukārt mazākā aktivitāte Vidzemē bijusi Jaunpiebalgas novadā, jo tajā divu dienu laikā nobalsot atnākuši 0,56% vēlētāju.

Zemgalē iepriekšējā balsošanā divu dienu laikā nobalsojuši 6853 jeb 3,24% un te aktīvākie bijuši Engures novada iedzīvotāji, jo tur nobalsojuši 4,14% vēlētāju, kā arī Jelgava ar 4,10%. Tomēr zemākā aktivitāte ir bijusi Salas novadā - 1,93%, Krustpils novadā - 1,95% un Jēkabpils novadā, kur nobalsojuši 2,05% balsstiesīgie.

Kurzemē iepriekšējā balsošanā divu dienu laikā nobalsojuši 5935 jeb 3,20% balsstiesīgie vēlētāji, kur ar 4,63% vēlētāju aktīvākie bijuši Alsungas novadā, 4,26% - Nīcas novadā, bet zemākā aktivitāte bijusi Vaiņodes novadā, kur nobalsot ieradušies 0,11% vēlētāju.

Dati gan vēl varētu mainīties, jo patlaban tie apkopoti par 932 iecirkņiem no kopumā 955 vēlēšanu iecirkņiem.

Kopumā 2019.gada EP vēlēšanām reģistrēti 1 411 955 balsstiesīgie.

Ceturtdien visi 954 Latvijas vēlēšanu iecirkņi iepriekšējai balsošanai bija atvērti trīs stundas - no plkst.9 līdz 12.

Taču Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas tehnisko traucējumu dēļ vairākiem simtiem balsstiesīgo, kas vēlējās piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējā balsošanā, šodien nācies pamest vēlēšanu iecirkņus nenobalsojušiem.

Iepriekš vēlētāji var balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balsos ir iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks - vidēji piecas līdz 20 minūtes -, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu, iepriekš skaidroja Centrālā vēlēšanu komisija.

Piedalīties vēlēšanās drīkst balsstiesīgie Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā. Balsojot jāuzrāda pase vai personas apliecība (eID).

Latvijas iedzīvotājiem jāievēl astoņi no kopumā 751 EP deputāta. Jaunais sasaukums strādās no 2019. līdz 2024.gadam.

Uz ievēlēšanu no Latvijas pretendē 16 saraksti un kopumā 246 deputātu kandidāti. Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie kandidātu saraksti, kuri būs saņēmuši mazāk par 5% vēlētāju balsu.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī no 26. uz 27.maiju, kad noslēgsies vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.