foto: Ekrānuzņēmums
Kalnmeiers pēc neuzticības izteikšanas: "Nākamie varētu būt Ķuzis, Maizītis un Straume"
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nojautis, ka Bordāns apšaubīs viņa atbilstību amatam.
Viedokļi
2019. gada 20. maijs, 14:15

Kalnmeiers pēc neuzticības izteikšanas: "Nākamie varētu būt Ķuzis, Maizītis un Straume"

RīgaTV 24

"Tas ir politisks pasūtījums, daļa no ģenerālā plāna," par viņam izteikto tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) neuzticību RīgaTV 24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš uzskata, ka nākamie būs "spēka struktūru" pārstāvji - Ķuzis, Maizītis un Straume.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nojautis, ka Bordāns apšaubīs viņa atbilstību amatam. Tas bijis vienīgi laika un formas jautājums. "Gluži negaidīta šī vēsts nebija, gaidīju, ka būs kādi pasākumi, kas būs vērsti pret mani, tāpēc pārsteigums tas nebija."

foto: Ekrānuzņēmums
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nojautis, ka Bordāns apšaubīs viņa atbilstību amatam.

Pēc Kalnmeiera domām, šī esot daļa no "lielā plāna". "Gan pirms, gan pēc Saeimas vēlēšanām Saeimā cirkulēja informācija par atlaižamo personu sarakstu. Un šī politiskā spēka pārstāvji nekad nav slēpuši, ka virkne tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki jāatbrīvo no amatiem, jāveic reorganizācijas, jāapvieno drošības dienesti un KNAB, faktiski sakoncentrējot ļoti lielu varu vienas personas pakļautībā." Tālākais scenārijs, kā uzskata Kalnmeiers, varētu būt šāds: "Pirmais solis ir ģenerālprokurora atbrīvošana no amata, pēc tam jāseko ģenerālprokurora iecelšanas kārtības izmaiņām, lai varētu iegūt lielāku ietekmi uz šo procesu un tad varētu sekot mēģinājums mainīt institucionālo modeli." Nākamie pēc Kalnmeiera domām, kuru amati varētu būt apdraudēti, būs Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis, Satversmes aizsardzības biroja direktors J. Maizītis un KNAB priekšnieks J.  Straume.

Ģenerālprokurors arī atklāja, ka viņam un tieslietu ministram Jānim Bordānam nesaskaņas bijušas jau sen, tomēr Kalnmeiers noliedz, ka tā varētu būt personiska izrēķināšanās. "Bija nesaskaņas. Tādā klajā veidā tas nenotika, bet slēptā veidā Bordāna kungs mēģināja realizēt ideju par prokuratūras kā neatkarīgās iestādes statusa likvidēšanu un pakļaušanu tieslietu ministrijai. Mums konflikts bija Rīgas pils ugunsgrēka lietā. Bordāna kungs lūdza, lai sniedzu informāciju šajā ugunsgrēka lietā. Tieslietu ministram nav tiesību iegūt šādu informāciju, un to es viņam arī nesniedzu. Līdz ar to tas bija viens ass sarunas pamats. Laika gaitā mums ir izveidojusies konfliktēšana," teica ģenerālprokurs.