Ar Čakšas bijušo vīru saistīta firma no veselības budžeta saņēmusi gandrīz miljonu eiro
Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) šonedēļ nāca klajā ar paziņojumu, ka, lai ieviestu veselības sistēmu, kas sašķirotu iedzīvotājus atbilstoši diviem pakalpojumu groziem, negodprātīgi iztērēti 600 000 eiro, un tos saņēma bijušās veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) bijušā dzīvesbiedra Jura Pūces uzņēmums, svētdien vēsta raidījums TV3 raidījums "Nekā personīga".
Iedzīvotāju kategorizēšanai tajos, kuri maksā nodokļus un nemaksātājos, bija nepieciešams izveidot sistēmu, kam valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra divus miljonus eiro. Pagājušā gada pēdējās dienās Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) iegādājās programmatūru "Owitech", ko ražo Latvijas uzņēmums "Analytica" un, kas pasargā datorsistēmas no kiberuzbrukumiem, kā arī konsultācijas tās ieviešanai. Kopējā summa bija 480 tūkstoši eiro. Lai arī programmu var nopirkt no citām firmām, uzstādīšanu un apkalpošanu piedāvā tikai pati "Analytica", vēsta raidījums.
"Analytica" lielāko īpašnieku Juri Pūci un Andu Čakšu savulaik vienojusi laulība. Pūce pēdējos gados ministrijā bijis biežs viesis, tomēr Čakša neesot informēta par darījumiem ar bijušo vīru.
VM "Analytica" produktus un pakalpojumus aktīvāk sāka pirkt pēc Čakšas stāšanās amatā - 2017. gada nogalē, kad firmu piesaistīja e-veselības kļūdu labošanai, ziņo "Nekā personīga".
Pēdējā pusotra gada laikā VM un NVD kopumā pircis preces un produktus par 3,4 miljoniem eiro. Gandrīz trešā daļa no šīs summas bijusi par "Owitech" licencēm un apkalpošanu. Ministrijas piesaistītie eksperti uzskata, ka nav piegādātas iepirkumā prasītās licences. Viņiem ir aizdomas, ka daļa no nopirktās programmatūras nemaz neeksistē, bet citā daļā patiesībā pārdota citas firmas programma, kas tirgū ir krietni lētāka.
"Tātad šeit ir divas lietas - aizdomas par krāpniecību un otrs ir - pilnīgi noteikti te ir negodīga konkurence. [..]," raidījumam pauda Viņķele. Ministrija saņēmusi pirmo neatkarīgo ekspertu pārbaudes rezultātus, uz kuriem pamatojoties, izveidota dienesta pārbaudes komisija. Ministrija pārbaudīs, vai licences eksistē un vai tās ir instalētas. "Veiksim pārrunas arī ar komersantu, lūgsim skaidrojumu viņam par šo situāciju, un tad atbilstīgi, ja būs tā, kā eksperti savos atzinumos norāda, ka šīs programmatūras, iespējams, vispār dabā nepastāv, tad, protams, mēs vērsīsimies policijā," sacīja Viņķele.
Bijusī veselības ministre Čakša pārmetumus noraida. Uz jautājumu, vai arī Pūces uzņēmums bijis starp tiem, kas īstenoja VM projektus, viņai bija grūti atbildēt. "To man ir grūti atbildēt. Tur ir ļoti daudzi uzņēmumi piedalījušies, ja mēs runājam par finansēšanas likuma sistēmu radīšanu, tad es jau teicu, ka tas ir "ZZ Dats", nevaru jums precīzi pateikt, kas ir īpašnieks. Ja mēs runājam par IKT projektiem, tad šos projektus realizē vai pie viņiem strādā Veselības ministrijas ierēdniecība," teica Čakša.
Tāpat Čakša savā tvitera kontā aicināja veselības ministri atklāt neatkarīgo ekspertu vārdus "Aicinu I.Viņķeli publiski atklāt informāciju par piesaistītajiem “neatkarīgajiem ekspertiem” balstoties uz kuru vērtējumu tika izteikti apgalvojumi par krāpniecības aizdomām. Personīgi vēlos piebilst, ka pārmetums, ka vienam no uzņēmumiem, kas elektroniskajā iepirkumu sistēmā saņēma pasūtījumu, ir saistība ar manu bijušo vīru, redziet, katram droši vien ir sava ģimenes pieredze, mani ar bijušo vīru saista tikai kopīgā bērna audzināšanas jautājumi. Otrs, aicinu tiesībsargājošās iestādes sniegt savu vērtējumu par izskanējušiem apgalvojumiem un manu saistību ar tiem. Ir svarīgi, lai šādi apgalvojumi nepaliek bez tālākas izmeklēšanas. Kategoriski noraidu apgalvojumus par jebkādām shēmām, kurās man varētu būt saistība."
Pirms 14 gadiem Valsts reģionālās attīstības aģentūra izveidoja Elektronisko iepirkumu sistēmu. Tā ļauj iestādēm vienkāršāk iepirkt kancelejas preces, IT pakalpojumus un citas lietas. Pagājušajā gadā caur šo sistēmu iestādes tērēja jau 100 miljonus eiro. Par sistēmu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra šopavasar arī ķērās pie "Analytica" darījumu pārbaudes. Pēdējo divu gadu laikā par "Owitech" licencēm un apkalpošanu valsts iestādes maksājušas divus miljonus eiro, vēsta raidījums.
"Pārbaudot darījumus, mēs konstatējām, ka vienā no pozīcijām mums diezgan bieži ir jāiet ar aicinājumu grozīt darījuma nosacījumus, lai viņi būtu atbilstoši vienošanās prasībām," raidījumam sacīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs. Departaments pārbaudīja vēsturiskus darījumus un 19.martā VM pieprasīja informāciju par vienu no noslēgtajiem darījumiem. "Tad, kad saņēmām, izskatījām, tad arī informējām VM par to, ka, mūsuprāt, darījumā lielākā daļa no darba uzdevumiem neatbilst vienošanās nosacījumiem," atklāj Fiļipovičs.
Kā ziņots, viens no aizdomas raisījušajiem iepirkumiem ir par tā sauktās divu pakalpojumu grozu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamās Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzes izveidi, kam valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīja finansējumu līdz 1,9 miljonu eiro apmērā. Savukārt otrs ir ministrijas IKT centralizācijas projekts, kurā bija paredzēts ieguldīt 3,5 miljonus eiro.
Viņķele iepriekš stāstīja, ka VM pasūtīja divas pārbaudes abos šajos projektos. Datu bāzes izveides projektā pieaicinātie eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtu iegādei pagājušā gada beigās. Tikmēr IKT centralizācijas projektā pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par gandrīz 600 000 eiro.
Pārbaužu rezultātā radušās aizdomas, ka abos projektos programmatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences, turklāt abos projektos tās nav fiziski identificētas. Tāpat, pēc Viņķeles vārdiem, vērojams, ka šajos iepirkumos ierobežota konkurence, jo izskatoties, ka iepirkumi veidoti konkrētiem komersantiem.
Viņķele pauda nostāju, ka patlaban pieejamā informācija liecinot, ka pēdējo pāris gadu laikā tikusi realizēta shēma, kas ļāvusi konkrētām kompānijām bez licencēm piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar par programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu.
Šādos apstākļos, pēc ministres teiktā, tiks organizētas divas dienesta pārbaudes. Vienlaikus Viņķele uzdevusi pārskatīt un izvērtēt ministrijas IKT iepirkumu politiku, izskatīt iespēju lauzt līgumus un atprasīt naudu no piegādātājiem, kā arī apzināt, kurām no padotības iestādēm ir iegādātas šāda veida licences.
Viņķele norādīja, ka abi IKT projektu iepirkumi veikti Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), un ministre rīku, kas ticis radīts kā labs un parocīgs, tagad sauc par nepārvaldāmu un izmantojamu tā, lai ierobežotu konkurenci.
