Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Vijolnieku Julianu Rahlinu mēdz saukt par vienu no pašiem aizrautīgākajiem un iedvesmojošākajiem mūsdienu mūziķiem. (Foto: Publicitātes)

Stradivāri vijoles pavēlnieks Julians Rahlins viesosies Rīgā ar diviem koncertiem 1

Kultūra
15. maijā 12:45 2019. gada 15. maijā 12:45
Karlīna Timofejeva
“Kāds cits jaunu skaņdarbu, iespējams, iemācīsies divās nedēļās. Es labāk to daru gada garumā. Tāpēc jau neesmu slikts mūziķis. Nav runa par ātrumu, bet par to, ko gribat ar mūziku pateikt. Ir runa par dzīves piepildīšanu ar mūziku, piepildīšanu visa mūža garumā. Jo mūžs ir par īsu, lai atklātu visus dižo komponistu noslēpumus,” – tā saka vijolnieks Julians Rahlins (1974), kuru mēdz saukt par vienu no pašiem aizrautīgākajiem un iedvesmojošākajiem mūsdienu mūziķiem. Gadā sniedz vairāk kā 120 koncertus visā pasaulē. Rahlins ir arī aizrautīgs kulinārs – ik jaunā valstī vispirms izzina vietējo virtuvi.

Julians Rahlins ir ne tikai vijolnieks, kas jau kopš pusaudža gadiem muzicējis kopā ar klasiskās mūzikas korifejiem (pēc pirmajiem starptautiskajiem panākumiem Eirovīzijas konkursā, 1988. gadā iegūstot Gada jaunā mūziķa titulu, Julians kļuva par pašu jaunāko solistu, kāds jelkad spēlējis ar „Vīnes filharmoniķiem”). Julians Rahlins mērķtiecīgi un aizrautīgi paplašina savu darbības areālu, laika gaitā vijoļspēlei pievienojot gan alta spēli, gan diriģēšanu. Tādējādi, piemēram, viņam veltītajā Kšištofa Penderecka Dubultkoncertā vijolei un altam Julians Rahlins dažādos laikos ir varējis iejusties pat trīs dažādos tēlos – viņš ir spēlējis gan alta, gan vijoles solo, gan arī diriģējis Dubultkoncerta atskaņojumus.

Kā jauns mūziķis vairākas reizes mēģinājis tikt uz noklausīšanos pie maestro fon Karajana, ik reizi saņemot diplomātisku atteikumu: “Noteikti, bet kaut kad vēlāk”. Tomēr triumfālā uzvara Eirovīzijas jauno izpildītāju konkursā “atkausēja” 20. gadsimta leģendārā diriģenta sirdi un Rahlins tika uzaicināts spēlēt Berlīnes filharmoniķu mēģinājuma starpbrīdī. Jaunā vijolnieka spēle tā aizrāva Karajanu, ka pedantiskajiem vācu mūziķiem bija jāgaida līdz šī noklausīšanās būs galā. Rezultātā Rahlins saņēma uzaicinājumu spēlēt ar Karajanu, bet liktenīgā muzikālā “satikšanās” tā arī nenotika – īsi pirms koncerta Karajans aizgāja mūžībā.

Diriģents Daniele Gati raksturo Julianu Rahlinu kā vienkāršu, pieticīgu cilvēku un, šķiet, mūždien izslāpušu muzicēt. Cits diriģēšanas grands Zubins Meta piebilst – dodošs, izpalīdzīgs, līdzjūtīgs. Julians Rahlins ir izveidojis un aizrautīgi vadījis savus paša festivālus Dubrovnikos un Palmā de Maljorka. Viņš ir bijis oķestru vadītājs un galvenais viesdiriģents Anglijā, Somijā (Turku) un Norvēģijā (Kristiansandā), šosezon vien ir diriģējis Vīnes, Pitsburgas, Berlīnes, Zagrebas, Maskavas, Pēterburgas un vēl citus orķestrus, kā solists uzstājies kopā ar Marisu Jansonu, Manfrēdu Honeki, Kristofu Ešenbahu, Mjunu Vun Čunu un citiem diriģentiem.

Kā pats mūziķis stāsta, par vijolnieku kļuvis pārpratuma dēļ. Gribējis līdzināties vectēvam, kurš orķestrī spēlējis čellu. Tāpēc vijoli divarpus gadus vecajam bērnam vecāki iemānījuši, teikdami, ka tas ir čells. Julians tad nu to arī spēlējis, turēdams kā čellu. Pirmajā koncerta apmeklējuma reizē sapratis vecāku blēdību, bet tomēr turpinājis spēlēt vijoli. Un ironizē, ka pie alta ķēries, jo tas ļāvis viņam kā vijolniekam vistuvāk piekļūt čellam.
Jau kopš 1999. gada Julians Rahlins ir pasniedzējs Vīnes Mūzikas un mākslas universitātē. Viņš uzsver, ka pilnīgi visi viņa audzēkņi apgūst arī alta spēli, jo tas ne tikai ļauj rast jaunu skatījumu uz vijoļspēli, bet arī sniedz ļoti vērtīgu ieskatu kamermūzikas repertuārā no altista skatupunkta.

Julians Rahlins piedzima Viļņā, bet jau 1978. gadā ģimene emigrēja uz Vīni. Vijoļspēli Vīnes konservatorijā viņš studēja pie Borisa Kušnera un Pinkasa Cukermana. Kad lūdzis Marisu Jansonu skolot viņu diriģēšanā, Jansons ieteicis, viņaprāt, Julianam vispiemērotāko, pašu labāko diriģēšanas skolotāju – viņa mammu Sofiju Rahlinu, kas Pēterburgas konservatorijā diriģēšanu bija mācījusies tajā pašā laikā un pie tiem pašiem pedagogiem kā Jansons un Gergijevs.

Juliana Rahlina ieskaņojumus izdevusi „Sony Classical”, „Warner Classics” un „Deutsche Grammophon”. Mūziķis spēlē 1704. gadā tapušo Stradivāri vijoli “ex Liebig” un 1785. gadā darināto Lorenco Storioni altu.

Tuvākie mūziķa koncerti notiek Vīnē (21.maijā), Valensijā (24.maijā) un Maskavā (31.maijā). Latvijā kopā M.Jansonu un Bavārijas radio simfonisko orķestri atskaņos S.Prokofjeva Otro vijoļkoncertu (19.07., LNO), bet ar pianistu Rūdolfu Buhbinderu – Bēthovena, Brāmsa un Šūberta kamermūziku (20.07., LNO).

Citi šobrīd lasa

"Ziniet, Olga, tas ziņotājs it kā esmu es..." Valdis Lūriņš par "Čikāgas piecīšiem" un atrašanos čekas maisos 3
VIDEO: vīrietis Nigērijā uzlec uz pasažieru lidmašīnas spārna un ielien tās dzinējā 5
30% iespēja, ka izdosies: "Lidojošais karavīrs" laidīsies pāri Lamanšam 8
Pievienot komentāru

Максим Галкин умилил поклонниц пляжными забавами с сыном в Юрмале 1

"Я долларовый миллионер": Ксения Собчак рассказала, как заработала первый крупный гонорар 1