Operas “Suitu sāga” libreta autors - priesteris Bezdelīga par honorāru Saldus baznīcā uzstāda lustru
Latvijas simtgades muzikālā uzveduma – operas “Suitu sāga” libreta autors, Saldus Svētā Pētera un Pāvila katoļu draudzes mācītājs, dekāns Gatis Mārtiņš Bezdelīga par savu nopelnīto honorāru – 3000 eiro dievnamam dāvājis krāšņu Polijā izgatavotu lustru ar 48 spuldzītēm.
2016. gada decembrī valdība apstiprināja finansējumu muzikālajam uzvedumam “Suitu sāga” 53 000 eiro apmērā, kas paredzēja to līdz šī gada beigām uzvest Liepājas simfoniskā orķestra izpildījumā. Pirmizrāde “Suitu sāgai” paredzēta 8. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, pēc kā sekos vairāki atskaņojumi arī citās Latvijas pilsētās.
Muzikālā uzveduma komponists ir Rihards Dubra, bet libreta autors – Gatis Mārtiņš Bezdelīga. Valsts simtgadei veltītās muzikālās izrādes pirmizrāde ne velti paredzēta šī gada nogalē. Tas ir tieši simts gadus pēc vētrainajiem notikumiem, kad Latvijas valdība rezidēja Liepājā un suitu kultūras noturība un dzīvotspēja bija viens no nepieciešamajiem simboliem un iedrošinošiem vēstījumiem, kas akcentēja mūsu tautas vitalitāti laikā, ko raksturoja globāls apjukums, kad uz dažiem mēnešiem par Latvijas galvaspilsētu kļuva Liepāja.
Par libreta sarakstīšanu Bezdelīga saņēmis 3000 eiro lielu honorāru. Kā viņš to nolēmis iztērēt, garīdznieks, kurš apveltīts arī ar citām gara mūzām – dzejošanu, gleznošanu un fotografēšanu, stāsta laikrakstam “Saldus Zeme": “Protams, šo naudu varēja notērēt benzīntankā, bet gribējās izdarīt kaut ko paliekošu. Iedomājos, ka uz savu 25 gadu priesterības jubileju varētu Saldus draudzei uzdāvināt lustru. Kad saņēmu honorāru, to atcerējos”. Lustra ir divus metrus diametrā. Tā ir pārklāta ar laku, lai neapsūbē, bet ir spoža. Otras tādas nekur citur nav, tā ir oriģināla", lepojas Bezdelīga un piebilst, ka lustra izgatavota kādā Varšavas uzņēmumā, kas gatavo greznas lustras plašām telpām.
1996. gadā Bezdelīga sāka kalpot Saldū un tad viņam arī radusies doma par dievnama būvi, jo līdz tam draudze pulcējās dievkalpojumiem pielāgotā dzīvojamā mājā. 1940. gada sākumā draudze gan nopirka zemi dievnama būvniecībai, bet nodomus uz daudzām desmitgadēm atbīdīja okupācijas režīmi. 1999. gadā toreizējais Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis ielika pamatakmeni Saldus jaunajai baznīcai un 2008. gadā tā jau bija gatava, bet bez lielās lustras.
Bezdelīga ar pārtraukumiem Saldū kalpojis kopš 1996. gada, trīs gadus bijis garīdznieks arī suitu novada galvaspilsētā – Alsungā, tāpēc viņam nav sveša “suitu padarīšana” un viņš varēja arī sarakstīt libretu “Suitu sāgai”, kas būs divu cēlienu klasiska opera – stāsts par to, kā suiti tapa par suitiem, par jaunu cilvēku mīlestību, vīra un sievas mīlestību, mīlestību pret bērniem un arī mīlestību uz Dievu. “Ideālistisks un romantisks stils,” pāris vārdos “Suitu sāgu” raksturo Bezdelīga.
