Ždanokas partija plašā mītiņā turpina protestēt pret pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā

Pasākuma laikā, kas norisinājās lielākoties krievu valodā un īsu brīdi arī angļu valodā, protestētāji skandēja, ka arī viņi ir daļa no Latvijas un viņiem ir tiesības lemt, kādā valodā viņu bērniem mācīties. Protestētāji pauda uzskatu, ka Satversmes tiesas (ST) lēmums atzīt pāreju uz mācībām valsts valodā par atbilstošu konstitūcijai, ir "tīri politisks, ir pretrunā ar saprātu un starptautiskām tiesību normām".

Pusdienas laikā no Dailes teātra gājienā sāka doties bundzinieki, karognesēji un plakātu ar lozungiem turētāji. Mītiņa organizatori to sāka ar vārdiem: "Dārgie draugi, mēs šodien esam pulcējušies, lai protestētu pret to, ka mūs grib pataisīt par vergiem. (..) Tāpēc sacīsim kopā - mēs neesam vergi, vergi neesam mēs, mēs neesam vergi, vergi neesam mēs!" Gājiena dalībnieki atkārtoja šos vārdus, procesijai lēnām sākot virzīties pa Baznīcas ielu.

Organizatori arī skandēja, ka Latvija ir mītiņa dalībnieku valsts un viņiem ir tiesības izvēlēties, kā šajā valstī dzīvot. Organizatori procesijas dalībniekus aicināja atkārtot: "Mūsu valsts, mūsu bērni, mūsu tiesības", aicinot bērnu vecākiem ļaut izvēles brīvību, kādā valodā viņu atvasēm iegūt izglītību Latvijā. Bungu rīboņas skaņas brīžam pārmāca publiski izsauktos vārdus, un mītiņa organizatori skubināja tā dalībniekus skaļāk paust savu viedokli. Gājiena dalībnieki izkliedza arī jau tradicionālo saukli: "Rokas nost no krievu skolām!"

Procesijas priekšgalā bija sastājušies septiņi cilvēki, tostarp Ždanoka, kuri turēja lielu plakātu ar uzrakstu: "Krievu skolas - mūsu izvēle." Aiz viņiem bija pulcējušies mītiņa dalībnieki ar LKS karogiem, bet aiz viņiem bija sapulcējušies cilvēki ar plakātiem ar uzrakstiem "Mēs esam arī Latvija", "Jo ilgāk Eiropas Savienībā - jo mazāk tiesību!". Krievu valodā parādījās saukļi "Kompetenču izglītība - vergu ražošana!", "Rēzekne par krievu skolām!", "Mazākumtautību skolas - Latvijas bagātība", "Latvija - par krievu skolām" u.tml.

Procesiju pavadīja policijas automašīnas un policijas darbinieki, bet nekādi īpaši konflikti starp protesta gājiena dalībniekiem un procesijas vērotājiem nebija manāmi.

Apejot apkārt Rīgas Vecajai Sv.Ģertrūdes baznīcai, mītiņa dalībnieki pa Baznīcas ielu devās virzienā uz Esplanādi. Ielu malās viņus ziņkārīgi vēroja garām gājēji, kā arī bija pulcējušies žurnālisti un fotogrāfi, kuri bija iekārtojušies uz baznīcas kāpnēm. Sasniedzot Esplanādi, krievu valodā tika izsaukts sauklis "Ticēt, cīnīties, neīdēt. Krievu skolām būt".

Nedaudz agrāk Grīziņkalnā notika LKS idejiski radnieciskās Latvijas Sociālistiskās partijas mītiņš, kurā arī viens no uzsvariem bija veicināt "tautu draudzību".

Kā ziņots, ST ir nospriedusi, ka Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei. ST skaidroja, ka tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka apstrīdētās normas skartu tiesības uz izglītību. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112.pantam tika izbeigta.

Pārbaudot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.panta otrajam teikumam, ST nevienā no pieteikuma iesniedzēja minētajiem aspektiem nekonstatēja grupas, kuras atrastos pēc noteiktas pazīmes (kritērija) salīdzināmos apstākļos. Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos netika konstatēta diskriminējoša attieksme un apstrīdētās normas tika atzītas par atbilstošām Satversmes 91.panta otrajam teikumam.

ST arī atzina, ka valstij ir arī pienākums radīt priekšnoteikumus mazākumtautību līdzdalībai demokrātiskai sabiedrībai raksturīgā diskursā. Tomēr vienlaikus mazākumtautībām būtu jāizrāda iniciatīva piedalīties šajā diskursā valsts valodā. ST atzina, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums, skaidrots spriedumā.

Demokrātiskas sabiedrības kopējās bagātināšanās princips ir jāievēro arī izglītības jomā. Proti, valstij ir jāatbalsta mazākumtautību savdabības saglabāšana un attīstība vienotas izglītības sistēmas ietvaros, veicinot kopējas demokrātiskas sabiedrības identitātes veidošanos, nevis - pretstatot mazākumtautību tiesības kopējām sabiedrības interesēm. Valsts pienākums ir nodrošināt iespējas valsts un pašvaldību skolās iegūt tādu izglītību, kas nostiprina demokrātiskas sabiedrības kopējo identitāti, uzsvērts ST spriedumā.

Demokrātiskas tiesiskas valsts pienākums ir nodrošināt katra cilvēka tiesību ievērošanu un radīt harmonisku ietvaru brīvas, izglītotas personības attīstībai. Satversmes 114.pantā iekļautās tiesības ir tikai viens no šā ietvara elementiem, kas jālīdzsvaro ar kopējām sabiedrības vērtībām. ST neguva apstiprinājumu pieteikuma iesniedzēja uzskatam, ka apstrīdētās normas liegtu mazākumtautību tiesību īstenošanu.

Saistībā ar 114.panta tvērumu, spriedumā norādīts, ka tas atklāj Satversmes ievadā iekļautā mazākumtautību cieņas principa saturu. Līdz ar to Latvijā līdz ar latviskajām vērtībām tiek sargāta arī mazākumtautību savdabība. Atšķirībā no citiem Satversmes 8.nodaļas pantiem, 114.pants ir saturiski savdabīgs, proti, tas aptver ne tikai personas tiesības saglabāt savu valodu un kultūru, bet arī kolektīvas tiesības ar vienotu mērķi - nodrošināt mazākumtautības identitātes saglabāšanos un attīstību, jo pie mazākumtautības piederoša persona savu identitāti var saglabāt tikai kopīgi ar citām pie attiecīgās mazākumtautības piederošām personām.