Vietvaras pret pašvaldību lietu ministru Pūci: ministra lēmums ir cinisks, agresīvs un nedemokrātisks!
Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) visnotaļ agresīvi paziņojis, ka pašvaldības, kuras rīkos iedzīvotāju aptaujas–vietējos referendumus par viņa iecerēto reģionālo reformu pārkāpj likumu. Savukārt pašas pašvaldības uzskata, ka pats ministrs ciniski neievēro likumu un ignorē elementāras demokrātijas normas.
Pārsvarā Latvijas nelielās pašvaldības ir neapmierinātas ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) vēlmi Latvijā rīkot kārtējo reģionālo reformu, lai tagad 119 pilsētu un novadu vietvaru vietā izveidotu 35 pašvaldības. Pēc VARAM domām, tas sekmēs valsts attīstību un uzlabos iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Taču daudzas pašvaldības nedomā, ka centralizēti-automātiska novadu apvienošana nāks par labu. Tās uzskata, ka spēj dzīvot patstāvīgi vai sevi saredz savādāka novada robežās, nekā to uzskata ministrija.
Atceļ Ikšķiles novada referendumu par pašnoteikšanos
Juris Pūce pagājušajā nedēļā nolēma atcelts Ikšķiles pašvaldības iedzīvotāju aptaujas nolikumu “Ikšķiles novada balsojums” par reformas nepieciešamību un novada likvidēšanu, to pievienojot citam (šai gadījumā – Ogrei), jo “Ikšķiles domes lēmums par aptaujas organizēšanu nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras, jo saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, vietvara var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem”.
Valdības koalīcijas partneri par Pūces ideju stāvu sajūsmu nav izteikuši, bet to atbalstījuši ar lielāku vai mazāku klusējošu piekrišanu. Piemēram, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) Jauns.lv pauda: “Uzskatu, ka šāds (Pūces) rīkojums atbilst likuma normām. Neuzskatu, ka pašvaldībām būtu jārīko referendumi par teritoriālo reformu. Satversmes tiesas spriedumā ir secināms, ka teritoriālā reforma ir Saeimas kompetence”.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis Jauns.lv uzsvēra: “(Pūces) rīkojuma saturs rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, jo iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt paust savu viedokli. Rīkojumā ministrs plaši skaidro ministrijas pašvaldību uzraudzības principus un savas tiesības atcelt pašvaldības pieņemtos normatīvos aktus, bet nenorāda, kādiem normatīvajiem aktiem, to pantiem vai punktiem neatbilst Ikšķiles novada domes nolikums “Ikšķiles novada balsojums””.
Skarbi un nesaudzīgi VARAM vēlmi “nolikt pie vietas” nepakļāvīgās vietvaras kritizē Jauns.lv aptaujāto pašvaldību, kuras nolēmušas rīkot iedzīvotāju aptaujas-referendumus par teritoriālās reformas lietderību, vadītāji.
“Ministra lēmums ir cinisks un prettiesisks”
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš: “VARAM ministra Pūces darbības saistībā ar teritoriālo reformu raisa daudz jautājumu. Pirmkārt, kas tieši Ozolnieku novada un citu pašvaldību iedzīvotājiem pēc tās veikšanas kļūs labāk? Kāds tam ir zinātniskais, ekonomiskais un praktiskais pamatojums?
Pūces apgalvojums, ka samazināsies administratīvās izmaksas ir ļoti kritiski vērtējams, jo pēc 2017. gada datiem administrācijas izmaksas uz vienu iedzīvotāju Ozolnieku novadā bija 67, Jelgavas pilsētā – 94, bet Jelgavas novadā – 97 eiro! Pievienojot Ozolnieku novadu abām iepriekš minētajām pašvaldībām nekāda ekonomija nesanāk! Ozolnieku novada pašvaldība šobrīd nodrošina visas likumā “Par pašvaldībām” norādītās 22 autonomās funkcijas, turklāt Ozolnieku novada pašvaldības aizņēmumu īpatsvars pret pamatbudžetu ir 3,5%, kamēr Jelgavas pilsēta jau sen ir sasniegusi atļauto maksimumu - 20%! Ozolnieku novadā iedzīvotāju skaits ir augošs, kamēr Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā tas samazinās.
Pūces rīkojums par iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas aizliegumu ir cinisks, prettiesisks un neatbilstošs Eiropas demokrātiskajiem principiem. Pūce ne tikai izrāda savu nekompetenci VARAM ministra amatā, bet atklāti izkropļo informāciju, pasniedzot Satversmes tiesas spriedumu par pavisam citu jautājumu kā lēmumu, kurš aizliedz iedzīvotāju viedokļa apzināšanu aptaujas vai referenduma veidā!
Ozolnieku novada deputāti ir lēmuši veikt socioloģisko aptauju, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par Ozolnieku pašvaldības pievienošanu Jelgavas pilsētai un novadam. Ja vairākums iebildīs pret reformu esošajā formātā, tad tiks lemts par referenduma izsludināšanu neatkarīgi no VARAM ministra viedokļa. Ja būs nepieciešams, mēs vērsīsimies gan Satversmes, gan Eiropas tiesā”.
“Latvijā iedzīvotājiem ir ierobežotas tiesības”
Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics: “Latvijā iedzīvotājiem ir ierobežotas tiesības izteikt viedokli par dažādiem jautājumiem. Valstīs, kurās demokrātijas līmenis ir augstāks nekā Latvijā, iedzīvotājiem ir tiesības vēlēt prezidentu un izteikt viedokli, kādā pašvaldībā dzīvot.
Likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka “dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu”. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pants nosaka, ka “administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi”.
Likuma “Par pašvaldībām” 61.1 pants nosaka, ka “konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem. Publiskā apspriešana jārīko par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu”.
1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas, kas ir saistoša arī Latvijai, 5. pants nosaka, ka “vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts”.
Durbes novada domes ieskatā iedzīvotājiem ir no normatīvajiem aktiem izrietošas tiesības izteikt savu viedokli par novada kā administratīvi teritoriālās vienības turpmāko attīstību, prioritātēm un iedzīvotājiem vēlamāko modeli”.
“Neizprotu ministra agresivitāti”
Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa: “Latvijas Satversmes 100. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Tāpēc nav saprotama ministra Pūces agresīvā pieeja šajā gadījumā. Tā ir tikai aptauja, kuru pašvaldība rīko konsultatīvos nolūkos, lai saprastu, kādu viedokli iedzīvotāju interesēs aizstāvēt.
Mēs, cerams, dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā iedzīvotājiem ir tiesības izteikt savu viedokli un tas netiek apkarots. Arī Alsungas novada dome rīkos iedzīvotāju aptauju. Pirms tam gan sagaidīsim ministra Pūces vizīti, lai iedzīvotājiem no pirmavotiem būtu iespējams noskaidrot visus viņus interesējošos jautājumus par to, kādi ieguvumi un zaudējumi sagaidāmi pēc reformas īstenošanas un, kā iedzīvotājiem būs iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu, esot liela novada attālam pagastam. Deputātiem ir jāzina iedzīvotāju domas, lai varētu tās pārstāvēt, tāpēc korekti organizēta iedzīvotāju aptauja ir ļoti nozīmīga.
VARAM nevajadzētu baidīties no iedzīvotāju viedokļa. Cilvēku vēlmi dzīvot kādā vietā ļoti lielā mērā ietekmē sajūta, ka viņš var ietekmēt procesus un lēmumus, kas attiecas uz viņa dzīvi. Valstij vajadzētu veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, īpaši to lēmumu, kas tiešā veidā ietekmēs viņu turpmāko dzīvi. Ja iedzīvotājiem ir bijusi iespēja iesaistīties, viņi atbildīgāk izturas arī pret šo lēmumu īstenošanu”.
“Tā nav iedzīvotāju muļķošana!”
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone: “24. aprīlī Jelgavas novada dome pieņēma lēmumu organizēt aptauju, lai no 7. līdz 21. maijam noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par iespējamo Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu.
Jelgavas novada pašvaldībai nav saprotama ministra Pūces visnotaļ agresīvā nostāja pret iedzīvotāju viedokļa apzināšanu un aptaujas organizēšanu, publiski saucot šādu iniciatīvu par pretlikumīgu, kā arī ministrijas norāde par iedzīvotāju “muļķošanu”, liekot viņiem domāt, ka vienīgi aptaujas rezultāti noteiks reformas rezultātu. Pašvaldība ne reizi nav norādījusi, ka aptaujai būs referenduma vai vēlēšanu spēks.
Uzskatām, ka pašvaldībām ir pienākums ievērot demokrātijas pamatnormas, nodrošinot saviem iedzīvotājiem iespēju izteikt viedokli ikvienā pašvaldības nākotni izšķirošā vai ietekmējošā jautājumā, kāds pilnīgi noteikti ir arī administratīvi teritoriālās reformas jautājums. Iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, tāpēc pašvaldību vēlme komunicēt ar saviem iedzīvotājiem ir pašsaprotama un nevar būt pretlikumīga. Aptaujā gūtie rezultāti sniegs iespēju formulēt kopējo nostāju, ko paust teritoriālās reformas idejas autoriem.
Pašvaldības ieskatā reformas kontekstā pirmkārt vērā ņemamas ir iedzīvotāju intereses kopumā, tāpēc reformas idejas autoriem visos iespējamajos veidos būtu jāveicina pašvaldību komunikāciju ar saviem iedzīvotājiem, nevis jāaizliedz, tā radot papildu neizpratni un šaubas sabiedrībā”.
