Eksprezidentes ilggadējo preses sekretāri Aivu Rozenbergu apstiprina Latvijas Institūta direktora amatā

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris iepriekš norādīja, ka Rozenbergas virzīšanai LI direktora amatā par labu nākusi viņas līdzšinējā pieredze un svešvalodu zināšanas. Vaicāts, kādēļ Rinkēvičs apstiprināšanai LI direktora amatā virza tieši Rozenbergu, Drēģeris vien atkārtoja jau iepriekš ministrijas pausto informāciju, ka ministrs lēmumu pieņēmis, balstoties uz LI direktora amata pretendenta vērtēšanas komisijas rakstisku ieteikumu un konsultējoties ar līdzšinējiem LI direktoriem - Vairu Vīķi-Freibergu, Ojāru Ēriku Kalniņu (V) un Karinu Pētersoni.

Tāpat viņš atgādināja, ka Rozenbergas izglītība, līdzšinējās darba gaitas un pieredze Eiropas kultūras galvaspilsētas nodibinājumā "Rīga 2014", kā arī darbs Valsts prezidenta kancelejā preses sekretāres un Komunikācijas dienesta vadītājas amatā, tostarp vairāku svešvalodu zināšanas, ir vērtējami pozitīvi, lai viņa sekmīgi varētu pildītu LI direktores amatu.

Rozenberga no 1998. līdz 2007.gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un Komunikācijas dienesta vadītāju. No 2008.gada strādāja pie Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta, bija nodibinājuma "Rīga 2014" programmu vadītāja. Tāpat 2007.-2008.gadā bija Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90-gades svinību darba grupas konsultante.

Rozenberga 2007.gadā beigusi "Die Zeit" fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu. Viņai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē. Viņa strādājusi par žurnālisti Latvijas Radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā.

Lai pretendētu uz LI vadītāja amatu, bija jābūt maģistra grādam, vismaz trīs gadu darba pieredzei vadošā amatā un sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem. Tāpat tika prasīta pieredze sabiedrisko attiecību jomā, izpratne par Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu, valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu un administratīvo procesu iestādē. Pretendentiem bija jābūt C1 līmeņa angļu valodas zināšanām un vienas Eiropas Savienības dalībvalsts valodas vai ANO darba valodas zināšanām vismaz B2 līmenī.

Kopā ar pieteikuma dokumentiem bija jāiesniedz arī redzējums par institūta prioritātēm un attīstību.

Pati atlase notika trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendenta atbilstību obligātajām prasībām. Otrā jeb mutiskā daļa bija komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes vērtībām, zināšanu pārbaude par valsts pārvaldes darbību un iestādes pamatprincipiem, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par institūta nākotnes prioritātēm.

Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti vērtēja pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, pārmaiņu vadību, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu, organizācijas vērtību apzināšanos, orientāciju uz attīstību.

LETA jau ziņoja, ka LI līdzšinējā vadītāja Pētersone pameta šo amatu, jo pagājušā gada oktobrī sāka pildīt Saeimas ģenerālsekretāra amata pienākumus.

Kopš 2012.gada marta LI ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas ārlietu ministra pārraudzībā.