Pēdējo 19 gadu laikā zilās liesmās degušas arī Latvijas kristiešu baznīcas

Portāls Jauns.lv apkopoja datus par ugunsnelaimēm šajā gadsimtā kristiešu baznīcās un secināja, ka pēdējos gados gan katoļu un luterāņu, gan pareizticīgo un vecticībnieku dievnamos notikušas vismaz divdesmit nopietnas ugunsnelaimes. Vienos gadījumos liesmas izdevies apdzēst, bet citos dievnami atkal pārvērtušies krāsmatās un no bijušās godības nekas nav palicis pāri.

Nodeg Piņķu baznīcas tornis

Pērnā gada 25. septembrī rekonstrukcijas laikā ugunsgrēkā nodega Piņķu Svētā Jāņa baznīcas tornis. Ugunsdzēsējiem izdevās operatīvi nodzēst atklāto liesmu un paglābt dievnamu no tālākiem postījumiem, netika bojātas ne ērģeles, ne citi sakrālie priekšmeti. Pašlaik jau ir izdevies atjaunot vēsturiskās baznīcas, kura saistās ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām un viņu komandiera Jukuma Vācieša teikto sprediķi, jumta segumu. Vasarā domāts atjaunot dievnama iekštelpas.

Lietuvietis dedzina Smiltenes baznīcas

2017. gada 15. decembra naktī Valsts policija saņēma informāciju, ka pie Smiltenes luteriskās baznīcas durvīm saliktas un aizdedzinātas riepas. Dedzināšanas rezultātā bija apsvilušas baznīcas centrālās ieejas un sānu izejas durvis, kā arī nokvēpa baznīcas siena. Pēc pāris stundām – piecos no rīta policija jau saņēma izsaukumu uz Smiltenes katoļu draudzes namu, kur pie durvīm bija aizdedzināti atkritumu maisi. Zaudējumi bija mazāki nekā luterāņiem, jo draudzes mācītājs pats pamanīja liesmas un tās apdzēsa, ēkai vien tika sabojātas durvis. Veicot operatīvās meklēšanas pasākumus, tika aizturēta aizdomās turamā persona – 1982. gadā dzimis Lietuvas pilsonis.

Krāsmatās pārvēršas Vidzemes jūrmalas koka arhitektūras piemineklis

2017. gadā, naktī no 9. uz 10. decembri, pilnībā nodega jau gandrīz rekonstruētā Carnikavas luterāņu baznīca Siguļos. Carnikavas dievnams tika celts 18.gadsimtā un bija vecākais saglabājies Vidzemes jūras piekrastes koka dievnams. Tika uzskatīts, ka dievnams nodedzis restauratoru nevērības dēļ – viņi bīstamās vietās atstājuši ugunsnedrošus materiālus. Pašlaik tiek vākti ziedojumi, lai Carnikavas draudze uzceltu dievnamu, bet citā vietā.

Svilina Kurzemes Domu

2016. gada 22. jūnija pēcpusdienā ļaundari centās nodedzināt kādreizējo Kurzemes galveno dievnamu - Aizputes Svētā Jāņa baznīcu. Mācītājs Varis Bitenieks par to stāstīja: „Pie durvīm bija nolikts matracis un aizdedzināts”. Ugunsnelaimi izdevās novērst, jo dūmus pamanīja meitenes, kuras gājušas garām baznīcai, un izsaukušas ugunsdzēsējus.

Zaudē unikālu vecticībnieku celtni

Viens no pēdējo gadu postošākajiem Latvijas sakrālo celtņu ugunsgrēkiem tika piedzīvots 2014. gada 3. jūnijā, kad Rēzeknes novada Borisovkā ugunsliesmas nopostīja vecticībnieku dievnamu. Ugunsdzēsēji nelaimes vietā ieradās jau tad, kad baznīca dega ar atklātu liesmu un drīz vien iebruka arī tās jumta konstrukcijas un tornis. Ugunsgrēkā zuda nozīmīgs sakrālās arhitektūras paraugs - vienīgā mūra ēka Rēzeknes novada vecticībnieku dievnamu starpā. Tagad lūgšanu nams atjaunots tā, lai tur varētu notikt dievkalpošanas, bet bojā aizgāja unikālas vecticībnieku ikonas.

Zibens iesper Pēterbaznīcas tornī

2010. gada augusta vidū zibens spēriens Rīgas Pēterbaznīcā sabojāja vairākas elektroierīces. Pēc negaisa tika sabojāts faksa aparāts, nestrādāja internets un no ierindas izgāja videonovērošanas sistēma.

Deg viduslaiku pērle – Cēsu Jāņa baznīca

2010. gada 26. janvāra vakarā izcēlās ugunsgrēks 13. gadsimtā celtajā Cēsu Svētā Jāņa baznīcā - dega jumts un saimniecības ēka astoņu kvadrātmetru platībā. Zaudējumi nebija lieli, jo ugunsgrēku laikus nodzēsa. VUGD informēja, ka ugunsnelaime varētu būt izcēlusies no bojājuma dūmvadā, degšana sākusies no iekštelpām.

Garīgi slims vīrietis cenšas nodedzināt Daugavpils katedrāli

2008. gada 10. martā gaišā dienas laikā kāds, iespējams, garīgi slims vīrietis mēģināja aizdedzināt Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāli Daugavpilī. Vīrietis iegājis baznīcā, savācis svecīšu izdedžus, salicis tos maisiņā, kuru nolicis uz kāda sola, aplējis ar degmaisījumu un aizdedzinājis. Pēc tam vīrietis baznīcu atstājis. No degošā maisiņa aizdedzies sols un gandrīz aizdegusies kāda virs tā esoša svētbilde. Notikuma brīdī baznīcā bijis maz apmeklētāju. Par laimi, ugunsgrēku savlaicīgi pamanījuši baznīcas darbinieki un liesmas nodzēsuši paši.

Jāņotāji iešauj raķeti Liepājas Annas baznīcas jumtā

2006. gada Jāņu naktī aizdegās Liepājas Svētās Annas baznīcas jumts no tam uzkritušas uguņošanas raķetes. Nodega baznīcas jumts desmit kvadrātmetru platībā – vieta, kura bija pārsegta ar polietilēna plēvi un kur notika plaši remontdarbi. Uguni izdevās ātri ierobežot un apdzēst, tāpēc zaudējumi nebija lieli.

Gāzes apkure aizdedzina luterāņu baznīcu Lielajos kapos

2004. gada 27. jūlija vakarā izcēlās ugunsgrēks Rīgas luterāņu Augšāmcelšanās draudzes dievnamā Lielajos kapos. Ugunsdzēsēji lēsa, ka ugunsgrēks izcēlās tehnisku bojājumu dēļ gāzes apkures elektrosistēmā. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā salauza visas baznīcas ārdurvis un noplēsa jumta skārdu baznīcas palīgkorpusam, Baznīcas galvenā zāle par laimi necieta.

Remontstrādnieki nodedzina Zilupes pareizticīgo baznīcu

2004. gada maija beigās ugunsgrēks pelnos pārvērta Zilupes pareizticīgo baznīcu un nesen tur ierīkoto draudzes bibliotēku. Sadega rituālie apģērbi, kora nošu pieraksti, zvanu tornis, sašķēlās viens no 1871. gadā lietajiem zvaniem. Vietējiem iedzīvotājiem izdevās izglābt vienīgi svētbildes. Četru gadu laikā dievnams faktiski tika uzcelts no jauna. Ugunsdzēsēji uzskatīja, ka ugunsnelaime radusies ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu dēļ, baznīcā veicot remontu. Dievnamā bija iecerēts veikt krāsošanas darbus - strādnieki centās noņemt veco krāsu, izmantojot tehnisko fēnu, devušies pusdienās, un šai laikā tad arī izcēlies ugunsgrēks. Zilupes pareizticīgajā baznīcā ugunsgrēks, remontdarbu laikā nepareizi izmantojot elektroierīces, bija izcēlies arī 2003. gada augustā.

No Ugāles pareizticīgo baznīcas pirmāk glābj ikonas

Ventspils rajona Ugālē 2004. gada 28. aprīlī nodega svētā sirdsskaidrā Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīcas dakstiņu jumts, zvanu tornis un telpas ēkas otrajā stāvā, kurās dzīvoja draudzes locekļi Natālija Jučinska un Laimonis Leiguts. Viņi vispirms glāba ikonas, bet pašu mantas gāja bojā ugunsgrēkā. Baznīca tika izglābta, bet caur izdegušajiem caurumiem griestos varēja redzēt debesis. Ar daudzu labdaru atbalstu divu gadu laikā izdevās salabot jumtu, zvanu torni un izremontēt baznīcas iekštelpas.

Dedzina neatkarīgos pareizticīgos

2003. gada augustā beigās Daugavpilī ugunsgrēkā cieta Svētā Vladimira pareizticīgo neatkarīgā baznīca, kuru aizdedzināja kādi ļaunprāši. Ugunsgrēkā tika bojāts baznīcas ēkas jumts 300 un iekštelpas 60 kvadrātmetru platībā. Cieta arī baznīcas īpašums. To, ka tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana, apliecināja divas benzīna tvertnes notikuma vietā - viena pilna, viena tukša, kuras atrada ieradušies ugunsdzēsēji. Tikai pateicoties operatīvai kaimiņu rīcībai, kas savlaicīgi paspēja pamodināt baznīcas mājā gulošo mācītāju tēvu Viktoru, ugunsgrēkā necieta cilvēki.

Ziemassvētkos nodeg Papuļu baznīca

2002. gada Ziemassvētkos Daugavpils rajona Medumu pagastā nodega Papuļu katoļu draudzes lūgšanu nams, kas bija ierīkots vienstāva dzīvojamā ēkā. Baznīca atradās pašā pagasta nomalē, pie Latvijas - Lietuvas robežas.

Koka vietā ķieģeļi

2002. gada 7. decembrī 152 gadus vecajā Krāslavas vecticībnieku Svētās Dievmātes patvēruma dievnama koka ēkā izcēlās ugunsgrēks, kas nopostīja veco baznīcas ēku. Jaunais dievnams tika uzcelts līdzīgs iepriekšējam, bet no ķieģeļiem.

Deg Vecrīgas Sāpju Dievmāte

2001. gada 18. janvārī pirms trijiem naktī izcēlās ugunsgrēks katoļu Sāpju Dievmātes baznīcā Rīgā, Pils laukumā. Dega baznīcas katlumājas pārsegums un jumts piecu kvadrātmetru platībā.

Deg Latgales baznīcas

2000. gada 12. februārī ap pusdienlaiku ugunsdzēsēji no liesmām glāba pareizticīgo baznīcu Ludzas rajona Līdumnieku pagasta Krivandā, kura dega 160 kvadrātmetru platībā. Bet šīs pašas dienas vakarā glāba Viļakas katoļu draudzes klosteri, kur dega starpstāvu pārsegums starp 2. un 3.stāvu. Kopumā klosteris izdega 108 kvadrātmetru platībā.