Tiesībsarga birojs aicina bāriņtiesas nodot Tieslietu ministrijas pārraudzībā
Pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīziju par ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāti, Tiesībsarga birojs aicina reformēt bāriņtiesas, nododot tās Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā, trešdien preses konferencē sacīja Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Taujāta, vai Tiesībsarga birojs ir sācis sarunas ar TM par bāriņtiesu reformēšanu, Piļāne atbildēja, ka ir pārliecināta par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieinteresētību konstatēto problēmu un pārkāpumu risināšanā. Savukārt Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka informācija par revīzijas ziņojumu un tā secinājumiem nosūtīta gan Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), gan arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
Tiesībsarga biroja pārstāve uzsvēra, TM jau pašlaik bāriņtiesām sniedz metodisko palīdzību dažādos ar bērnu tiesībām saistītos jautājumos, tādēļ šāda veida reforma būtu loģiska.
Piļāne skaidroja, ka problēmas bērnu tiesību aizsardzībā un aizgādniecībā, kuras konstatējusi Valsts kontrole, nav jaunums, jo Tiesībsarga birojs par to publiski runājis jau gadiem. Tiesībsarga biroja vērtējumā, bāriņtiesas, būdamas pašvaldību pakļautībā, nav spējīgas nodrošināt bērnu interesēm vispiemērotāko lēmumu pieņemšanu un darba efektivitāti.
Tāpat, pēc viņas domām, bāriņtiesu darbiniekiem pašlaik nav noteikta pietiekama tiesiskā atbildība par viņu pieņemtajiem lēmumiem, kas tiešā veida skar gan bērna nākotni, gan arī vecāku cilvēktiesības uz ģimeni. Revīzijā secināts, ka bāriņtiesu darbinieki bieži vilcinās ar lēmumu pieņemšanu un pārbaužu veikšanu, kā rezultātā bijuši gadījumi, ka valsts pat teju desmit gadu laikā nav ieguvusi informāciju par kāda bērna atrašanās vietu un dzīves apstākļiem.
Citu problēmu starpā Piļāne uzsvēra faktu, ka bērni, kuru vecākiem tiek atņemtas aizgādības tiesības, nereti tiek pakļauti apstākļiem, kas grauj viņu iespējas cīnīties par labāku nākotni. Šādi bērni samērā bieži tiek ievietoti bērnunamos, kas atrodas vairāku simtu kilometru attālumā no iepriekšējās dzīvesvietas, kā arī bērnunamu vadība nereti nespēj nodrošināt kvalitatīvu bērnu uzturēšanu, ignorējot rehabilitācijas un citu veidu pakalpojumu sniegšanu.
Kā ļoti būtisku apstākli Piļāne uzsvēra arī to, ka nepieciešams darīt visu, lai no ģimenēm izņemtie bērni iegūtu palīdzību arī pēc pilngadības sasniegšanas, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka jaunieši atgriežas nelabvēlīgos dzīves apstākļos.
Revīzijas laikā veiktas detalizētas pārbaudes Aizputes, Cēsu, Dobeles, Garkalnes, Krāslavas, Madonas, Neretas, Talsu, Tukuma novada, Liepājas un Rīgas pilsētas bāriņtiesās, kā arī Daugavpils novada Kalkūnes, Līksnas, Naujenes, Skrudalienas un Višķu bāriņtiesās.
Savukārt pārbaudes sociālajos dienestos veiktas Aizputē, Daugavpilī, Dobelē, Garkalnē, Krāslavā, Madonā, Neretā, Talsos, Tukuma novadā, Liepājā un Rīgā.
Tāpat revīzijas laikā pārbaudīts Naujenes bērnunams, Dobeles novada bērnunams "Lejasstrazdi", Krāslavas novada bērnunams "Mūsmājas", Kokneses novada bērnunams "Dzeguzīte", Liepājas pilsētas bērnunams, Madonas novada bērnunams "Ozoli", Ogres novada bērnunams "Laubere", kas likvidēts 2018.gada 1.septembrī, Talsu novada Strazdes bērnunams un Tukuma novada Irlavas bērnunams, kā arī pārbaudes veiktas Rīgas pilsētas Bērnu un jauniešu centra struktūrvienībās "Ziemeļi" un "Vita".
Kā ziņots, ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses, secināts Valsts kontrole revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē"
Revīzijā uzsvērts, ka Labklājības ministrija (LM) bērnu un ģimenes tiesību politikai ir izvirzījusi mērķi - nodrošināt iespēju ikvienam bērnam uzaugt ģimenē. Gadījumā, ja tas nav iespējams, bērnam ir jānodrošina ārpusģimenes aprūpe - vispirms pie aizbildņa, tad aizvietojošā ģimenē ar audžuvecākiem vai adopcijas kārtā un tikai tad bērnunamā. Valsts kontrolē uzsver, ka šāda valsts politika atbilst starptautiskajās tiesībās un praksē nostiprinātajiem principiem.
Šo mērķi nav iespējams sasniegt, ja netiek atbalstītas un attīstītas alternatīvās aprūpes formas, un ja politikas īstenošanu aktīvi neatbalsta arī sabiedrība. Tāpēc Valsts kontrole atzinīgi novērtē LM sāktās aktivitātes audžuģimeņu skaita palielināšanai un pārējo uzņemošo ģimeņu atbalstam, kas esot veicinājis to, ka pēdējos gados arvien vairāk bērnu ārpusģimenes aprūpi saņem pie aizbildņa vai audžuģimenē, nevis bērnunamā.
Revidentu vērtējumā, tikai tad, ja tiek ievērotas ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna labākās intereses, politikai izvirzītos rezultātus varēs uzskatīt par sasniegtiem.
Revīzijā uzsvērts, ka revidenti izprot, ka daļa no jomas problēmām, kas pašlaik ietekmē atbildīgo institūciju darbību, ir pagātnes sekas. Vairums vecāku, kuriem tiek pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības, ir uzauguši laikā, kad sabiedrībai un atbildīgajām institūcijām bija cita izpratne par to, ko nozīmē bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā tie var ietekmēt bērna turpmāko dzīvi, kā arī viņu pašu bērnu audzināšanu. Arī desmitā daļa no bērnunamos pašlaik dzīvojošajiem bērniem ir pusaudžu vecumā, kuri ārpusģimenes aprūpē nonākuši vēl laikā, kad bērnunams tika uzskatīts par bērna interesēm atbilstošu aprūpes veidu.
Revīzijā veiktajā aptaujā divas trešdaļas pašvaldību revidentiem norādīja, ka tās analizē, cik ģimenēs pastāv riski nepietiekamai bērna aprūpei un audzināšanai. Tomēr 75% pašvaldību atzina, ka neiegūst informāciju par kopējo pašvaldībā dzīvojošo ģimeņu ar bērniem skaitu.
Tas nozīmē, ka atbildīgās institūcijas tomēr nav apzinājušas visas pašvaldībā dzīvojošās ģimenes, kurās pastāv riski nepietiekamai bērnu aprūpei, lai jau preventīvi sniegtu šīm ģimenēm nepieciešamo atbalstu.
Revidenti konstatēja vismaz 15 gadījumus, kad savlaicīgi netika pieņemti lēmumi par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Piemēram, bāriņtiesa un sociālais dienests vairāk nekā astoņus gadus vēroja ģimeni, kurā bērni aug neatbilstošos sadzīves apstākļos, ģimenes mājoklī regulāri lietots alkohols, notika savstarpēja vardarbība, bet lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņemts vien tad, kad viens no ģimenes bērniem šajos apstākļos cietis no seksuālas vardarbības, turklāt no personas, kura jau iepriekš tikusi sodīta par seksuāla rakstura noziegumiem un bija regulārs ģimenes viesis.
Valsts kontrolē uzsvēra, ka, analizējot bāriņtiesu pieņemtos lēmumus par bērnam izvēlēto ārpusģimenes aprūpes veidu, vērojama pozitīva tendence - pēdējos divos gados bāriņtiesas arvien vairāk radušas risinājumu ārpusģimenes aprūpi bērnam nodrošināt ģimeniskā vidē, proti, pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Tomēr divās no revīzijā apmeklētajām 12 bāriņtiesām revidenti arvien konstatēja praksi bez vecāku gādības palikušiem bērniem primāri aprūpi nodrošināt bērnunamā, neveicot darbības potenciālā aizbildņa vai audžuģimenes atrašanai.
Bērna tiesības netiek ievērotas vēl vairāk gadījumā, ja, pieņemot lēmumu par bērna ievietošanu bērnunamā, netiek vērtēts, vai izvēlētā institūcija ir piemērota konkrētam bērnam, proti, vai bērnunams atrodas vietā, kur bērnam ir iespēja uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar savu ģimeni un citiem tuviniekiem, vai bērnunams var nodrošināt aprūpi visiem vienas ģimenes bērniem, lai nebūtu nepieciešams viņus šķirt.