Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (priekšplānā) nākas uzklausīt ne vienu vien pārmetumu par kārtējās reģionālās reformas neloģiskumu. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

Pašvaldību vadītāji netic ministra Pūces uzburtajām gaisa pilīm novadu reformas sakarā 112

Novadu ziņas
13. aprīlī 05:41 2019. gada 13. aprīlī 05:41
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce prezentējis jauno reģionālo reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā izveidot 35 pašvaldību teritorijas. Ministrija sola, ka, izveidojot lielās pašvaldības, uzlabosies iedzīvotājiem piedāvāto pakalpojumu kvalitāte, radīsies jaunas darba vietas un citi attīstības stimuli. Tomēr ne visi tā domā.

“Tiek solīts labāk visiem, bet ne katram”

Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa: “Ja mums pašlaik ir labi, tad mūs var arī upurēt, lai visiem citiem kļūtu labāk”. (Foto: Ieva Lūka/LETA)

Sevišķi jau Latvijas mazāko novadu vadītāji nav apmierināti ar kārtējo reģionālo reformu, jo viņu novadi tiks likvidēti. Domju priekšsēži galvenokārt uztraucas nevis par to, ka zaudēs ieņemamo amatu – viņiem nav pārliecības, ka reforma dos labumu vietējiem iedzīvotājiem. Jauns.lv aptaujāja vairāku mazo novadu, kurus paredzēts likvidēt, domju priekšsēdētājas.

Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa: „Tagad tikai ir sākums diskusijai par pašvaldību reformu. Vēl neesmu paspējusi izlasīt visu VARAM ziņojumu, jo tas līdz mums vēl nav atnācis, tas tikai tiek sūtīts. Pašreiz neredzu, kā tas palīdzēs uzlabot valsts ekonomisko attīstību un kā tas konkrēti palīdzēs Alsungas novada iedzīvotājiem dzīvot labāk. Es drīzāk saredzu bažas, ka dzīves intensitāte – izglītība, kultūra, viss, kas cilvēkiem svarīgs, lai viņi dzīvotu kādā vietā - drīzāk tiks ir apdraudēta. Kad īstenoja iepriekšējo teritoriālo reformu, Gudenieku pagastu pierunāja pievienoties Kuldīgas novadam, solot, ka noasfaltēs ceļu uz centru – Kuldīgu. Bet ceļa kā nav tā nav! Tā ir mūsu baža, ka arī pašreiz ir tikai tukši solījumi bez argumentiem un pamatojumiem, ka mums paliks labāk.

Tiek apsolīts labāk visiem, bet ne katram. Tas nozīmē - ja mums pašlaik ir labi, tad mūs var arī upurēt, lai visiem citiem kļūtu labāk. Pašlaik, piemēram, Gudeniekos nekā nav, un tas tikai novelts uz to, ka atnāca krīze un visam nepietika naudas. Bet, kā mēs zinām, krīzes atkārtojas cikliski, un kuru katru mirkli tai atkal jābūt klāt. Bet mēs cīnīsimies, lai iedzīvotāji neciestu!”

“Filozofiskas pārdomas, kas neizskatās pēc nopietnas reformas”

Rojā domā, ka VARAM izstrādātā pašvaldību reforma ir vien filozofiskas domas, kam ar realitāti maz sakara. (Foto: Valdis Shleiners/poga.lv)

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa: „Pēc visiem plāniem mēs tagad tiekam pievienoti Talsiem. Un ir solījumi – asfaltēs ceļus uz attīstības centriem, tur koncentrēs uzņēmējdarbību, tur visiem būs darbs! Un pie pašreizējām nelaimēm esot vainojamas esošās pašvaldības. Tagad tajās būs vesels bars ar cilvēkiem, kuri līdz šim tikai ir triekuši naudu, bet nu varēs pa īstam strādāt. Nu es saprotu tā – būs tagad šie attīstības centri un tad tiem, kuri pašreiz triec to naudu, būs iespēja vai nu kļūt par uzņēmējiem vai strādāt pie saviem esošajiem kolēģiem.

Tā kā gaidām atbalstu uzņēmējdarbībai. Skaidrs, ka šī reforma skars 2021. gada pašvaldību vēlēšanas. Nu tad 2023. gadā aptaujāsim iedzīvotājus par to, kā viņi ir apmierināti ar šo reformu. Mums ir pieredze, kā var atdalīties un sadalīties. Ja nebūs tas, ko sola, apsvērsim  atpakaļceļu.

Cilvēki jautā, kas tagad būs? Pirmo reizi jauno novadu karti redzēju tikai otrdienas vakarā, un tagad arī cilvēkiem stāstām to, kas tika teikts prezentācijā: tagad visa nauda tikšot tērēta lietderīgi un visi saņems ļoti kvalitatīvus pakalpojumus. Tomēr īsti  nesaprotu, kāpēc VARAM ministrs Juris Pūce, stāstot par nekvalitatīviem pakalpojumiem mazajās pašvaldībās, tā arī nevienu vārdā nenosauca. Kurš tad ir tas grēkāzis, kurš kādam kaut ko nav nodrošinājis? Vienu aiz otras velk ārā prezentācijas, visi kaut ko runā, tikai nav ne skaitļi, ne konkrētas pašvaldības. Tikai tādas filozofiskas pārdomas, kas nebūt neizskatās pēc nopietnas reformas.

Es neticu, ka uz attīstības centriem noasfaltēs ceļus un tad viss būs kārtībā. Tās ir muļķības, tas nav iespējams! Tas ir tāpat kā cilvēkiem sastāstīja, ka nebūs OIK, nebūs šis un tas… Nekas nesanāca, un pēc tam teica - mēs tikai tā teicām, lai pievērstu uzmanību”.

“Viss nav tik rožaini, kā no Rīgas redz”

Skatoties no Rīgas, ministri un deputāti nesaredz patieso stāvokli laukos, pārliecināti Baltinavas novada domes deputāti. (Foto: TVNET/LETA)

Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore: „Manuprāt šī reforma ir nedaudz sasteigta. Varbūt reforma ir vajadzīga, to neviens neapstrīd. Bet tik sasteigtu to droši vien nevajadzēja darīt, jo nav jau izvērtēta iepriekšējā reforma. Varbūt arī tālākajā gaitā par to tiks uzklausīti iedzīvotāji, pašvaldību vadītāji, nevalstiskās organizācijas? Mūs jau visvairāk interesē tas, kādā veidā uzlabosies tas pakalpojums?

Ministrs Pūces kungs jau mums saka: ja apvienosieties lielos novados, būsiet lielie novadi, tad uzlabosies iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte, uzlabosies dzīves līmenis, radīsies darba vietas. Mēs tiešām gribam zināt, kādā veidā tas viss notiks, jo reālā situācija te uz vietas dzīvojat nav nemaz tik rožaina, kā VARAMs no Rīgas to redz, viņi neredz reālo situāciju laukos.

Mēs pirmām kārtām gribam redzēt tos ieguvumus, saprast visus plusus un mīnusus. Ja to plusu ir tik daudz, ja iedzīvotājiem paliek labāk, tad, kāpēc, lai reforma nenotiktu?  Bet, ja redzēsim, ka lielākā daļa ir mīnusu, tad kāpēc tāda reforma ir vajadzīga, jo gan valsts, gan pašvaldības taču strādā iedzīvotāju labā?

Mums ir bažas, ka līdz ar šo jauno teritoriālo reformu iztukšosies lauku teritorijas, ka būs vēl viens izbraukšanas vilnis. To var ietekmēt šī reforma, ja to taisa nepārdomāti, visu neizanalizējot.

Baltinava ir austrumu pierobežā. Un vai austrumu pierobežai aizbraukšanas vilnis ir tas labākais? Mūsu novada deputātiem ir pārliecība, ka valsts drošība nav tikai tie tanki un NATO karaspēks, valsts drošībai tikpat svarīgs ir arī iedzīvotāju labklājības līmenis, iedzīvotāju pārticība, sociālās garantijas. Sociāli ekonomiskā vide, kurā cilvēki dzīvo, ir ļoti svarīgs aspekts. Tas jāņem vērā! Ja iedzīvotāju neapmierinātība pieaug, tad arī ar to propagandu, par kuru mēs tagad visu laiku runājam, ir vieglāk ietekmēt tādu cilvēku, kurš neapmierināts ar visu”.

Mūžīgā Latvijas teritorijas pārzīmēšana

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā kārtējo pašvaldību reformu, kura nu paredz Latvija sadalīt 35 pašvaldībās. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

Pēdējā gadsimta laikā šī ir jau vismaz desmitā pašvaldību reforma un daudzi vietvaru vadītāji kārtējai Latvijas teritorijas kartes pārzīmēšanai nesaredz jēgu. Lūk, tikai dažas notikušās pašvaldību reformas, kas liecina, ka Latvijas karte nekad nebūs gatava, tāpat kā Rīga (tiesa gan, vairākas reformas ir notikušas okupāciju varu iespaidā, un tad jau viedokli par to lietderību nevienam neprasīja, bet lietas būtību tas nemaina: kas noticis, noticis):

* pēc valsts nodibināšanas un Brīvības kauju noslēguma 1920. gadā pirmo reizi varēja konkretizēt Latvijas teritoriālo iedalījumu;

* pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā aktīvi turpinājās apriņķu un pagastu “sakārtošana”, no vairāku pagastu teritorijām tika atdalīti miesti, kuri kļuva par pilsētām, daži pagasti tika apvienoti, tika precizētas apriņķu robežas;

* pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā vairs nenotika pašvaldību vēlēšanas, pilsētu galvas iecēla “no augšas”;

* 1940. gadā padomju okupanti arī Latvijas karti pārtaisīja pa “padomju modei”;

* 1941. gadā nacistiskā vara Latviju pievienoja Ostlandei un izveidoja Latvijas ģenerālapgabalu ar atsevišķu apgabalu centriem Liepājā, Jelgavā, Rīgā, Valmierā un Daugavpilī;

* pēc vāciešu padzīšanas 1945. gadā Latvijā atkal nodibinājās padomju vara ar visām tās pašvaldību struktūrām;

* 1949. gadā Latviju sadalīja trīs apgabalos – Liepājas, Rīgas un Daugavpils, kurus drīz vien likvidēja un teritoriju atkal sadalīja atsevišķos rajonos;

* pēc Staļina nāves kārtējo reizi sākās Latvijas teritoriālās reformas. Tika samazināts rajonu skaits, līdz Latviju sadalīja 26 rajonos un deviņās republikāniskās nozīmes pilsētās;

* atjaunojot Latvijas valstiskumu, ciemu padomes tika pārdēvētas par pagastiem, kā arī veiktas citas (salīdzinoši nenozīmīgas) teritoriālās reformas, piemēram, Skrunda ieguva pilsētas tiesības (padomju laikā tas nebija iespējams, jo Skrundas vārdu nedrīkstēja pieminēt – tur atradās slepens militārais objekts);

* 2008. gadā pašvaldību reformas rezultātā tika izveidotas 119 pašvaldības. Jāteic, ka šī reforma nav pabeigta (un diez vai tiks pabeigta), jo tās otrā kārta paredzēja Latviju sadalīt apriņķos.

Saistītās ziņas

Pēc reformas pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu plāno samazināt par teju 1000 14
Jauno pašvaldību teritorijās būs jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai 5
Karte atklāj, kā pēc pašvaldību reformas varētu tikt apvienoti novadi 121

Citi šobrīd lasa

15 tūkstoši kilometru pašu gatavotā mājā uz riteņiem - Kristīne Virsnīte ar ģimeni dodas dullā ekspedīcijā uz Āfriku 3
Šī meitene izskatās ļoti skaista, ja vien nezina, ka viņa ir Argentīnas prezidenta dēls 7
FOTO: jauns un izaicinošs modes trends, kuru iecienījušas slavenības 1
Skatīt visus komentārus

Инсайдер: Елизавета II потеряла контроль над Букингемским дворцом

Михаил Боярский о своем здоровье: "Я достаточно старый и немощный человек"