Izveidota jauna valsts aizsardzības darba grupa, kurā darbosies visi ministri, izņemot Kariņu

Valdība nolēma, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) vadīs un koordinēs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Viņš arī būs darba grupas vadītājs, bet darba grupas locekļi būs visi pārējie valdības ministri, izņemot, premjerministru Krišjāni Kariņu (JV). Tāpat darba grupā darbosies Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Darba grupa sniegs stratēģiska līmeņa vadlīnijas aizsardzības stratēģiju pilnveidošanā, sadarbības sekmēšanā starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšanā Latvijas skolās. Tāpat šādas vadlīnijas tiks sniegtas sabiedrības izglītošanai civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, psiholoģiskajā aizsardzībā, stratēģiskā komunikācijā, tautsaimniecības noturībā pret krīzēm. Darba grupa arī nodrošinās starpnozaru koordināciju pamatdarbības virzienu jautājumos.

Tāpat šī darba grupa uzklausīs šogad izveidotās ekspertu darba grupas ziņojumus.

Pabrika vadītā darba grupa ar Aizsardzības ministrijas (AM) starpniecību iesniegs Ministru kabinetā dokumentus, turpmākās rīcības plānus, kas saistīti visaptverošas aizsardzības sistēmas izstrādi. Darba grupai arī ne retāk kā reizi gadā jāiesniedz informācija premjerministram par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu.

Darba grupas vadītājam būs tiesības uzdot saistošus uzdevumus citiem darba grupas locekļiem un pieaicināt dalībai darba grupas sēdēs citus speciālistus.

Plānots, ka darba grupas vadītājs ne retāk kā reizi ceturksnī sasauks tās sēdes.

Jau ziņots, ka Latvija apņēmusies ieviest visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu. Šogad janvārī valdība šodien uzdeva visām ministrijām līdz šī gada 1.septembrim izvērtēt iespējamās problēmas un nepieciešamo rīcību tās ieviešanai.

Valdība janvārī uzklausīja AM ziņojumu, kurā minēts, ka Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīdapdraudējumu šķautnes.

AM uzsver, ka visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas dažkārt tiek saukta arī par totālo aizsardzību, ir plašāks koncepts, un tās mērķis ir nodrošināt visu valsts sektoru aizsardzību un sagatavotību krīžu pārvarēšanai. Šādas vai līdzīgas sistēmas darbojas arī citās pasaules valstīs, kā, piemēram, Somijā, Šveicē, Singapūrā un citviet, taču Latvija nevar akli pārņemt citu valstu pieredzi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidē, jo pastāv atšķirīga ģeopolitiskā situācija, proti, Latvijā pastāv vēsturiski izveidojusies Krievijas ietekme iekšpolitikā un Latvija ir NATO dalībvalsts.

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijas izpratnē ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Tās ieviešana un konkrēti uzdevumi jāplāno un jāīsteno decentralizēti valsts institūcijām savstarpēji vienojoties un sadarbojoties, un AM koordinējot šo procesu.

Laikā no 2019. līdz 2021.gadam AM rosina pilnveidot militārās spējas, proti, attīstīt armiju, Zemessardzi, rezerves karavīru apmācību. Tāpat šajā termiņā jāiekļauj pasākumi sadarbības sekmēšanai starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, piemēram, vietējās ražošanas attīstība, dažu NBS atbalsta funkciju nodošana civilajam sektoram, sabiedrības pārstāvju apmācība. Īstermiņā AM arī saredz valstiskuma pamatu pasniegšanu skolās, sabiedrības izglītošanu un psiholoģisko aizsardzību.

Tāpat jāizveido tautsaimniecības preču rezerves krājumus, kā arī jāveic pasākumus ekonomisko krīžu seku mazināšanai un iedzīvotāju labklājības nosargāšanai.

Vidējā termiņā, proti, laikā no 2021-2024. gadam AM ieskatā jāturpina veikt iepriekš minētie uzdevumi, kā arī nacionālajā un pašvaldību līmenī jāizveido lēmumu pieņemšanas mehānisms, lai koordinētu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas gatavību reaģēt uz iespējamām krīzēm.

Ilgtermiņā - pēc 2024.gada - AM rosina turpināt pildīt visus iepriekš minētos uzdevumus, kā arī izveidot "partnerības institūtu", kas satuvinātu valsts pārvaldes institūcijas, NBS un privātā sektora pārstāvjus, lai sniegtu pakalpojumus un kopīgi darbotos valsts aizsardzības funkciju plānošanā un nodrošināšanā.

Ar visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem nodarbojas ne tikai valdības līmenī, bet arī Saeimā, kur izveidota Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisija. Apakškomisiju vada bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).