Divas "Tokyo City" restorānu direktores apsūdz aplokšņu algu maksāšanā

Tāpat tiesai nodoti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs abas restorānu direktores izmaksājušas grāmatvedības uzskaitē neuzrādīto darba samaksu ievērojamā apmērā.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka uz apsūdzēto sola sēdušās Dace Gaspažiņa-Korecka un Guna Rožicka. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Gaspažiņa-Korecka bija direktore "Tokyo City" restorānā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā.

Saskaņā ar apsūdzību, divu restorānu "Tokyo City" direktores laika posmā no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim nolēma restorānu darbiniekiem daļu no darba samaksas izmaksāt skaidrā naudā, līdz ar to tās izmaksāja darbiniekiem darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē jeb tās sauktās aplokšņu algas, tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Lai netiktu aprēķinātas un ieturētas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, viena no apsūdzētajām personām aplokšņu algās viena "Tokyo City" restorāna darbiniekiem uzņēmuma interesēs izmaksāja ne mazāk kā 16 274 eiro. Tādā veidā valstij nodarīts mantiskais zaudējums nenomaksāto nodokļu veidā 12 911 eiro apmērā - nenomaksātas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 8050 eiro apmērā un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 4861 eiro apmērā.

Savukārt otra apsūdzētā persona aplokšņu algās cita "Tokyo City" restorāna darbiniekiem uzņēmuma interesēs izmaksāja ne mazāk kā 11 026 eiro. Valstij nodarīts mantisks zaudējums nenomaksāto nodokļu veidā 8747 eiro apmērā - nenomaksātas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5454 eiro apmērā un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 3293 eiro apmērā.

Kopā par abu "Tokyo City" direktoru uzņēmumu interesēs izmaksātajām aplokšņu algām tika nodarīts mantisks zaudējums Latvijai nenomaksāto nodokļu veidā 21 659 eiro apmērā. Darbiniekiem "aploksnēs" izmaksātā daļa no darba samaksas par katru mēnesi bija līdz pat 600 eiro.

Personas tiek apsūdzētas par Krimināllikuma 217.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu juridisko personu interesēs, proti, par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā. Krimināllikums par šādu pārkāpumu paredz cietumsodu līdz diviem gadiem.

Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūdza sākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, aģentūru LETA informēja VID.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir "Tokyo City", VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka ēdināšanas uzņēmumi saimnieciskās darbības laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim grāmatvedības reģistros nav uzskaitījuši darba algas un ir neoficiāli izmaksājuši neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu skaidrā naudā 26 uzņēmumos reģistrētajiem darbiniekiem.

Tāpat noskaidrots, ka šie uzņēmumi nodokļu administrācijai sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām.

Tādējādi, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīts kaitējums vairāk nekā 20 000 eiro apmērā.