Saeimas komisija asi kritizē VARAM bezspēcību "Rīgas satiksmes" gadījumā

Komisija sprieda par VARAM veiktā audita rezultātiem "Rīgas satiksmē" un Rīgas domes darbu pašreizējā sasaukuma laikā.

Komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) atgādināja, ka komisija lūdza "Rīgas satiksmi" atsūtīt auditorkompānijas "Ernst&Young" izstrādāto ziņojumu, taču atbildi nesaņēma. "Tas pats tika lūgts arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S), kurš atbildēja, ka "Rīgas satiksmei" dots uzdevums šo ziņojumu komisijai atsūtīt, taču uzņēmums norādīja, ka nav tiesīgs to darīt. Tātad "Rīgas satiksme" gāja pretstatā tam, ko uzticēja dome," rezumēja Ģirģens.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls sacīja, ka audita ziņojumu kopijas nav saņēmusi arī VARAM un ministrijas pārstāvji ar to iepazinās uzņēmumā klātienē, vienlaikus parakstoties par saņemtās informācijas neizpaušanu.

Mičuls arī pastāstīja, ka šī gada laikā ar Rīgas domi ir notikusi ļoti intensīva sarakste ne tikai par "Rīgas satiksmi", bet arī citiem domes darbības jautājumiem. Sarakste bijusi vismaz 6000 lappušu gara un, izvērtējot saņemto informāciju, VARAM konstatējusi vairākus iespējamos pārkāpumus Rīgas domes darbībā.

Deputāte Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) gan interesējās, kā komisija var turpināt darbu, ja reiz VARAM nav tiesīgs neko izpaust. Tāpat arī deputāte Juta Strīķe (JKP) vērsa uzmanību, ka likumā ir noteikts, ka komercnoslēpums nevar būt saistīts ar valsts vai pašvaldības mantu. "Vai VARAM ir izvērtējis, kas tas par "noslēpumošanas grifu", un kāpēc nedz sabiedrība, nedz deputāti nevar iepazīties ar to, kas izdarīts ar pašvaldības mantu," taujāja Strīķe.

Mičuls norādīja, ka VARAM audita noslepenošanu uzskata par Rīgas domes pārkāpumu, uz ko Strīķe nekavējoties vērsa uzmanību, ka VARAM pienākums būtu to novērst.

Tomēr Mičuls atrunājās, sakot, ka ministrijai šādu tiesību nav. "Ministra pilnvaras šādas tiesības neparedz. Turklāt ziņojums ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā, kam būtu jāreaģē, ja tajā atklāsies pārkāpumi," sacīja ierēdnis.

Tikmēr "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis teica, ka deputāti maldina sabiedrību, jo ne dome, ne "Rīgas satiksme" nav noteikusi auditam ierobežotu pieejamību. "To ir noteikuši auditori, un tā ir pasaulē pieņemta prakse. Ziņojums ir paredzēts tiem, kas ar to strādā. Auditori ļāva to iesniegt VARAM, bet, izvērtējot komisijas pieprasījumu, uzskatīja, ka nav pamata iesniegt šo auditu komisijai," sacīja Saulītis.

Savukārt auditorkompānijā "Ernst & Young Baltic" (EY) aģentūru LETA informēja, ka EY ir nosūtījusi atbildes vēstuli Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, paskaidrojot EY pozīciju par "Rīgas satiksmes" neatkarīgu biznesa pārbaudes ziņojumu un atsevišķu iepirkumu, un to rezultātā noslēgto līgumu juridisko izvērtējumu un iespējamo risku analīzes izsniegšanu. Šajā vēstulē EY norāda, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim tiesiski visprecīzāk šos ziņojumus komisijai būtu pieprasīt no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldības, proti, iestādēm, kurām konkrētie ziņojumi jau ir iesniegti.

"Tajā pašā laikā norādām, ka EY pilnībā atbalsta komisijas centienus sabiedrības interešu aizstāvībai un bez kavēšanās sadarbosimies ar komisiju, tostarp, piekrītot ziņojumu izsniegšanai, ja tam attiecīgi piekrīt konkrētā darba uzdevuma pasūtītājs, proti, "Rīgas satiksme," norādīja EY.

EY uzsvēra, ka pilnībā izprot likumdevēja iniciatīvu un EY līdzšinējā pozīcija nekādā mērā nav vērsta uz ziņojumu pieejamības ierobežošanu, bet gan apliecina EY centienus maksimāli precīzi ievērot ziņojumu aprites tiesisko kārtību.

Deputātiem "Rīgas satiksmes" vadībai bija vairāki jautājumi par uzņēmuma darbu. Piemēram, Benhena-Bēkena "Rīgas satiksmes" vadībai taujāja, kur viņa kā sabiedrības pārstāve var iepazīties ar uzņēmuma dotācijas izlietojumu un pārliecināties par tās pamatotību. Strīķe interesējās, kā "Rīgas satiksmes" vadība interpretē likuma normu, ka Komercnoslēpuma likums neattiecas uz pašvaldības mantu. Savukārt Ģirģens prasīja paskaidrot Valsts kontroles (VK) ziņojumā pausto, ka nav saprotams, kur pazuduši deviņi miljoni eiro no maksas autostāvvietu ieņēmumiem.

Atbildot uz Ģirģena jautājumu, "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes loceklis Jānis Meirāns sacīja, ka VK norāda, ka šie līdzekļi nav izsekojami, nevis ir pazuduši. "VK vērš uzmanību, ka šie ieņēmumi metodiski būtu jānodala no kopējiem ieņēmumiem. Tuvāko mēnešu laikā tas tiks atrisināts. Tur nav teikts, ka ir nesakritības un kaut kas būtu pazudis," sacīja Meirāns.

Diskusiju laikā deputāte Strīķe asi kritizēja "Rīgas satiksmes" vadības attieksmi, lielākos pārmetumus veltot Saulītim. "Jūs esat klasisks domes koalīcijas pārstāvis, kurš uzskata, ka viņam nekas nav jāpaskaidro, un ka viņš ir viena kunga kalps. Es nekad neesmu dzirdējusi šāda tipa atbildes," sacīja deputāte.

Bez kritikas nepalika arī VARAM. "Kādi ir jūsu secinājumi pēc visām pārbaudēm? Vai būtu jāveic auditi citās kapitālsabiedrības vai jādara kas cits? Sabiedrībai ir vienalga par jūsu garajām sarakstēm, viņi grib zināt, ko jūs darīsiet," prasīja Strīķe.

Mičuls atgādināja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir izdarījis visu, ko paredz normatīvi, un ka par tālāko rīcību varēs lemt tikai pēc paskaidrojumu saņemšanas no Rīgas domes. Iespējamie situācijas atrisinājumi varētu būt domes priekšsēdētāja atstādināšana vai arī visas domes atlaišana. "Ministrijas kompetence neparedz veikt auditus pašvaldību kapitālsabiedrībās un iestādēs, bet ļauj pieaicināt speciālistus no ārpuses, taču tas prasītu papildu līdzekļus budžetā. Tomēr visi auditoru ziņojumi ir pieejami arī tiesībsargājošajām iestādēm. Vai ministrijai būtu jādublē to pienākumi un jātērē papildu līdzekļi - tas ir diskutējams jautājums," sacīja Mičuls.

Pēc teju stundu ilgām diskusijām, komisija uzdeva VARAM izvērtēt, cik tiesiski pamatots ir bijis auditorkompānijas atteikums izsniegt audita ziņojumu komisijai.

Kā ziņots, auditorkompānija EY sagatavojusi ziņojumu par situāciju "Rīgas satiksmē". Auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā bijušās uzņēmuma valdes vadībā "Rīgas satiksmei" nodarīti desmitiem miljonu eiro zaudējumi, kas radušies, pieņemot nesaimnieciskus lēmumus, noslēdzot neizdevīgus sadarbības līgumus un citos veidos.

Sākotnēji ar audita ziņojumu bija liegts iepazīties gan Rīgas domniekiem, gan VARAM pārstāvjiem, aizbildinoties, ka tas satur ierobežotas pieejamības informāciju, ko uzņēmums varētu izmantot tiesā cenšoties piedzīt zaudējumus no bijušās uzņēmuma valdes.

Stājoties pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā, Saulītis sniedza iespēju ar auditu iepazīties gan VARAM pārstāvjiem, gan Rīgas domes deputātiem, vienlaikus parakstīties par informācijas neizpaušanu.

Tāpat ziņots, ka, izvērtējot atbildes, dokumentus, iesniegumus un sūdzības, ko VARAM ir saņēmusi saistībā ar domes priekšsēdētāja rīcību domes darbības laikā pēc 2017.gada pavasara beigās notikušajām pašvaldību vēlēšanām, ministrija, veicot juridisko pārbaudi, ir fiksējusi iespējamus pārkāpumus.

Piemēram, ministrija konstatējusi, ka Ušakovs kā "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis "Rīgas satiksmes" pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. "Rīgas satiksme" pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija pauž bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.

Komentējot šos pārmetumus, Ušakovs norādījis, ka nešaubās, ka Pūce viņu atlaidīs no amata, taču visi viņa lēmumi tikšot apstrīdēti tiesā. "Un pierādīt, ka viņa lēmums ir bijis tiesisks, nevis politisks, Pūce nevarēs. Un rezultātā viņam būs jāuzņemas atbildība par prettiesiska lēmuma pieņemšanu," rezumēja mērs.