"Taisnīgais" veselības nodoklis pārvēršas par netaisnību - godīgie maksā, bet citi no tā tiek atbrīvoti
Iepriekšējās veselības ministres laikā ierosinātās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas sistēmā ar pāreju uz diviem veselības groziem, visticamāk, izgāzīsies. Rezultātā vairums strādājušo gadu būs maksājuši lielāku sociālo nodokli par pilnu veselības aprūpes groza saņemšanu, bet vairāki desmiti tūkstošu cilvēku tas pienāksies „par velti”.
No pērnā gada par vienu procentpunktu palielināja sociālo nodokli visiem, kuri nodokļus maksā vispārējā nodokļu režīmā, to novirzot veselības aprūpes sistēmai, lai viņiem varētu nodrošināt pilnu veselības aprūpes grozu. Savukārt tiem, kuri ir nodarbināti citos nodokļu režīmos, likums paredzēja, ka jau no šī gada sākuma nāksies iztikt ar minimālo veselības aprūpes grozu, ja vien viņi paši neapdrošināsies (par 2018. gadu - 51,6 eiro, par 2019. gadā - 154,8 eiro). Sociāli mazāk aizsargātās grupas - pensionārus, invalīdus un bērnus apdrošinātu valsts. Pašiem par veselības apdrošināšanu pēc likuma nācās maksāt pašnodarbinātajiem, kuri veic iemaksas tikai pensiju fondos, mikrouzņēmumu darbiniekiem, sezonas laukstrādniekiem, patentmaksas maksātājiem, kā arī tiem, kas oficiāli nekur nestrādā un nav reģistrējušies kā bezdarbnieki. Pašreiz ir vairāk nekā 61 000 strādājošo, kuriem pašiem būtu jāveic šīs veselības iemaksas.
Kopumā šīs brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas līdz gada sākumam bija veikuši 5500 iedzīvotāju 805 000 eiro apmērā. Tomēr no 1. janvāra divu grozu veselības aprūpes sistēmu neieviesa un tagad paziņots, ka sistēma stāsies spēkā no 1. jūlija. Tomēr arī tas nav akmenī iecirsts, jo pašlaik tiek spriests par to, ka sistēma vispār kardināli jāmaina un šo nodokli vai veselības apdrošināšanu viena procentpunkta apmērā automātiski aprēķinās visiem strādājošiem, arī tiem, kuri nestrādā vispārējā nodokļu režīmā. Te jāpiebilst, ka pret jaunveidojamo sistēmu, kuru izstrādāja iepriekšējā veselības ministre Anda Čakša, iebilst pašreizējā ministre Ilze Viņķele, kura meklē citus risinājumus.
Lai kā arī nebūtu, šie 805 000 eiro veselības budžetā ieripojuši pāragri. Cilvēki tagad var pieprasīt tos atmaksāt atpakaļ. Tomēr viņi tos naski nepieprasa – šī gada pirmajā mēnesī Nacionālais veselības dienests bija saņēmis tikai 180 iesniegumus par apdrošināšanas naudas atmaksu un to atpakaļ pārskatīja 30 cilvēkiem par vairāk nekā 5000 eiro – katram vidēji 170 eiro.
Bet taisnīgi būtu, ja arī visiem darba ņēmējiem tagad atmaksātu sociālo nodokli viena procentpunkta apmērā (pusi no kura maksāja darba devējs, bet otru pusi – darba ņēmējs) vismaz par šī gada pirmajiem sešiem mēnešiem (uz tik ilgu laiku tagad aizkavējusies divu veselības grozu sistēmas ieviešana). Kāpēc vieniem atmaksā, bet citiem nē – ar šādu jautājumu portāls Jauns.lv vērsās Veselības ministrijā.
Veselības ministrijas preses sekretāre Anna Strapcāne sniedza ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) kopējo viedokli: „Šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likuma noteiktā kārtība un norma par nodokļu apmēru nav atcelta. Pagarināts ir termiņš, no kura pilnā apmērā stātos spēkā apdrošināšanas sistēma.
Šobrīd Veselības ministrija un valdību veidojošās koalīcijas partijas strādā Attīstības komitejā pie iespējamiem likuma grozījumiem, paredzot aizstāt brīvprātīgo iemaksu veikšanu ar automātisku maksājumu līdzīgi, kā tas ir vispārējā nodokļu režīmā nodarbinātajiem.
Kopumā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ir saņemtas vairāk nekā 805 000 eiro apmērā. Pēc Saeimas lēmuma pārcelt medicīnas pakalpojumu dalīšanu divos grozos līdz 1. jūlijam, saņemto iemaksu apmērs ir būtiski samazinājies.
Iemaksa iedzīvotājam tiek atgriezta uz iesnieguma pamata. Ja cilvēks ir veicis brīvprātīgo veselības apdrošināšanas iemaksu un šobrīd vēlas to atgūt, cilvēkam ar iesniegumu jāvēršas NVD”.
Veselības ministres Ilzes Viņķeles padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks piebilda: „Veselības ministrijā norisinās diskusijas par nepieciešamajiem risinājumiem veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa pilnveidei, ieviešot vienotu veselības aprūpes pakalpojuma klāstu. Mūsu ieskatā valsts budžeta finansētai kvalitatīvai veselības aprūpes sistēmai jābūt pieejamai katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas, taču pašreizējais likums ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību. Tas diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa, kā arī nesasniedz sākotnēji noteiktos mērķus - atšķiras plānotie ieņēmumi no reāli samaksātajiem. Līdz ar to ir nepieciešams veikt izmaiņas, nosakot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu visiem Latvijas rezidentiem.
Mēs piedāvājam veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, attiecinot procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem. Paredzēts, ka izmaiņas varētu stāties spēkā 2020. gada 1. janvārī. Līdz tam laikam tiks pagarināta pašreizējā situācija”.
