foto: Ieva Čīka/LETA
Izraēlā šoks - Latvijas ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska izrādās čekas spiedze
Viena no Latvijas ebreju kopienas vadītājam Gita Umanovska bijusi čekas spiedze, kura savervēta 23 gadu vecumā.
Sabiedrība
2019. gada 19. marts, 05:30

Izraēlā šoks - Latvijas ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska izrādās čekas spiedze

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Izraēlas lielākais laikraksts „Israel Hayom”, kura auditorija ir aptuveni divi miljoni lasītāju, izvētījis Latvijā publicētos čekas maisus un tajos atradis Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektores Gitas Umanovskas vārdu, kura padomju laikā sadarbojusies ar drošībniekiem un it kā esot ziņojusi par ārzemju jūrnieku noskaņojumu un darbībām Latvijā.

Pati Umanovska atsakās komentēt sava vārda atrašanos čekas maisos, bet mūsu valsts ebreju kopienā šis fakts ir radījis šoku, raksta “Israel Hayom”. Umanovsku 23 gadu vecumā Valsts drošības komitejas vervētājs Romanovs savervēja 1970. gadā un viņai piešķīris segvārdu Džīna. Toreiz viņa bija LPSR Revolūcijas muzeja (tagad - Kara muzeja) zinātniskā līdzstrādniece.

foto: Ekrānuzņēmums no "„Israel Hayom"
Izraēlas lielākais laikraksts „Israel Hayom” raksta, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gitas Umanovska bijusi čekas aģente.

Latvijas ebreju kopienas pārstāvji teic, ka vieniem Umanovskas vārda atrašanās čekas maisos ir pārsteigums, bet citiem jau sen bijis zināms, ka viņa bijusi čekas aģente. “Tas nebija liels šoks. Daži par to zināja, bet neviens par to īpaši nerunāja,” Izraēlas laikrakstam teicis kāds Latvijas ebreju kopienas pārstāvis. Viens otrs tagad arī apšauba Umanovskas ebrejisko izcelsmi, jo čekas kartītē viņa minēta kā latviete. Tomēr tam īsti pamata nav, jo pēc radurakstiem no mātes puses viņai ir ebreju izcelsme, bet, kā zināms, padomju laikā daudzi savu īsteno nacionalitāti slēpa – vācieši kļuva par latviešiem, latvieši – par krieviem, bet ebreji pārgāja citā, “nekaitīgākā” tautībā.

Umanovskas vārds pašlaik galvenokārt saistās ar Latvijas Ebreju kopienas vārdu. Kā zināms, kopiena jau vairākus gadus nesekmīgi cenšas saņemt kompensāciju no Latvijas valsts par savulaik 270 ebrejiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri viņiem tika atņemti holokausta laikā. Latvija sevi neidentificē ne ar nacistisko, ne ar padomju režīmu, kuri ebrejiem konfiscēja īpašumus.

Mazāk zināms viņas kā vēsturnieces vārds. „Israel Hayom” raksta, ka Umanovska savulaik publicējusi pētījumu par ebreju sievietēm, kuras pirmās Latvijas brīvvalsts laikā strādājušas par prostitūtām. Jāteic, ka daudzi arī nav zinājuši par Umanovskas pagātni, kuras agrākais uzvārds bija Mordohova.

Nav publiskots, ko Umanovska VDK īsti ziņojusi. Vienīgi zināms, ka viņa bijusi pretizlūkošanas daļas, kuras pārraudzībā bija transporta sistēma, tostarp arī ostas, aģente. Kāds ebreju kopienas pārstāvis Jauns.lv pastāstīja, ka Umanovskas uzdevums esot bijis sapazīties ar ārzemju jūrniekiem un VDK informēt par viņu noskaņojumu un nodomiem Latvijā.

foto: Valsts arhīvs
Gitas Umanovskas čekas kartīte.

Kad „Israel Hayom” sazinājās ar Umanovsku un jautāja par viņas sadarbību ar čeku, viņa atbildēja: „Man nav intereses šo jautājumu apspriest ar žurnālistiem”.