"Latvijas Antinacistiskā komiteja" tomēr atcēlusi sapulci "Waffen SS" upuru piemiņai
foto: Zane Bitere/LETA
2016. gada leģionāru atceres dienā blakus Brīvības pieminekļa laukumam Bastejkalna pusē notiek "Latvijas Antinacistiskā komiteja" rīkotā sapulce "Waffen SS" upuru piemiņai un par "Waffen SS" noziegumu attaisnošanas bīstamību.
Sabiedrība

"Latvijas Antinacistiskā komiteja" tomēr atcēlusi sapulci "Waffen SS" upuru piemiņai

Jauns.lv / LETA

"Latvijas Antinacistiskā komiteja" tomēr atcēlusi sestdienas rītā Rīgā, Bastejkalnā, paredzēto sapulci "Waffen SS" upuru piemiņai.

"Latvijas Antinacistiskā komiteja" tomēr atcēlusi ...

"Latvijas Antinacistiskā komiteja" bija pieteikusi sapulci "Waffen SS" upuru piemiņai no plkst.9 līdz 13. Šajā pasākumā plānotais dalībnieku skaits bija 100. Sākotnēji biedrība savu pasākumu vēlējās rīkot Brīvības laukumā, tomēr, līdzīgi kā citus gadus, pašvaldība tā norisi pārvirzīja uz Bastejkalnu, taču, kā novēroja aģentūra LETA, neviens no sapulces dalībniekiem tur nav ieradies.

Jau ziņots, ka ar ziedu nolikšanu un piemiņas pasākumiem Rīgā šodien tiks atzīmēta Leģionāru piemiņas diena.

Biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa" tradicionāli gājienu rīkos no plkst.11 līdz 13. Gājiena maršruts ir Rīgas Sv.Jāņa baznīca-Kaļķu iela-Brīvības laukums, kur tas noslēgsies ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Plānots, ka pasākumā piedalīsies 100 cilvēki.

Tāpat biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" no plkst.7 līdz 13 rīkos sapulci Brīvības laukumā. Tās mērķis ir atgādināt par 1944.gada 16.martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un Latviešu leģiona 2.Pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem. Plānots, ka šajā pasākumā piedalīsies 20 cilvēki.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa sabiedrības uzskata, ka šie cilvēki cerēja cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bija fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.