Finanšu policija: "Sodi nodokļu krāpniekiem ir pārāk demokrātiski"
Organizētā noziedzība, finanšu un nodokļu krāpšanas un valsts apzagšana miljonu apmēros – par Finanšu policijas darbu un negodīgu amatpersonu “izravēšanu” pašu rindās stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
VID Finanšu policijas pārvalde saskaņā ar Kriminālprocesa likumu nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu valsts ieņēmumu jomā, kā arī VID ierēdņu un darbinieku rīcībā. Mūsu galvenās prioritātes ir to noziegumu izmeklēšana, kuri saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, PVN izkrāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts organizētā personu grupā. Izmeklējam arī noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, proti, noziegumus, ko paveikušas pašas VID amatpersonas.
Kāda veida finanšu noziegumi Latvijā ir visbiežākie?
Ļoti bieži saskaramies ar milzīgiem PVN izkrāpšanas gadījumiem. Šeit ir runa par izkrāptajām summām no simtiem tūkstošu līdz pat vairākiem miljoniem eiro. Katru gadu mēs pārtraucam vismaz astoņu noziedzīgu grupējumu darbību. Tendence pastrādāt šādus noziegumus diemžēl nemazinās. Viens no iemesliem tam, manuprāt, ir ļoti demokrātiskie sodi.
Esam veikuši divus pētījumus par sodiem, kādus tiesas piemērojušas mūsu izmeklētajos un prokuratūrai nodotajos kriminālprocesos. Statistika liecina, ka no aptuveni 500 kriminālprocesiem tikai 20 gadījumos piemēroti reāli cietumsodi.
Otrais pētījums laikā no 2010. līdz 2013. gadam uzrādīja, ka tikai divos gadījumos piespriesta brīvības atņemšana. Tas, mūsuprāt, ir ļoti maz. Jāsecina, ka nav loģiska pamata šādu noziegumu skaita samazināšanai – noziedznieki, kuri izkrāpj milzīgas naudas summas, netiek adekvāti saukti pie atbildības, un mācība par sodu, kas seko noziegumam gluži vienkārši netiek gūta.
Pēdējos gadus viena no mūsu prioritātēm ir izmeklēšanas termiņu samazināšana. Katrā kriminālprocesā ir Kriminālprocesa likumā noteikts, ierobežots termiņš, kurā, saucot kādu pie kriminālatbildības, ir iespējams risināt mantisko jautājumu.
Ja izmeklēšana pabeigta, iekļaujoties termiņā un laicīgi nosūtīta prokuratūrai, kura spēju uzrādīt apsūdzību, pastāv iespēja apsūdzētajam konfiscēt viņa kustamos un nekustamos īpašumus, naudas līdzekļus atzīt par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīt valsts budžetā, tādējādi vismaz daļēji atlīdzinot valstij nodarītos zaudējumus, kaitējumu.
Pārkāpjot termiņus, šādas darbības kļūst teju neiespējamas, līdz ar ko izmeklēšanas termiņu saīsināšana ir būtiska. Šobrīd, lai maksimāli ātri veiktu izmeklēšanu, tiek veidotas izmeklēšanas grupas, kuru sastāvā, īpaši sarežģītu lietu gadījumā, var būt līdz pat septiņiem izmeklētājiem. Parasti izmeklēšanas grupa sastāv no četrām personām. Mērķis ir atkarībā no procesa sarežģītības sekmīgi veikt izmeklēšanu, iekļauties 12 mēnešos smagu noziegumu izmeklēšanā vai izmeklējot sevišķi smagus noziegumus līdz 22 mēnešiem.
Kurš naudas ziņā ir pagājušā gada apjomīgākais Finanšu policijas atklātais noziegums?
Jauna tendence, kas iesākās jau aizpagājušajā gadā, ir vairāki noziegumi saistībā ar kases aparātu ietekmējošu programmu izmantošanu. Apjomīgākais pērnā gada kriminālprocess par PVN izkrāpšanu, kas nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai, ir par zaudējumu nodarīšanu valsts budžetam vairāk nekā 9 miljonu eiro apmērā.
Katru izmeklētāju uzrauga viņa tiešais vadītājs. Šī uzraudzība notiek ikdienā un ir nepārtraukta. Procesi tiek apspriesti, sastādīti izmeklēšanas plāni un pārbaudītas veiktās darbības. Tiek pārbaudītas un kontrolētas arī izmeklētāju ieņēmumu un īpašumu deklarācijas, piemēram, izmantojot fizisko personu riska analīzes sistēmu RASA, kas ieviesta jau 2010. gadā un kuras mērķis ir identificēt fiziskās personas, kuru izdevumu apjoms pārsniedz ienākumu apjomu. Papildus tiek vērtēta arī VID rīcībā esoša informācija par amatpersonu ģimenes locekļiem. Nesakritību vai aizdomu gadījumos veic fizisku personu auditus.
Pagājušajā gadā, pilnveidojot Iekšējās drošības daļas darbu, ieviesta arī jauna Risku analīzes sistēma korupcijas risku analīzes veikšanai, kas sniegs detalizētu informāciju par VID amatpersonu un darbinieku patieso mantisko stāvokli. Skrupulozas pārbaudes veicam gan iekšēji, gan arī no ārienes, piemēram, sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).
Diemžēl ir gadījumi, kad konstatējam pārkāpumus mūsu pašu darbinieku rīcībā. Pagājušā gadā sākti divi kriminālprocesi tieši par mūsu darbinieku noziedzīgiem nodarījumiem. Konstatēts arī viens pavisam nepatīkams gadījums, kurā mūsu amatpersona visbrutālākajā veidā nodeva savus kolēģus, izpaužot organizētam noziedzīgajam grupējumam ļoti būtisku, jūtīgu informāciju. Persona tika nekavējoties aizturēta un uzsākts kriminālprocess. Minētais Finanšu policijas darbinieks ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības ar VID.
2014. gadā ir mainīts Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas reglaments. Darbu daļā sāka divi ļoti savā jomā kompetenti, profesionāli un stingrā iekšējā konkursā izvēlēti izmeklētāji, kuru darbs saistīts ar pašas institūcijas darbinieku rīcības izmeklēšanu. Šie izmeklētāji ir pakļauti tieši pārvaldes direktoram, līdz ar to garantēta neatkarība no ārējiem faktoriem. Būtiska ir arī laicīga noziegumu novēršana un preventīvas darbības, proti, iekšējās korupcijas risku noteikšana, to mazināšana un novēršana vēl pirms pārkāpums izdarīts, kā dēļ arī VID iekšienē ir izstrādāts detalizēts korupcijas risku reģistrs, identificēto risku novēršanas pasākumu plāns un plāna izpildes pasākumi.
Papildus tam izvērtējam darbinieku amatu savienošanas pieļaujamību, proti, interešu konfliktus amatpersonu vidū. Tiek izvērtēts vai, piemēram, kādas amatpersonas darbs VID struktūrā ir savienojams ar lekciju pasniegšanu augstskolā. Pagājušajā gadā Finanšu policijas Iekšējā drošības daļa sāka sešus kriminālprocesus saistībā ar VID amatpersonu pārkāpumiem, bet kopumā kriminālprocesi sākti pret 12 personām.
Kādas ir Finanšu policijas darba galvenās prioritātes tuvākajā nākotnē?
Pirmkārt, kā jau minēju, vēlamies maksimāli samazināt izmeklēšanas termiņus, lai mantas konfiskācijas jautājumu izmeklēšanas laikā varētu pilnībā atrisināt. Mēs apzināmies un ceram, ka arī plašāka sabiedrība ar laiku arvien vairāk sāks apzināties, ka šie noziedznieki, īstenojot valsts budžeta naudas izkrāpšanas shēmas, faktiski apkrāpj katru Latvijas iedzīvotāju. Mūsu, Finanšu policijas, uzdevums, ir varēt laikus veikt mantas vai naudas līdzekļu arestu, un tādējādi dot tiesai iespēju atlīdzināt valstij un tās iedzīvotājiem radītos zaudējumus. Prioritāte pavisam noteikti ir arī jau minēto valsts institūciju dienesta amatpersonu pastrādāto noziegumu novēršana un atklāšana. Šeit ir runa ne tikai par kukuļņemšanu, bet arī par amatpersonas bezdarbību, amatpersonas pilnvaru pārsniegšana vai dienesta stāvokļa izmantošanu – arī tas var radīt zaudējumus valsts budžetam, jo šādu pārkāpumu rezultātā valsts zaudē iespēju iekasēt vai atgūt nesamaksātus nodokļus.