Šuplinska vēlas pārskatīt finansējumu būvniecības iecerēm, tā iegūstot 2 miljonus eiro
Ir jāpārskata finansējums Ventspils peldbaseina un Jēkabpils multifunkcionālās zāles būvniecībai, pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Otrdien valdības sēdē, lemjot par 2019.gadu budžetu, ministri uzklausīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Tomēr Šuplinska šādu priekšlikumu neatbalstīja, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt izglītības reformu.
Vienlaikus ministre informēja, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.
Pēc valdības sēdes Šuplinska precizēja, ka viņas ieskatā būtu jāpārskata finansējums Ventspils peldbaseina un Jēkabpils multifunkcionālās zāles būvniecībai. Ja apturētu finansējumu šiem infrastruktūras objektiem, izglītības finansējums papildus iegūtu divus miljonus eiro, viņa teica.
Tajā pašā laikā ministre atzina, ka šāds solis nebūtu vienkāršs, jo minētajām būvēm piešķirts tā dēvētais vienreizējais finansējums, kas paredzētas konkrētai būvei, bet, lai šo summu novirzītu tieši pedagogu darba samaksai, tas būtu jāparedz pamatbudžetā. "Jebkurā gadījumā, tā ir iespēja skatīties šajā virzienā un ,iespējams, šos līdzekļus novirzīt zinātnei," piebilda Šuplinska.
Vaicāta, vai ministrei ir zināms, kur varētu ņemt nepieciešamos līdzekļus pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, ja tiek īstenota izglītības reforma, Šuplinska atzina, ka tagad uz šo jautājumu nevar atbildēt, jo patlaban tiek pārskatīti ministrijas iekšējie resursi.
Tomēr ministre ir pārliecināta, ka izglītības budžetā varētu rast līdzekļus, pārskatot sāktos būvniecības projektus, kuros patlaban norit "absolūti necaurspīdīgs un nesaprotams" darbs.
"Ja vairāk šādus objektus pārskatām, tad līdzekļu apmērs tiek iegūts. Bet viss būs atkarīgs no Finanšu ministrijas redzējuma," piebilda izglītības un zinātnes ministre.
Šuplinska sola turpināt meklēt iespējas pedagogu minimālo algu līdz 750 eiro celt vēl šogad
Neskatoties uz to, ka Ministru kabinets otrdien, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sola turpināt meklēt iespējas paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 750 eiro vēl šogad.
Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tās prioritāte ir konsekventa pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšana, kas sekmīgi noris jau pēdējo gadu laikā kopš jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas. Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas pieaugumu, Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza Finanšu ministrijai priekšlikumu prioritārajam pasākumam par papildu finansējuma piešķiršanu pedagogu darba samaksas grafika īstenošanai 2019.-2021.gadam, aicinot piešķirt 9,3 miljonus eiro 2019.gadam, 33,9 miljonus eiro 2020.gadam un 63,7 miljonus eiro 2021.gadam.
Pedagogu atalgojuma palielinājums būs valdības prioritāte 2020.gada budžetā, tādējādi papildu finansējuma nodrošinājums tiks skatīts 2020.gada budžeta veidošanas procesā, paredzot, pedagogu darba samaksas pieaugumu līdz 750 eiro sākot ar 2020.gada 1.janvāri, uzsvēra ministrijā.
Šuplinska atkārtoti norādīja, ka budžeta iespējas šim gadam ir ierobežotas, taču ar minēto valdības lēmumu darbs neapstājas. "Neskatoties uz to, ka 2019.gada budžets ir tā saucamais tehniskais budžets, turpināsim meklēt iespējas paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 750 eiro jau šogad," pauda ministre.
Norādot uz to, ka jau tagad pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādēs vidējā algas likme no valsts budžeta 750 eiro un vairāk ir noteikta 72,8% jeb 14 358 skolotājiem, Šuplinska sola uzturēt prasību pildīt pedagogu darba samaksas grafikā noteikto.
LETA jau iepriekš vēstīja, ka Šuplinska rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām.
Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem. "Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm," vērtēja politiķe.
Pret Šuplinskas priekšlikumu jau iebilduši Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome.
