Rimšēvičam atgriezties amatā palīdzējis tas, ka viņš ir Eiropas Centrālās Bankas Padomes loceklis

Viņa norādīja, ka ES tiesa nepretendēja iztiesāt krimināllietu pēc būtības, proti, krimināllietas iztiesāšana ir Latvijas kompetence. Taču, tā kā pret ECB Padomes locekli tika vērsts drošības līdzeklis, kas liedza tam pildīt savus amata pienākumus, attiecīgi ietekmējot ECB darbību, ES tiesa pieprasīja, lai nacionālās izmeklēšanas iestādēs tai uzrāda pierādījumus, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par attiecīgajai personai izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Viņa skaidroja, ka no sprieduma izriet: tas, ka ES tiesa vēlās pārbaudīt šāda pret augsti ES amatpersonu vērsta drošības līdzekļa pamatotību, ir vēlme nodrošināt ES institūciju nepārtrauktu darbību un neatstāt to tikai nacionālo izmeklēšanas iestāžu un tiesu ziņā, jo pastāv risks, ka izvērtējuma standarti dažādās dalībvalstīs var būt dažādi.

Kucina arī uzsvēra, ka ES tiesa nav vērsusies pret Kriminālprocesa likumā noteikto izmeklēšanas noslēpumu. Viņa skaidroja, ka tiesa ir noteikusi šauru izņēmumu no tā attiecībā uz ECB Padomes locekļiem. Tāpat viņa piebilda, ka attiecībām uz citām ES amatpersonām šis izņēmums būtu atkal jāvērtē. "Katrā ziņā šis izņēmums varētu attiekties uz ļoti šauru, pārskatāmu personu loku," skaidroja Kucina.

Komentējot tālāko TM darbību, Kucina norādīja, ka EST spriedums tiks vērtēts ekspertu diskusijās, un šis jautājums viennozīmīgi ir TM darba kārtībā.

Kā ziņots, ES tiesa otrdien paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā ES tiesa spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - 2018. gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.