Ierēdņi par mazu naudu grib labi paēst
Latvijas Restorānu biedrība aicina valsts institūciju atbildīgās amatpersonas pārskatīt ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, īstenojot tos par līgumsummām, kas nav zem produktu, darbaspēka un citu izmaksu pašizmaksas.
“Par nozares anekdoti jau kļuvuši regulāri valsts iestāžu pieprasījumi par 5 vai 7 eiro vienai personai nodrošināt kafijas pauzes ar sviestmaizēm ar gaļu un zivi, svaigiem augļiem un dārzeņiem, smalkmaizītēm un cepumiem, protams, sulām, ūdeni, kafiju un tēju, kā arī restorāna līmeņa servisu – balti galdauti un viesmīļi, transports uz un no notikuma vietas,” stāsta biedrības prezidents Jānis Jenzis. Iepirkumu organizatori tādējādi signalizējot, ka dzīvesstila restorāniem jāsubsidē ierēdņu ēdināšana un jāstrādā zem pašizmaksas.
Restorāni regulāri saņem piedāvājumus piedalīties cenu aptaujās un iepirkumos par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu valsts institūcijām pēc zemākās cenas principa. Taču šādu pieeju jau sen neuzskata par labo praksi valstu iepirkumos. Biedrības biedri ir veikuši aprēķinus par dažādu veidu ēdināšanas pakalpojumu izmaksām, lai veicinātu iepirkumu rīkotāju izpratni, ko vairākkārt nosūtījuši dažādām valsts iestādēm, skaidrojot izmaksu veidošanos, bet atbildes nav saņemtas.
Tostarp Restorānu biedrība finanšu ministram Jānim Reiram un ekonomikas ministram Ralfam Nemiro paudusi satraukumu par ēdināšanu skolās. Proti, patlaban valsts apmaksātās pusdienas vienam skolēnam no pirmās līdz ceturtajai klasei maksā 1,42 eiro dienā. No tiem atņemot 21% PVN, atliek 1,17 eiro, kuros jāiekļauj divi ēdieni – zupa vai deserts, zivs vai gaļas pamatēdiens ar piedevām un salātiem un dzēriens. Šajā summā ēdinātājam arī jāiekļauj pavāru algas ar nodokļiem, komunālie maksājumi, telpu īre un produktu pašizmaksa. Biedrība rosina veikt eksperimentu un lūgt ministriju pārstāvjiem praktiski nodemonstrēt, kā to iespējams paveikt.