Vējonis: tuvojoties EP vēlēšanām, nepieciešams apzināties visus iespējamos apdraudējumus un jābūt gataviem uz tiem atbildēt

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, pēc Vējoņa domām, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir ciešāk jākoordinē rīcība un jādalās ar nacionālā līmenī iegūtajām zināšanām un pieredzi. Saeimas vēlēšanas Latvijā pagājušā gada oktobrī apliecināja Latvijas noturību pret ārējo ietekmi uz vēlēšanu iznākumu. "Tomēr mums ir jāatceras, ka blakus hibrīdajam apdraudējumam joprojām pastāv arī militārie draudi. Tāpēc mums ir jāmeklē visaptveroši risinājumi, kas papildina viens otru. Un cieša ES un NATO sadarbība ir atslēga, lai mēs spētu šos riskus pārvarēt," atzina Vējonis.

Uzrunājot B9 valstu vadītājus, Valsts prezidents norādīja, ka šodien pasaule saskaras ar kompleksiem, bieži neparedzamiem draudiem un izaicinājumiem. Šos draudus pilnībā novērst un izaicinājumus pārvarēt vienatnē nav spējīga neviena valsts. "To varam izdarīt tikai kopā un esot vienoti, stiprinot NATO un ES aizsardzības iniciatīvām papildinot NATO, nevis mēģinot to aizvietot," uzvēra Vējonis sanāksmē notikušajā diskusijā par vispārējo drošības situāciju Eiropā un mūsu reģionā.

Savukārt dienas turpinājumā B9 valstu līderi diskutēja par hibrīdā apdraudējuma samazināšanu un NATO alianses adaptāciju jaunajiem apstākļiem un jauno tehnoloģiju ietekmei.

Kancelejā norādīja, ka B9 sanāksmes laikā tika pieņemta deklarācija, kurā B9 valstu vadītāji pauž atbalstu turpmākai NATO stiprināšanai, nodrošinot, ka Eiropas un transatlantiskās saites tiek saglabātas tikpat stipras un efektīvas kā līdz šim, apņemoties novirzīt 2% no IKP aizsardzības vajadzībām, modernizējot aizsardzības spēkus un piedaloties starptautiskās operācijās. Tāpat deklarācijā uzsvērts, ka B9 valstis atzinīgi novērtē un atbalsta turpmāku ASV un Kanādas militāro klātbūtni Eiropā, īpaši NATO austruma flanga valstīs.

B9 valstu vadītāju sanāksmē Košicē piedalījās arī Slovākijas prezidents Andrejs Kiska, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Bulgārijas prezidents Rumens Radevs, Čehijas prezidents Milošs Zemans, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kā arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Polijas prezidents Andžejs Duda, Rumānijas prezidents Klauss Johanniss un Ungārijas prezidents Jānošs Āders.