Kur paliek drošības nauda, ko iemaksā par atbrīvošanu no cietuma?
Pēdējos piecos gados krimināllietās drošības naudās, lai no apcietinājuma uz izmeklēšanas laiku izlaistu apsūdzēto, samaksāts vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Drošības naudas iemaksātājs pēc tiesas sprieduma to saņem atpakaļ tikai tajos gadījumos, ja apsūdzētais līdz tam nav izdarījis citus noziegumus vai izvairījies no tiesas sēdēm.
Tiesu administrācija aprēķinājusi, ka piecu gadu laikā drošības naudās kopumā iemaksāti vismaz 1 535 000 eiro, bet konkrēti pateikt, kādās lietās, nevarēja. Tāpat arī nav datu, cik no šīs naudas atmaksāti un cik ieplūduši valsts budžeta kopējā katlā.
Drošības naudu uzskaiti centralizēti neveic
Tiesu administrācijas preses sekretāre Ināra Makārova Jauns.lv lakoniski pavēstīja: „Mums nav tādas informācijas. Atbilde jāmeklē pie konta turētāja”. Tā kā drošības nauda tiek iemaksāta Valsts kasē, Jauns.lv šo jautājumu uzdeva Valsts kases sabiedrisko attiecību speciālistei Evai Šmitei-Krēgerei, kura atbildēja sekojoši:
„Drošības līdzekli – drošības naudu un tās apmēru – nosaka tiesībsargājošā iestāde (piemēram, tiesa (Tiesu administrācija), Latvijas Republikas Prokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs). Lēmumu par drošības naudas piemērošanu pieņem procesa virzītājs un atkarībā no procesa stadijas, procesa virzītājs var būt gan izmeklēšanas tiesnesis, gan prokurors, gan drošības aizsardzības iestāde.
Konts klienta valdījumā esošo deponēto naudas līdzekļu, tajā skaitā drošības naudu, uzskaitei tiek atvērts, pamatojoties uz iestādes pieteikumu. Tas nozīmē, ka nauda līdz tālākiem lēmumiem glabājas tiesībsargājošās iestādes deponēto naudas līdzekļu kontā Valsts kasē un rīkoties ar to var tikai iestāde, kura ir piemērojusi šo drošības līdzekli. Arī par valsts budžetā ieskaitītajām naudas summām uzskaiti veic iestādes, kuru deponēto naudas līdzekļu kontos šī nauda ir glabājusies līdz attiecīga lēmuma pieņemšanai. Drošības naudai nav atsevišķa klasifikācijas koda pēc kura Valsts kase to varētu identificēt.
Valsts kases funkcijās neietilpst tiesībsargājošo iestāžu darbības uzraudzība, tādēļ Valsts kasē netiek analizēta finanšu līdzekļu aprite kontos, kuros tiek iemaksātas drošības naudas, kā arī nebūtu korekti sniegt komentārus vai ziņas par šo iestāžu administrēšanā esošo kontu ienākošo un izejošo naudas plūsmu”.
Drošības naudas maksātāji
Bieži par drošības naudas piemērošanu tiesas nolēmušas koruptīvās vai tamlīdzīgās krimināllietās. Piemēram, par piesavināšanos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu no apcietinājuma 2018. gada sākumā tika iemaksāta pusmiljonu eiro liela drošības nauda. Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un to oficiāli samaksāja viņa brālis.
Korupcijā apsūdzētais bijušais „Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis 2015. gadā tika atbrīvots pret 400 000 eiro lielu drošības naudu. Viņa aizstāvji atklājuši, ka ievērojamo naudas summu pāris dienu laikā izdevies savākt Magoņa sievai.
Savukārt SIA „Rīgas satiksmes” iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu atbrīvoja no apcietinājuma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu, bet, lai ārā no arestantu kamerām tiktu šai pašā lietā apsūdzētais „Rīgas satiksmes” Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins tika samaksāti 100 000 eiro, bet uzņēmējs Edgars Teterovskis - 70 000 eiro.
Savukārt kukuļošanas lieta apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs no aresta telpām tika ārā, samaksājot 100 000 eiro lielu drošības naudu.
Visās šajās lietās turpinās izmeklēšana un tādēļ var uzskatīt, ka visa šī iemaksātā nauda joprojām glabājas Valsts kases kontos. Visu šajās dažās iemaksātās drošības naudas apmērs ir 1,37 miljoni eiro. Tātad pārējās lietās, kas varētu būt rēķināmas vairākos desmitos, iemaksāta salīdzinoši niecīga drošības nauda.
Piemēram, lai atbrīvotu pēdējā laikā vienā no skaļākajām lietām par cilvēka ar garīgās veselības traucējumiem seksuālo izmantošanu apsūdzēto Rēzeknes katoļu priesteri Pēteri Zeiļu tika iemaksāti vien nieka 5000 eiro. Par 5000 eiro lielu drošības naudu apsūdzībā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzētais grupas „Helsinki-86” dibinātājs Linards Grantiņš. Savukārt maksātnespējas administrators Nauris Durevskis atbrīvots pret 25 000 eiro.
Drošības naudas apmēra noteikšana
Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības naudu ieskaita valsts budžetā.
Kriminālprocesa likuma 257. Pants nosaka: „Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru. Ja procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekli pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt izmeklēšanas tiesnesis.
Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā, bet citos drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumos atdodama tās devējam”.
Drošības naudu var piemērot gan kā patstāvīgu drošības līdzekli, gan aizstājot iepriekš piemērotu apcietinājumu.
