Cimdars neizpratnē par politiķu vēlmi viņu nomainīt: "Uzlabojumi vēlēšanu kārtībā ir atkarīgi no politiķiem, nevis CVK"

"Izmaiņas vēlēšanu kārtībā sākas un noslēdzas ar parlamenta lēmumu," uzsvēris Cimdars, norādot, ka viņam nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Cimdars norādījis uz vairākiem nepieciešamiem uzlabojumiem vēlēšanu kārtībā, kas ir atkarīgi no politiķiem. "To, ka vajadzētu organizēt tiešsaistes datu apmaiņu, es centos panākt jau desmit gadus. Runāju frakcijās un stāstīju, kā manā skatījumā būtu jāattīsta vēlēšanu kārtība. Daudz kas tika sadzirdēts un attīstīts, bet reģistrs kā tiešsaistes datu apmaiņas instruments līdz 2018.gada sākumam netika sadzirdēts - ne 2010., ne 2014.gadā. Noklausās, pamāj ar galvu, un - Saeimas vēlēšanās ir labi tā, kā ir. Un tad, pagājušā gada sākumā, CVK tika sadzirdēta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzklausīja ziņojumu par to, kā būtu jāattīstās Saeimas vēlēšanu kārtībai, un, pamatojoties uz šo ziņojumu, CVK sagatavoja grozījumus EP vēlēšanu likumā. Šos grozījumus pieņēma vēl 12. Saeima."

"Bet ir neatrisināts jautājums - lai gan likumā šāda kārtība ir paredzēta, vai tam piešķirs arī finansējumu? Jo bez finansējuma šo datu apmaiņu starp iecirkņiem uztaisīt nevar. Un, ja šīs iespējas nebūs, būsim atkal "piesieti pie iecirkņiem", un parādīsies jautājums - kurš vainīgs? Ja pastāvēs līdzšinējā retorika, tad "malējā" atkal var izrādīties CVK," sūkstījies Cimdars, "pagaidām man ir grūti paredzēt, kā tas attīstīsies. Pagājušā gada 12.oktobrī mēs iesniedzām Finanšu ministrijā, salīdzinot ar sākotnējo aprēķinu, jau samazinātu finanšu pieprasījumu. Taču projektu valdība pat neizskatīja."

Taujāts, kas būtu jāmaina vēlēšanu sistēmā, Cimdara pirmais mērķis būtu vēlētāju reģistrēšanas sistēmas tālāka attīstība. "Tas nozīmē, ka 2022.gada Saeimas vēlēšanās būtu jāpanāk situācija, ka vēlētājs var nobalsot jebkurā iecirknī ar jebkuru dokumentu. Nākamajā attīstības posmā būtu jāpieliek klāt iespēja, ka var nobalsot jebkurā iecirknī par jebkuru vēlēšanu apgabalu. Tam var izmantot interneta sniegtās iespējas, piemēram, vēlēšanu biļetenu izdrukāšanu. Tās ir risināmas lietas, ja tam ir atbalsts parlamentā un valdībā."

"Un, protams, jautājums ir arī ir par vēlēšanu komisijas atjaunināšanu. Manā skatījumā varbūt arī CVK pārvēlēšanu vajadzētu organizēt nedaudz citādi. Lai saglabātos uzkrātā pieredze, notiktu pieredzes pārmantošana. Es pieļauju, ka ir vairāki risinājumi. Piemēram, viens no tiem varētu būt tāds - saglabāt kārtību, ka vēlēšanu komisijas locekļus pārvēlē sešu mēnešu laikā pēc parlamenta vēlēšanām, bet CVK priekšsēdētāju - sešus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to, ja ievēlē jaunu priekšsēdētāju, tad pārējie astoņi locekļi ir tie, kas palīdz nodrošināt institucionālo atmiņu, virzīšanos uz priekšu. Savukārt pēc vēlēšanām, pārvēlot locekļus, priekšsēdētājs ir pieredzes nesējs. Ja piekrītam, ka pieredze ir vērtība, tad to nevajadzētu zaudēt. Un mums ir sasniegumi. Šobrīd es nezinu citu valsti, kur būtu izveidota tik augsta līmeņa vēlēšanu elektroniskās administrēšanas sistēma kā Latvijā," sacījis Cimdars.