Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" kosmosa misija nav izdevusies

Ceļš līdz Latvijas pirmā satelīta dabūšanai kosmosā bija ērkšķiem kaisīts. Par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem (Izglītības un zinātnes ministrija tam atvēlēja apmēram 350 000 eiro) Ventspils augstskolā sadarbībā ar Brēmenes Tehnisko universitāti, kuras galvenais konstruktors ir Vācijā strādājošais Rīgas Tehniskās universitātes absolvents, profesors Indulis Kalniņš, tapušā kosmiskā aparāta nogādāšana kosmosā bija paredzēta jau 2009. gadā, bet to uzbūvēja tikai 2011. gadā. Tad tika izskatītas nesējraķešu iespējas ASV, Krievijā un Indijā. Vairākus startus nācās atcelt gan naudas trūkuma, gan sadursmju risku un pārlieku lielā svara, gan citu iemeslu dēļ, līdz beidzot 2017. gada Jāņos to tomēr izdevās nogādāt Zemes orbītā ar Indijas nesējraķetes „PSLV-C38” palīdzību.

Kofera izmēra satelīts

„Venta” ir neliels „kofera izmēra” satelīts - 30x30 centimetru liels, 10 centimetru biezumā. Tas bija aprīkots ar kuģu satiksmes automātiskās identifikācijas sistēmu un tā galvenā misija bija novērot un kuģu navigāciju.

Latvijas kosmiskie sasniegumi tika slavinoši iemūžināti. Televīzijā pārraidīja celsmīgas reportāžas, kurās tika vēstīts, ka „„Venta-1” atšķir jaunu lappusi Latvijas vēsturē”. Latvijas pasts izdeva Latvijas pirmajam mākslīgajam Zemes pavadonim veltītu pastmarku.

Tomēr lielās ieceres neizdevās. Latvijas Radio vēsta, ka Latvijas pirmais satelīts pamazām pārstāj funkcionēt.

Kuģiem neizdodas sekot līdzi

No satelīta desmit minūtes dienā vien tiek saņemts vārgs signāls, stāsta projekta koordinators profesors Aigars Krauze: „Principā tā ir tāda skaņa, (..) ar ausi īsti neatšifrējams signāls. Šobrīd visi sakari ar satelītiem ir digitāla tehnika, ar balsi neviens nerunā, tā ir ciparu kodu pārraide un uztveršana. Pēc tam ir tā atšifrēšana un (mēģinājums) saprast, ko esam saņēmuši”.

Galveno misijas mērķi - satelītā iebūvēto kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmu iedarbināt neizdevās. Raidītājs darbojas, taču komandas nepieņem. „Bija tehniskas problēmas, pirmajās dienās tas darbojās un to uztvēra pietiekoši daudz radioamatieru, kas, tiklīdz ziņojumu saņēma, sūtīja mums ziņu. Tās bija pirmās divas dienas. Tad arī pēc programmas šim kanālam vajadzēja apklust un gaidīt komandas jau no mums, bet diemžēl mums nekādi vairs neizdevās to iedarbināt,” saka Krauze.

Tagad „Venta-1” vienīgi spēj “sarunāties” ar citiem satelītiem un paziņot par savu eksistenci. “Kosmosā ir speciāli sakaru satelīti, ar kuriem mūsu satelīts var sazināties. Tas noraida signālu uz tiem, un tie savukārt sūta signālu uz Zemi, un mēs tādu kā e-pastu veidā saņemam ziņas. Šis kanāls gan ir šaurs un diezgan lēni darbīgs, tur īpaši daudz informācijas nevar noraidīt. Taču tas ir tas pozitīvais moments, jo tieši tas kanāls nostrādāja vislabāk,” skaidro Krauze. Tā ir telemetrijas informācija par paša satelīta stāvokli - par bateriju uzlādi, spriegumiem, temperatūru uz borta, vai tas rotē ap savu asi un ar kādu ātrumu, un tam līdzīgi dati.

Pavadonis aizmidzis

Satelīta projekta koordinators aicina neveiksmes ar „Venta-1” aicina neuztvert pārspīlēti traģiski, jo starptautiskie pētījumi par mazo satelītu dzīves laiku orbītā 2017. gadā liecina, ka no 200 satelītiem puse funkcionālās darbības saglabā tikai līdz vienam gadam; turklāt ir satelīti, kas nekad neiedarbojas. Tad kādēļ „Venta-1” misija nerealizējās? Krauze stāsta:

„Mēs sapratām, ka tieši tās rotācijas ap savu asi dēļ satelītam nepietika enerģijas. Uz baterijām tas ilgu laiku nevar darboties, ir vajadzīga saules enerģija, bet saulē tas ir tikai pusi no apriņķošanas perioda un pusi tas ir Zemes ēnā, kad pilnīgi noteikti nekādu enerģiju nesaņem. Savukārt, ja satelīts pats vēl rotē, tad var gadīties, ka tās 40 minūtes, cik viņam ir atvēlēts būt saulē, baterijas nemaz nav pagriezušās pret sauli un tas izlādējas”. Kad baterijas izlādējas, satelīts „aizmieg”, līdzīgi kā sakām par datoru, un arī restartējas, kad ir pietiekami uzņēmis enerģiju.

Jaunu satelītu neplāno būvēt

Pie Latvijas pirmā satelīta, kas diennaktī Zemi apriņķo 16 reizes, projekta aktīvi strādāja desmit augstskolas speciālisti-zinātnieki un 30 studenti. Viņi apgalvo, ka satelīta projekts devis pieredzi praktiski apgūt to, ko iepriekš varēja pārrunāt tikai teorijā vai vērojot citu darbu.

Tuvākajā laikā gan nav plānots, ka Latvija atkal varētu būvēt savu mākslīgo Zemes pavadoni, bet, ja kādreiz vēl kāds Latvijā to gribēs būvēt, tad tas jau būšot vienkāršāk.
„Tādu indikāciju (par jauna satelīta būvniecību)  nav, un es apšaubu, ka tāda satelīta izstrāde varētu notikt, kā tas notika tolaik. Šobrīd esam citos apstākļos, esam Eiropas Kosmosa aģentūrā, un, ja satelītu veidotu, tad sadarbībā ar aģentūru, kas ir kompetenta to uzraudzīt,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Karolis.