Izsludināts konkurss uz Valsts vides dienesta vadītāja amatu; atalgojums vilinošs

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 11.martam. Konkursa uzvarētājs, ieņemot VVD ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 2353 eiro apmērā. Par sasniegtiem darba rezultātiem būs iespējams saņemt arī atlīdzības mainīgo daļu. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt veselības apdrošināšanu, sociālās garantijas un iespēju piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā, klāsta Valsts kancelejā.

"Atklātie konkursi ir viens no objektīvākajiem un uzticamākajiem veidiem, kā tiešām rūpīgi izvērtēt un atlasīt pretendentus augstākā līmeņa vadītāju amatiem un, galu gala - nonākt pie vislabākās izvēles. Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka arī Valsts vides dienesta ģenerāldirektors tiks izvēlēts šādā veidā," norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš ir arī konkursa komisijas loceklis.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsver, ka no jaunā VVD ģenerāldirektora sagaida plānu, kā pārveidot dienestu par mūsdienīgu uzraudzības iestādi, kas ar daudz lielāku spēku novērš pārkāpumus vides jomā un vienlaikus ir izcils valsts pakalpojumu sniedzējs, piemēram, tajās dienesta darbības jomās, kas paredz administratīvu lēmumu saskaņošanu. "VVD darbinieku atalgojuma paaugstināšana un modernāku pārvaldes struktūru ieviešana nekavējoties būtu jaunā dienesta vadītāja darba prioritātes," par ministra viedokli informēja viņa padomniece Agnese Vārpiņa.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, augstākā izglītība ekonomikas, tiesību, vides vai dabas zinātņu jomā, vēlams maģistra grāds. Vismaz triju gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā vai citā vadošā amatā organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem, kas iegūta pēdējo desmit gadu laikā.

Tāpat pretendentiem jābūt guvušiem starptautisku un/vai starpresoru sadarbības pieredzi, veiksmīgu pārmaiņu vadības pieredzi, kā arī jābūt izpratnei vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas uzraudzības un kontroles nodrošināšanu.

Tāpat komisija pārliecināsies, vai amata pretendentiem ir zināšanas un izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu. Pretendentiem jāpiemīt arī teicamām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm, kā arī jāpārvalda angļu valoda.

Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmā kārta tiks sākta 12. martā, un tās laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendentiem būs jāskaidro sava motivācija un jāiepazīstina ar savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni, kā arī jāatbild uz desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.

Savukārt trešajā kārtā konkursa komisija izvērtēs pretendentu vadības kompetences. Balstoties uz gūto vērtējumu, kā arī uz visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Ja būs nepieciešams, par šo pretendentu tiks apkopotas atsauksmes, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze, skaidroja Valsts kancelejā.

Konkursa noslēgumā komisijas izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kurš izlems, vai pretendenta kandidatūru virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jauno VVD ģenerāldirektoru amatā plānots iecelt uz pieciem gadiem.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Komisiju strādā arī Valsts kancelejas direktors,VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus un VARAM Nodrošinājuma departamenta Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Rauga. Pretendentu atlases procesā tiks aicināti piedalīties arī neatkarīgi novērotāji. Konkursa komisija sadarbosies arī ar drošības iestādēm.

Pūce un VVD līdzšinējā ģenerāldirektore Inga Koļegova janvārī vienojās par darba attiecību pārtraukšanu.

Pūce iepriekš sacīja, ka viņam bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās - gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu.

"Domāju, ka šobrīd būtu lieki pārspriest VVD iepriekšējo darbību. Koncentrēšos uz jauna vadītāja atrašanu un to, kā uzlabot iestādes darbu, lai tā turpinātu vēl labāk kalpot Latvijai," piebilda Pūce.

Savukārt pati Koļegova teica, ka veids, kā notika viņas atstādināšana no amata, nebija saprotams ne viņai, ne darbiniekiem. Pēc viņas teiktā, Pūce par pieņemto lēmumu komunicēja caur plašsaziņas līdzekļiem, nesarunājoties arī ar VVD kolektīvu. "Veids, kā notika VVD vadītāja atbrīvošana, darbiniekos ir radījis lielu mulsumu - viņi nesaprot, kas notiek, motivācija ir kritusies, un tas apdraud pakalpojumu sniegšanu klientiem," teica Koļegova, vienlaikus gan piebilstot, ka vadītāju maiņa valsts iestādēs ir normāls process.

Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.