Pusaudži no 16 gadiem turpmāk legāli drīkstēs medībās šaut dzīvniekus

Šo priekšlikumu atbalstīja 51 deputāts, pret balsoja 37 un atturējās četri.

Tas paredz, ka fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā, būs tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu būs atbildīgs ieroča īpašnieks.

Nedaudz vēlāk, izskatot vēl citus priekšlikumus grozījumiem Ieroču aprites likumā, Saeima lēma otrajā lasījumā atbalstīt visu grozījumu paketi. Likumprojekts nepieciešams arī tādēļ, lai pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas nav saistītas ar minētajām izmaiņām attiecībā uz vecumu. Lai arī likumprojekta ieviešana nesokas raiti, Latvijai no ES sankcijas patlaban netikšot piemērotas.

Ieroču aprites likumprojektā atbalstīta arī norma, kas paredz, ka Valsts policija izsniedz medībām paredzēta ieroča nēsāšanas atļaujas uz nenoteiktu laiku, nodrošinot, ka atļaujas pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.

Kā vēstīts, sākotnēji tika rosināts tiesības medībās izmantot šaujamieroci noteikt no 14 gadu vecuma, tomēr atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vēlāk vienojās noteikt 16 gadu vecuma robežu.

Šodien debatēs Saeimā daudzi deputāti izmantoja iespēju paust savu viedokli gan par, gan pret rosinātajām izmaiņām. Kopumā debatēs piedalījās 31 deputāts, "Saskaņas" politiķim Ivaram Zariņam debatējot divreiz.

Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka birojs neatbalsta 14 gadu vecuma slieksni, jo šādā vecumā bērns vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu uz dzīvniekiem, un šāda rīcība var ietekmēt bērna psihi.

Arī Veselības ministrijas pārstāve Antra Valdmane iebilda pret 14 gadu vecuma sliekšņa noteikšanu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš norādīja, ka Latvijas Satversme nenosaka vajadzību pēc ieroča nēsāšanas, taču no otras puses neaizliedz to likumīgā kārtā darīt. Iepriekšējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ir paudis uzskatu, ka 14 gadu vecuma noteikšanu nevar atbalstīt, jo IeM tajā saskata drošības riskus. "Mēs visi atceramies gadījumu kinoteātrī (2011.gadā kinoteātra apmeklētājs Rīgā nošāva citu skatītāju), taču tā ir politiska izšķiršanās," norādīja Vītoliņš.

Arī Juridiskā biroja pārstāvji pauda uzskatu, ka 14 gadi ir pāragrs vecums, lai nodarbotos ar ieročiem un šautu pa dzīviem mērķiem. Īpaši pretrunīgi tas esot laikā, kad Latvijā notiek diskusijas par bērnu emocionālu neiespaidošanu, tostarp, televīzijā. Tāpat 14 gadu vecuma noteikšanu nevarot sasaistīt ar valsts aizsardzību, jo bērniem nav aizliegts apmeklēt šautuves un nodarboties ar šaušanas sportu.

Tikmēr medniekus pārstāvošo organizāciju pārstāvji argumentēja, ka jaunieši ir spējīgi piedalīties medībās, izmantojot šaujamieroci, un nekādas Eiropas Savienības (ES) direktīvas neaizliedz dalībvalstīm atļaut pusaudžiem šādā veidā piedalīties medībās. Tāpat savienība ir sākusi sadarbību ar Jaunsardzi, kurā pusaudži apgūst šaušanas prasmi.

"Tāpat medības ir ģimeņu tradīcijas, un, jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņam ir grūtāk iemācīties šīs prasmes," uzsvēra mednieku organizāciju pārstāvji, atgādinot, ka jebkurā gadījumā pusaudzim dalībai medībās būs nepieciešams nokārtot mednieka apliecību un eksāmenu.

Latvijas Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks pauda, ka Latvijā jau vēsturiski no paaudzes paaudzē tiek piekoptas medniecības tradīcijas, tāpēc nav skaidrs, kāpēc Latvija vēlas sevi atstāt "pelēkajā zonā". Barviks kā vienu no argumentiem minēja savu bērnību, kad 14 gadu vecumā nomedījis pīli un ar patīkamām emocijām putnu atnesis mātei. "Patlaban praksē mums jau tā iegājies, ka dēls palīdz tēvam iznest no meža ieroci un viņu sagaida krimināllieta par ieroča nēsāšanu un tēvam - par tā nodošanu," uzsvēra Barviks.

Mednieku organizāciju pārstāvji argumentēja, ka, neiekļaujot likumā normu par 14 gadu vecuma slieksni, Latvijā vajadzētu aizliegt arī zivju nogalināšanu un būtu nepieciešams pārskatīt makšķerēšanas reglamentējošos dokumentus.

14 gadu vecuma sliekšņa noteikšanu atbalstīja arī iepriekšējais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), jo Latvija virzoties uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, turklāt Jaunsardzē šaušanā tiekot trenēti vēl mazāka vecuma bērni.

Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs uzsvēra, ka, ieviešot minēto priekšlikumu, tas automātiski nenozīmētu, ka, sasniedzot 14 gadu vecumu, pusaudzis "uzreiz saņems plinti". Šāda priekšlikuma ieviešana likumā attiekšoties tikai uz nelielu daļu Latvijas iedzīvotāju, turklāt medības notiekot stingri reglamentētos apstākļos, bet Latvijā mednieku resursi sākot pietrūkt. "Pārmērīgi cenšoties aizsargāt paaudzi, mēs viņus nosēdinām pie datora un ledusskapja," piebilda Bārs.

Deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) pauda viedokli, ka šis ir pēkšņs un neizdiskutēts priekšlikums. Viņa ir pārliecināta, ka šajā vecumā bērns vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu pa dzīvniekiem un tas var ietekmēt bērna psihi. "Medību šaujamieroču lietošana ir absolūti nepieļaujama nepilngadīgajiem," uzsvēra deputāte.

Rukšāne-Ščipčinska atzina, ka ir dzīvnieku aizstāve, bet vienlaikus nav pilnībā pret medībām.

Paužot personīgo viedokli par piedāvātajiem grozījumiem, deputāts Valērijs Agešins (S) izteicās, ka "atsevišķu cilvēku jaunrade ir vienkārši apbrīnojama". Viņam esot radies jautājums par atbildīgās Saeimas komisijas locekļu vairākuma veselo saprātu un atbildību.

Agešins pauda pārliecību, ka šādus grozījumus jāskata sistēmiski kopā ar citiem likumiem. Viņš arī apšaubīja, vai komisija atbilstoši izvērtējusi, kā dzīvnieka nošaušana ietekmēs bērnu psihisko veselību.

"Brīnos, ka kādam ir izdevies ielobēt šos grozījumus līdz balsojumam Saeimā. Pasaulē pieaug vardarbīgu noziegumu skaits, un šādus noziegumus izdara arī 16 gadus veci bērni, taču ne Latvijā. Vai vajag nonākt līdz citu valstu drūmajai pieredzei, lai aizdomātos par vieglprātīgiem lēmumiem?" klāstīja Agešins.

Kritiska bija arī deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), paužot viedokli, ka viena specifiska lobija grupa, kas veido 1% no sabiedrības, pieprasa sev īpašas tiesības. Arī viņa uzsvēra, ka priekšlikums tapis bez jebkāda izvērtējuma, piebilstot, ka tiek runāts par mūsdienu cilvēkiem un mūsdienīgu vidi, nevis par medībām, jo ir jāpabaro ģimene.

"Saskaņas" pārstāve Evija Papule (S) ironizēja, ka vēl tikai pietrūkst piedāvājuma izglītības standartā iekļaut jaunas kompetences - vislabāk šaut agri, pusaudzim.

Viņa zināja teikt, ka 14 līdz 18 gadu vecumā pieaug sava nozīmīguma apziņa - neskaidrība par sevi, savu vietu dzīvē, dominējot identitātes meklējumi. "Pusaudži ārēji noliedz kontroli. Vienaudžu grupas kļūst par uzvedības etalonu, pusaudzis vairāk pakļaujas pusaudžu grupas kodeksiem," viņa stāstīja, piebilstot, ka ne vienmēr līdzēs arguments, ka par normatīvo aktu ievērošanu ir atbildīgs ieroču īpašnieks.

Bijusī finanšu ministre, parlamentāriete Dana Reizniece-Ozola (ZZS) arī iestājās pret šo priekšlikumu, sakot, ka "īsts vīrs izaudzināms, kad mamma ar tēti piedalās viņa audzināšana - ierocis rokā nepalīdzēs".

Savukārt bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pauda pārliecību, ka vecākiem bērniem jāmāca atbildība, kas nenāk komplektā ar bisi. Viņa uzsvēra, ka vecākiem ir jābūt kopā ar bērniem, jādarbojas kopā.

Tikmēr parlamentārietis Jānis Krišāns (S) argumentēja, ka šodien visā pasaulē attīstās datorspēles, kur tiek tiražēta vardarbība un agresija. Pētījumos esot pierādīts, ka pastāv saikne starp spēlēm un agresivitāti. "Vai kādā agresijas brīdī nenobriedušais jaunietis nesajauks virtuālo vidi ar realitāti?" retoriski vaicāja deputāts.

Savukārt deputāts Ivars Zariņš (S) izteicās, ka šo iespēju varētu ļaut bērniem tikai tad, ja viņi "kā maugļi dzīvotu mežā un nenāktu ārā". Deputāts uzsvēra, ka nevajadzētu provocēt negatīvas sekas, tostarp "visādus breivīkus".

Deputāte Regīna Ločmele- Luņova (S) pauda pārliecību, ka šis jautājums parāda, cik patriarhāla ir Latvijas sabiedrība. Viņa mudināja domāt ne tikai par to, ka minētā atļauja attiektos ne tikai uz zēniem, bet arī meitenēm. "Ja sakām, ka zēni kļūs vīrišķīgāki, tad kādas būs meitenes? Vīrišķīgākas, kā amazones?" izteicās deputāte.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP), atbalstot priekšlikumu, uzsvēra, ka "tie ir maldi, ka mēs dosim ieroci rokās".

Priekšlikumu atbalstīja arī parlamentārietis Jānis Vitenbergs (KPV LV), kurš izteicās, ka var samainīt vārdu "nogalināt" uz "medīt" un tad viss vairs neizklausoties tik ļauni.

Atbalstošs bija arī politiķis Ēriks Pucens (KPV LV), kurš atgādināja, ka, lai iegūtu medību apliecību, ir jānokārto sarežģīti pārbaudījumi.

Par medību apliecības iegūšanas pārbaudījumu sarežģītību pastāstīja arī deputāts Atis Lejiņš, tostarp pavēstot, ka viņš mīl visus dzīvniekus, izņemot bebrus. "Kad dzīvoju trimdā, gāju uz mednieku kursiem. Nu ziniet - tie ir tik grūti! Tu nevari beigt medību kursus, ja esi idiots!" apgalvoja Lejiņš.

Saskaņā ar rosinātajiem likuma grozījumiem fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā, būs tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu būs atbildīgs ieroča īpašnieks.