Kaimiņu kašķa dēļ meita var zaudēt tēva mājas Purvciemā

1952. gadā Rutas vecāki uzcēla vienstāva māju toreiz Rīgas nomalē - Nīcgales ielā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kad Rutas vecākiem radās finansiālas grūtības, viņi nolēma pusi mājas pārdot, un to iegādājās Ināra Ābele. Kopš tā brīža īpašums arī sadalīts līdzīgi uz pusēm – puse pieder Ābelei, bet otra puse Lipskas ģimenei. Katram īpašniekam ieeja un vārti mājā ir no sava gala. Tā kā varētu mierīgi dzīvot. Bet no sadzīvošanas nekas nav iznācis...

„Mums grib atņemt māju!”

Lipska žurnālam "Likums un Taisnība" stāsta, ka jau no sākta gala Ābele ir konfliktējusi ar viņas vecākiem, bet nu pēc vecāku nāves ar viņu. Strīds esot tik pamatīgs, ka viena ar otru pat nerunājot un sastopas tikai tiesas zālē. Ābele nolēmusi no mājas "izkvēpēt" Lipskas ģimeni un tādēļ tiesā iesniegusi prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Galvenais arguments – Lipska viņai ļaunprātīgi atslēgusi ūdensvadu un kanalizāciju, liegusi normālus dzīves apstākļus. Juridiski arī Ābele šai namā visilgāk dzīvo – kopš 1998. gada, kad iegādājās mājas daļu, bet Lipska par īpašnieci kļuva tikai 2014. gadā – pēc vecāku nāves, kaut gan faktiski tur uzaugusi gan pati, gan viņas bērni.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš portālam Jauns.lv teica, ka tiesa var izbeigt kopīpašuma pastāvēšanu un to nodot vienam īpašniekam, tam par pienākumu uzliekot otram īpašniekam izmaksāt atsavinātā nekustamā īpašuma vērtību, kā to noteicis neatkarīgs īpašumu novērtētājs. Ābele arī dabūjusi novērtētāja atzinumu - māja novērtēta par 94 tūkstošiem eiro. Līdz ar to viņa pēc labvēlīga tiesas sprieduma spēkā stāšanās, Lipskai samaksājot 47 000 eiro, kļūtu par visas ēkas īpašnieci.

Pēc Lipskas vārdiem, Ābele nelietīgi izmanto šo likuma iespēju. Viņa pastāstīja: „Kad 2014. gadā pēc vecāku nāves pārņēmu īpašumu, mājā pēkšņi sākās plūdi. Izrādījās, ka ūdensvads bija ierīkots patvaļīgi bez saskaņošanas, un "Rīgas ūdens" ēkai kanalizāciju atslēdza. Mēs visu gribējām savest kārtībā, bet tādēļ bija jāpanāk vienošanās ar kaimiņieni – otru īpašnieci: gan par dokumentāciju un projekta izstrādi, gan par komunikāciju ievilkšanu. Bet viņa kategoriski attiecās ielaist savā īpašumā, sakārtot visu atbilstoši likuma prasībām. Nekādu vienošanos nespējām panākt. Un kopš tā laika mājā arī ūdens nav. Viņa mums pārmet, ka mēs viņai nenodrošinām ūdenspadevi, bet viņa pati to negrib.

Mūsu īpašuma daļā esam deklarēti mēs ar diviem nepilngadīgiem bērniem, bet tur dzīvot nevaram, jo nav taču ūdens. Dzīvojam pie meitas. Mēs cerējām, ka viss nokārtosies – veicam remontu, bet tagad nezinu kā būs.

Mums grib atņemt māju! Un nav jau runa par naudu. Šeit katra vieta, katrs koks mums ir ar citu vērību. Šī taču ir mūsu vecāku māja. Protams, arī mājas novērtējums ir smieklīgi mazs, jo mēs šeit esam ieguldījuši daudz lielāku naudu”.

Neskaitāmas nelikumības

Tikmēr Lipska konstatējusi arī daudzas neatbilstības Zemesgrāmatā. Telpām esot cits plānojums un numerācija, nekā ierakstīts Zemesgrāmatā, kaimiņiene esot nelikumīgi uzslējusi piebūves, tāpat arī bez attiecīgas saskaņošanas veikusi savas mājas daļas fasādes pārkrāsošanu. Tāpat viņa esot savā īpašuma daļā veikusi nelikumīgu pieslēgumu pilsētas ūdensvadam

Cik pamatotas ir Lipskas apsūdzības, "Likumam un Taisnībai" neizdevās noskaidrot. Ābele kategoriski attiecās paust savu viedokli, vien nosakot: „Tikai caur manu advokātu!” Savukārt Ābeles advokāte Agnese Medne Likumam un Taisnībai noteica: „Nekādus komentārus nesniedzam, notiek tiesvedība”.

Tiesas spriedums nelabvēlīgs Lipskai

Jau notikusi otrās instances - Rīgas apgabaltiesas sēde, kurā pieņemts spriedums, ka jāizbeidz Nīcgales ielas 49 kopīpašums par labu Ābelei. Ābeles prasījums pret Lipsku balstīts uz to, ka „atbildētājas nelikumīgo darbību rezultātā prasītājai kopš 2016. gada 13. jūnija ir pārtraukta ūdens padeve, nav izmantojama kanalizācija un apkure (..) nav iespējams veikt ūdensvada un kanalizācijas tīklu remontu, lai atjaunotu to darbību”. Tāpat Lipsku ģimene īpašumā nedzīvo un dzīvesvietu saviem nepilngadīgajiem bērniem varot nodrošināt, ja saņems kompensāciju par zaudēto īpašumu. Tādējādi nebūšot skartas nepilngadīgo bērnu intereses.

Te jāpiebilst, ka Ābeles kundzes mājas daļa it nebūt neizskatās neapdzīvota. Viss liecina, ka tajā var dzīvot, arī kaut kāda apkures sistēma tajā brīdī darbojās, jo no skursteņa nāca dūmi.

Tagad Lipska Augstākajā tiesā ir iesniegusi kasācijas sūdzību un jāgaida tās spriedums, kurš noteikts kāds būs turpmākais Nīcgales ielas 49 īpašnieku liktenis.

Būvvaldei šis nams labi zināms

Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns "Likumam un Taisnībai" par Nīcgales ielas 49. namu pastāstīja:

„Būvvaldei šī adrese ir zināma. Laika posmā no 2016. gada augusta līdz šim brīdim esam apsekojuši īpašumu septiņas reizes, konstatējot dažādus ar būvniecību saistītus pārkāpumus. Te gan jāņem vērā, ka situācijas pamatā ir divu kopīpašnieku savstarpējs civiltiesisks strīds (ņemot vērā personas datu aizsardzības prasības, abi kopīpašnieki tiks pieminēti kā persona X un persona Y). Būvvaldes veikto apsekošanu un fiksēto pārkāpumu hronoloģisks uzskaitījums:

1) 26.08.2016. pārbaude - konstatēta ūdens patēriņa skaitītāja akas atjaunošana un ūdensvada pievada no akas līdz dzīvojamai mājai nomaiņa, kā arī demontēta kanalizācijas izsmeļamā aka (pārkāpumi konstatēti personas X ēkas daļā).

2) 31.01.2017. pārbaude - konstatēta telpu atjaunošana, demontēta starpsiena un demontēta krāsns (pārkāpumi konstatēti personas X ēkas daļā).

3) 14.03.2017. pārbaude un 18.08.2017. pārbaude - divās ēkas telpās izbūvēts logs, vēl citā telpā nomainīts loga bloks, izmainot loga dalījumu. Konstatēts, ka Nīcgales ielas sarkanās līnijās esošajā gājēju ietves daļā pret īpašuma iebrauktuvi veikta gājēju ietves pārbūve, mainot tās augstumu un seguma veidu no asfalta uz betona plākšņu segumu. Patvaļīgi izbūvēta ēkas telpa (pārkāpumi konstatēti personas Y ēkas daļā). Starp ēkas telpām likvidētas divas durvju ailas (pārkāpumi fiksēti personas X ēkas daļā).

4) 04.04.2017. pārbaude - ēkā veikta logu nomaiņa, kas neatbilst sākotnējam izskatam un dalījumam. Konstatēta saimniecības ēkas pamatu virszemes daļas patvaļīga stiprināšana, jumta seguma remontdarbi (pārkāpumi personas X ēkas daļā).

5) 02.11.2017. pārbaude - konstatēts, ka daļēji nokrāsota ēkas fasāde (pārkāpumi konstatēti personas Y ēkas daļā).

6) pēdējā pārbaude 2018. gada vidū - konstatēts, ka likvidētās durvju ailas ir atjaunotas.

Pašlaik lietas izbeigtas par ūdens patēriņa skaitītāja akas atjaunošanu; ūdens pievada izbūvi līdz ēkai; patvaļīgi demontēto starpsienu; durvju ailu likvidēšanu; jumta seguma daļēju nomaiņu; loga bloku nomaiņu Joprojām nav novērtas sekas par fasādes krāsojuma maiņu; saimniecības ēkas virszemes pamatu stiprināšanu; gājēju ietves pārbūvi”.

Kā var izbeigt kopīpašumu?

Civillikuma 1074. pants nosaka: „Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, (..) turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu”. 1075. pants nosaka: „Ja kopīpašnieki nevar vienoties, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu”.

Tātad likumā noteikts, ka katrs kopīpašnieks var jebkurā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu. Tās ir kopīpašnieka tiesības, nevis pienākums.