"KPV LV deputāts": Jautājumā par Juraša izdošanu frakcijai būtu jāpieņem kopīgs viedoklis

Politiķis arī uzskata, ka pirms šī jautājuma izlemšanas Jurašs būtu jāuzklausa "KPV LV" frakcijas sēdē. Pēc viņa paustā, publiskajā telpā izskan pretrunīgi redzējumi - gan tāds, kurā Jurašs iezīmējas kā "labais tēls", gan tāds, kurā tiek minēti kritiski fakti par situāciju, kurā iesaistīts deputāts.

Vitenberga ieskatā frakcijai "nevajadzētu mētāties" un jautājumā par deputāta izdošanu vai neizdošanu būtu jāpieņem kopīgs viedoklis.

Vaicāts par iespēju grozīt Saeimas Kārtības ruļļa normas, kas liedz kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem balsot un piedalīties parlamenta sēdēs, Vitenbergs norādīja, ka atbalstītu šādu izmaiņu veikšanu. Viņš skaidroja, ka pie pašreizējā regulējuma, ja vēlāk tiek atzīts, ka parlamentārietis bijis bez vainas, tad laiks bez balsošanas tiesībām būtu zaudēts. Viņš to pamatoja ar iespējamību, ka vēlāk parlamentārietis var tikt atzīts par nevainīgu, tādējādi viņš būtu zaudējis laiku, kas pavadīts bez balsošanas tiesībām.

Tikmēr ekonomikas ministrs, deputāts Ralfs Nemiro (KPV LV) aģentūrai LETA norādīja, ka laikā, kad šis jautājums tiks izlemts Saeimā, viņš jau būs nolicis deputāta mandātu uz laiku, kamēr pilda ministra pienākumus. Reizē Nemiro uzskata, ka Juraša izdošana nebūtu atbalstāma, jo runa ir par gadījumu, kad cilvēks izrādījis savu iniciatīvu un ziņojis par korupciju.

LETA jau vēstīja par nesaskaņām "KPV LV" frakcijā. Par valdības apstiprināšanu balsoja 11 "KPV LV" deputāti, savukārt pieci balsoja "pret", tajā skaitā partijas valdes locekļi Aldis Gobzems un Linda Liepiņa. Valdības apstiprināšanas sēdē vēl asāk arī iezīmējās domstarpības starp "KPV LV" līderi Artusu Kaimiņu un partijas valdes locekli Aldi Gobzemu.

Tāpat vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, lūdzot izdot Jurašu kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekšējā sēdē vēl nepieņēma lēmumu par Juraša izdošanai kriminālvajāšanai, vienojoties turpināt diskusijas šonedēļ. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien slēgtā sēdē turpinās skatīt šo jautājumu.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) atturējās prognozēt, vai Saeima par Juraša izdošanu lems jau šonedēļ.

Pašlaik vairākas frakcijas vēl nav formulējušas savu nostāju balsojumam par Juraša izdošanu, tomēr citu politisko spēku paustais liecina, ka Saeimas vairākums varētu piekrist izdošanai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka Saeimas lēmums par to, vai piekrist Juraša izdošanai kriminālvajāšanai, nav koalīcijas vai valdības jautājums.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," uzsvēris Jurašs.