FOTO: tā izskatās 36 miljonus vērtā LU Zinātņu māja Torņakalnā
Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi, izveidojot patlaban jaunāko un modernāko studiju un pētniecības centru Latvijā, informēja augstskolā.
Torņakalnā atklāta Zinātņu māja - vieta, kur notiks dzīvības, medicīnas un eksakto zinātņu pētniecība
Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.
Zinātņu māja izbūvēta ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 30 miljonu eiro apmērā. Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrfondu departamenta projektu vadītāja Inga Misiņa norādīja, ka vēl sešus miljonus eiro no ERAF līdzekļiem paredzēts izmantot nepieciešamo ēkas iekārtu nodrošināšanai. LU īsteno kopskaitā 78 Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izglītības un zinātnes projektus par 71 miljonu eiro, to skaitā 74 ERAF projektus 61,3 miljonu eiro apmērā un četrus Eiropas Sociālā fonda projektus 9,7 miljonu eiro apmērā.
Zinātņu mājas būvniecība tika sākta 2017.gada vasarā un noslēdzās 2018.gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.
LU rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka LU ir spērusi soli tuvāk savam ilgtermiņa mērķim - kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un ieņemt atzītu vietu starp Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju centriem. "Ļoti ceru, ka mūsu Akadēmiskais centrs iedvesmos jauniešus studēt, bet jaunos pētniekus palikt Latvijā un tepat padziļināti pievērsties zinātnei," pauda rektors.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V) akcentēja, ka LU Zinātņu māja ir ieguldījums Latvijas nākotnē, izmantojot Eiropas Savienības sniegtās iespējas. Zinātnes un pētniecības attīstība ir prioritāte gan Eiropā, gan Latvijā, un Zinātņu mājas projekts tam ir labs piemērs.
Jaunatklātajā Zinātņu mājā izbūvētas modernas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kurās tiks izvietotas gan esošās, gan iegādātas jaunas augsta līmeņa iekārtas. Modernie darba apstākļi veicinās jaunu un spējīgu zinātnieku piesaisti darbam vietējās zinātniskajās institūcijās, kā arī palīdzēs pētniecības darbam piesaistīt ārvalstu pētniekus un ekspertus. Paredzams, ka ārvalstu zinātniskajām institūcijām pieaugs interese sadarboties un veidot kopējus starptautiskos pētniecības projektus, tai skaitā finansējuma piesaistei no ES pētniecības un inovācijas programmām.
Patlaban notiek aktīvs darbs pie LU struktūrvienību pārcelšanās uz jaunajām telpām, lai jau 4.februārī varētu sākt mācību procesu. Darbs pie Zinātņu mājas izveides un aprīkošanas vēl nav noslēdzies. Tostarp 2019.gada vasarā iecerēts izbūvēt LU pirmo tā saukto "tīro telpu" jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli, kas paredzēta bioloģisko eksperimentu veikšanai. Lai neienestu telpā sadzīves piesārņojumu, ieiet tajā varēs tikai sterilā apģērbā, bet pētāmie objekti tiks ienesti caur īpašām slūžām.
Zinātņu mājas ēka veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Ēkas apkures, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, un to darbību iespējams atsevišķi ieprogrammēt, tādejādi ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem ir iespējams pievienot apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai. Tāpat Zinātņu mājā tiek izmantota "auksto griestu" tehnoloģija - betona pārsegumos ir iebūvēta dzesēšanas un apkures sistēma, pa kuru plūdīs sildīšanai vai dzesēšanai nepieciešamais ūdens. Piemēram, vasarā aukstais ūdens atvēsinās pie griestiem sakrājušos karsto gaisu, radot telpā patīkami vēsu sajūtu.
Zinātņu mājas telpu kopējā platība sasniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Tajā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Ēkas kopējās izmaksas sasniedz ap 36 miljoniem eiro, no kurām būvniecības izmaksas veido 27,3 miljonus eiro un zinātnes, un studiju vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegāde - ap 9 miljoniem eiro.
Pašlaik LU strādā arī pie tālākas LU Akadēmiskā centra attīstības. Līdz 2022.gadam plānots uzbūvēt un aprīkot trešo un vislielāko Akadēmiskā centra ēku - Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņupētniecības un studiju virzienu pārstāvji. Kopumā LU Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies četras studiju un pētniecības ēkas - Dabas māja (dzīvības un dabaszinātnes), Zinātņu māja (eksaktās un medicīnas zinātnes), Rakstu māja (sociālās un humanitārās zinātnes), Tehnoloģiju centrs, kā arī dienesta viesnīcas, akadēmiskais laukums, moderna sporta infrastruktūra, auto un velostāvvietas.
Zinātņu mājas projekta autors ir arhitektu birojs SIA "Sestais stils". Galvenais ēkas būvuzņēmējs ir PS "LNK Industries Group".
