NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Āboliņš skaidro Beltes atlaišanu un ieskicē LTV valdes locekļu konkursa gaitu

Latvijas žurnālistu asociācija (LŽA) ir izplatījusi skaļu paziņojumu, kurā pieprasa atcelt NEPLP izsludināto konkursu uz LTV valdes locekļu vietām. Kas noticis?

Diemžēl jāsaka, ka LŽA ir izplatījusi klaji melīgu un nekonsekventu paziņojumu. Pirmkārt, paziņojumā rakstīts, ka NEPLP konkursa nominācijas komisijā nav iekļāvusi nozares ekspertus ar padomdevēju tiesībām. Tie ir klaji meli, jo šādi eksperti ir veseli trīs – Latvijas Televīzijas arodbiedrības priekšsēdētāja Sarmīte Plūme, Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dace Kotzeva un Latvijas personāla vadīšanas asociācijas priekšsēdētāja Eva Selga. Otrkārt, LŽA apgalvo, ka, organizējot konkursu uz Latvijas Radio valdes locekļa satura attīstības jautājumos amatu, NEPLP konkursa komisijā neiesaistīja nedz nozares ekspertus, nedz Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvjus. Arī tie ir klaji meli, jo konkursa komisijā darbojās gan pašas LŽA izvirzītais Rolands Tjarve, gan PKC vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis. Tomēr mēs esam pieraduši pie tā, ka LŽA vadītāja Ivonna Plaude regulāri melo. Tas nav nekas īpašs. Būtiskāks ir kas cits. Būtībā šobrīd LŽA un Plaude cenšas panākt, lai Latvijas Televīzijas valdes iecelšanā tiktu iesaistīti ar politiku saistīti izpildvaras pārstāvji un slēpti finālā iekļuvušo kandidātu vārdi. Jo gan prasība piemērot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas, gan ievērot ierindas kapitālsabiedrību labas pārvaldības vadlīnijas, liecina par vēlmi panākt finālā iekļuvušo kandidātu vārdu slēpšanu.
Man šāda vēlme politizēt sabiedriskā medija valdes iecelšanas procesu un padarīt to maksimāli necaurspīdīgu nav saprotama. Turklāt, ir viegli atrast informāciju, ka agrāk LŽA iestājās par to, lai šo kandidātu vārdi tiktu publiskoti. Es nezinu kas ir mainījies.

Bet patiesi – kas ir mainījies? Vēl nedaudz vairāk nekā pirms gada NEPLP, organizējot konkursu uz Latvijas Radio valdi, tiešām nepubliskoja kandidātu vārdus un arī veidoja plašāku konkursa komisiju.

Mainījies ir daudz kas. Pērnā gada 15. martā pēc NEPLP ierosinājuma Saeima pieņēma grozījumus "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", nodrošinot divu svarīgu principu ievērošanu – sabiedrisko mediju valdes iecelšanas procesa atklātumu un mediju pārvaldības nošķiršanu no izpildvaras. Agrāk patiesi sabiedrisko mediju valžu iecelšanas procesā piedalījās PKC pārstāvis. Taču, kā mēs zinām, PKC vadītāju amatā ieceļ un no amata atceļ Ministru prezidents un nav pieļaujami, ka sabiedriskā medija valdi izraugās ar politiku saistīts izpildvaras pārstāvis. Arī no "Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas" nepārprotami izriet, ka sabiedrisko mediju pārvaldībai ir jābūt maksimāli nošķirtai no politiskās varas. Būtībā šeit saduras divas filozofijas – politizētais PKC un LŽA uzskata, ka sabiedriskais medijs ir parasts valsts uzņēmumus, bet NEPLP pastāv uz to, ka tas darbojas uz īpaša likuma pamata un mēs nevaram LTV salīdzināt ar, piemēram, "Latvijas dzelzceļu". Sabiedriskajam medijam ir īpaša misija un tas ir īpaši svarīgs sabiedrībai.

Manuprāt, šobrīd mēs redzam komercinterešu lobija mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija valdes iecelšanas procesu.

Vai varat paskaidrot šo savu domu?

LŽA pārsvarā darbojas kā komercmediju pārstāvji un kā zināms, komercmediji ir nopietni LTV konkurenti. Tāpat Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts, kura vadītājs Andris Grafs aktīvi iestājas par konkursa finālistu vārdu slēpšanu, patiesībā ir Lietuvā reģistrēta biedrība, kas pārstāv savu biedru intereses. Un, apskatoties biedru sarakstu, mēs redzam tur virkni nopietnu komercstruktūru – AB "Klaipedos nafta", UAB "Konenesko Lietuva", AS "Nelja energia", AS Telia Lietuva", "airBaltic", AS "Olainfarm" un citas. Tās visas, protams, ir cienījamas kompānijas, taču te rodas jautājums, vai visas šīs komercstruktūras ir ieinteresētas spēcīgā Latvijas sabiedriskajā medijā? Tāpat zīmīgs ir fakts, ka šīs biedrības biedru vidū atrodams ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu saistītajai "Gazprom" un "Itera Latvia" piederošā AS "Latvijas gāze".

Nozīmīga daļa šīs biedrības biedru ir Lietuvas komercuzņēmumi. Lietuvas! Patiesībā es aicinātu visus šos konkursa apšaubītājus vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas. Ja Satversmes tiesa pateiks, ka šis likums neatbilst Satversmei, tad Saeimai tas būs jāmaina. Jebkurā citā gadījumā – NEPLP ievēros likumu, kurā likumdevējs ir noteicis tiešu deleģējumu NEPLP organizēt konkursu gan ieceļot, gan atceļot sabiedrisko mediju valdes. NEPLP šim komerciālo un citu nezināmu ietekmju spiedienam nepakļausies.

Visu šo notikumu nebūtu, ja NEPLP pērn, gada pēdējā darba dienā, no amata pēkšņi nebūtu atbrīvojis LTV valdes locekļus Ivaru Belti un Sergeju Ņesterovu.

Šis lēmums nebija pēkšņs, LTV darbiniekiem, to, ka Ņesterovs varētu zaudēt amatu, teicām vēl pērnā gada maijā. Jāsaka, ka Belte un Ņesterovs vienkārši netika galā ar saviem pienākumiem. Un finansējuma pārtēriņa riski šobrīd apdraud 2019. gada LTV programmas veidošanu.

Gada pēdējā darba diena ir tieši tāda pati darba diena kā visas citas, šis arguments neiztur nekādu kritiku. Mēs vienkārši darījām savu darbu. Turklāt te ir paradokss – situācijā ar Latvijas Radio valdes darbību, mēs runājām atklāti, stāstījām sabiedrībai par visām nebūšanām. Un mums pārmeta to, ka nesam iekšējās lietas uz āru, teica, ka domstarpības jārisina klusi un koleģiāli. LTV gadījumā gājām šo ceļu un mums tagad pārmet, ka neesam sabiedrību iepriekš informējuši par nopietno situāciju LTV.

Turklāt vēlos uzsvērt, ka Belte pērnā gada oktobrī bija parakstījis līgumu, padarot sabiedrisko mediju par komerctelevīziju apkalpojošu sulaini. Nav pieņemami, ka sabiedriskais medijs plāno un pārdod komerctelevīzijas reklāmas, tādējādi vairojot tās labklājību un stiprinot tirgus pozīcijas. Beltem nemaz nebija tiesību šādu līgumu slēgt un šobrīd LTV ir uzsākusi tā laušanas procedūru.

Vai ir pārliecība, ka tagad izdosies atrast labākus valdes locekļus?

Protams. Interese par konkursu jau tagad ir ļoti liela – pieteikušies 16 kandidāti. Konkursa pretendentu pieteikumi tiks pieņemti līdz pat 15. februārim.

Mums ir arī laba pieredze ar Latvijas Radio valdi. 2017.gadā mēs no amata atbrīvojām vispirms Aldi Pauliņu un Uldi Lavrinoviču, bet pēc tam arī amatam absolūti nepiemēroto Sigitu Roķi. Kā zināms, šobrīd tiesa izskatīšanai ir pieņēmusi NEPLP prasību par zaudējumu piedziņu no šiem valdes locekļiem. Pēc tam konkursos izvēlējāmies jaunu valdi – Unu Klapkalni, Mārīti Tukišu un Sanitu Diku-Bokmelderi – un Latvijas Radio strādā daudz labāk, ir redzama virkne uzlabojumu. Tā pavisam noteikti ir labākā valde kāda jebkad sabiedriskajiem medijiem Latvijā ir bijusi. Un ticu, ka šajā konkursā atradīsim vēl labāku LTV valdi.