Kā pavirzījies Rimšēviča kriminālprocess? Latvijas Bankas prezidents jau gadu nesaņem amata algu

Kā zināms, KNAB nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu pagājušā gada 18. jūlijā. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

KNAB šo lietu sācis pēc divu AS “Trasta komercbanka” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Rimšēvičs tiek nopratināts, liecības pārbaudītas

Komentējot pašreizējo stāvokli kriminālprocesā, kurā inkriminēts Rimšēvičs, prokuratūras prokurore Viorika Jirgena ar sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes starpniecību informē, ka šobrīd turpinās apsūdzētā pratināšana, tiek pārbaudīta apsūdzētā liecību ticamība ar dažādām izmeklēšanas darbībām, tai skaitā, pratinot citas procesā iesaistītās personas. LRP pārstāve arī apliecina, ka Rimšēvičam sākotnēji piemērotais drošības līdzeklis nav atcelts un nav grozīts. Kā iepriekš ziņots, Rimšēvičam tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda un aizliegumi ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu, tuvoties atsevišķām personām un izbraukt no valsts.

Savulaik arī vēstīts, ka Rimšēvičs vērsās Eiropas Savienības Tiesā pret Latviju un prasīja atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt ECB padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski. ES Tiesa vēl nav nākusi klajā ar lēmumu un procesa virzītājs (LRP) nav informēts par to, kurā datumā tas varētu tikt paziņots.

Ziņots arī, ka, lai arī 12. Saeima savulaik nobalsoja par aicinājumu Ilmāram Rimšēvičam pašam atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, viņš aicinājumam nepaklausīja, paužot, ka savu vainu neatzīst un ir kļuvis par atsevišķu baņķieru izvērstas nomelnošanas upuri. Savukārt 13. Saeima pagaidām neturpina darbu pie šī jautājuma.

Rimšēvičs šobrīd nesaņem algu no Latvijas Bankas

Zināms arī, ka laikā, kamēr Rimšēvičam piemērotie drošības līdzekļi liedz pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus, tos pilda viņa vietniece – Zoja Razmusa. Kā portāluJauns.lv informēja Latvijas Bankas Preses sekretārs Jānis Silakalns, laikā, kamēr noteikto drošības līdzekļu dēļ Rimšēvičs nepilda Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņš nesaņem atalgojumu.

No amatpersonas deklarācijas izriet, ka 2017. gadā Rimšēvičs no Latvijas Bankas atalgojumā kopumā saņēmis 143 614 78 eiro. Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa 2017. gadā saņēmusi 106 732 51 eiro.

Citi kriminālprocesi

Pagājušā gada novembrī kļuva zināms, ka Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā KNAB lietvedībā esošā kriminālprocesā. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” 2018. gada martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc “ABLV Bank” pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana.

“ABLV Bank” vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB. KNAB tobrīd neatklāja, pēc kāda Krimināllikuma panta sākts kriminālprocess.

Savukārt Valsts policijas lietvedībā ir kriminālprocess pēc “Norvik bankas” lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma pret Rimšēviču.

Guseļņikovs bija publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Guseļņikovs pagājušā gada decembrī vērsās VP ar iesniegumu par iespējamo Latvijas valsts amatpersonu saistību par kukuļa izspiešanu no viņa. Šī gada sākumā policija publiski paziņoja, ka sākts kriminālprocess. Kriminālprocess ir sākts par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šajā kriminālprocesā tiek pārbaudīti “Norvik bankas” lielākā akcionāra iesniegumā minētie fakti.