Igaunijā saņemta pirmā atļauja eitanāzijai: no dzīves atteikusies skolotāja, četru bērnu māte
Kāda 47 gadus veca bijusī skolotāja un četru bērnu māte no Austrumviru apriņķa saņēmusi atļauju eitanāzijai. Sieviete sirgst ar neārstējamu muskuļu slimību un nolēmusi tuvāko mēnešu laikā ar citu palīdzību no dzīves šķirties Šveicē.
Sieviete būs pirmā eitanāzijas tūriste no Igaunijas, vēsta kaimiņvalsts televīzija. Viņa sirgst ar neārstējamu muskuļu slimību, kas pakāpeniski paralizē organismu un beigu beigās viņa neizbēgami palikšot nekustīgi guļam uz gultas bez kustības spējām. Lai spītētu tik nožēlojamam liktenim igauniete nolēma vērsties pie Šveices mediķiem, kur atļauta eitanāzija un labprātīgi aiziet no dzīves.
Tikmēr Latvijā jau teju divus gadus sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” vāc parakstus, lai pie mums legalizētu eitanāziju. Līdz šim brīdim zem iniciatīvas “Par labu nāvi – eitanāzijas legalizēšana” savākti 3167 paraksti nepieciešamo 10 000 vietā, lai to varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā. Toreiz - 2017. gada pavasarī veselības ministre Anda Čakša pauda, ka eitanāzija nebūtu jālegalizē. Viņasprāt, nedrīkst tik vienkārši lemt par dzīvību. Tā vietā jāuzlabojot paliatīvā aprūpe nedziedināmi slimiem cilvēkiem.
Eitanāzijas legalizācijas jautājums Latvijā tika aktualizēts 2016. gadā, kad sabiedrība saziedoja visu nepieciešamo summu - 10 000 eiro, lai nedziedināmi ar rīkles vēzi slimais Viesturs Bundža piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un viņš varētu doties uz Šveici, kas pazīstama kā eitanāzijas tūrisma galamērķis. Tomēr viņš savu vēlēšanos neīstenoja un no dzīves aizgāja ātrāk – 2016. gada novembrī, Rīgā, Latvijas Onkoloģijas centrā, dienu pirms savas 47. dzimšanas dienas.
Pašreiz eitanāziju ar dažādiem priekšnoteikumiem iespējams veikt Nīderlandē, Beļģijā, Šveicē, Francijā, Zviedrijā, Kanādā, ASV, Austrālijā, Luksemburgā, Dānijā, Austrijā, Japānā un Izraēlā.
