Par teju 2 miljoniem renovētais Centrāltirgus paviljons daudziem izrādās pagalam neērts
Tikko atklātais rekonstruētais Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons jau saņēmis daudzu pircēju kritiku, jo tajā nevar iepirkties ne bērni, ne cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tirdzniecības vietu letes augstums ir 1,20 metri un mazāka auguma cilvēkam, lai uz tās uzliktu naudu vai no tās paņemtu preci jāveic teju vai akrobātiski triki ar palēkšanos - kā uz batuta.
Lai iepirktos Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā jāveic akrobātiski triki. Bērniem un invalīdiem tā ir neiespējamā misija. Savukārt cilvēkam ratiņkrēslā vai mazam bērnam tur nopirkt bulciņu vai miltu paku ir neiespējamā misija.
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir sašutusi, ka pēc vairāk nekā divus gadus ilgušās par teju diviem miljoniem eiro veiktās paviljona pārbūves tajā nevar iepirkties cilvēks ratiņkrēsalā: “Pēc ilgstoša remonta atkal tika atvērts Gastronomijas paviljons. Diemžēl apmeklētājus nepatīkami pārsteidza ļoti augstās letes, kuras, šķiet, domātas Guliveriem. Cilvēki, kuri lieto ratiņkrēslus, līdz tai aizsniegties nevar. Tāpat problēmas iepirkties varētu būt maza auguma cilvēkiem un bērniem. Neērtības ir arī pārdevējām, kuras, lai varētu normāli apkalpot pircējus, stāv uz dažādiem improvizētiem paaugstinājumiem, kas varētu būt bīstami”.
“Apeirona” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis informē, ka tirdzniecības vietās un klientu apkalpošanas centros letes augstumam nevajadzētu pārsniegt 80 cm, bet Gastronomijas paviljonā letes virsma atrodas vismaz 120 cm augstu. Tāpat “Apeironu” neapmierina arī tas, ka tur izbūvētās tualetes ratiņkrēslos nav pieejamas. Par redzēto Gastronomijas paviljonā neapmierinātību izsaka ne viens vien pircējs:
Jauns.lv uzdeva jautājumu Rīgas Centrāltirgus administrācijai, kā tā vērtē izveidojušos situāciju un vai nav iespējami kādi uzlabojumi. Centrāltirgus Mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksands Šuņins portālam Jauns.lv teica:
„Pirmkārt, Jurģis Briedis apciemoja Centrāltirgu un mēs kopā izstaigājām paviljonu, lai saprastu esošo situāciju, saprastu, kas labs izdarīts un kas nē. Mēs esam gatavi dialogam, sarunai. Ja ir kaut kādi trūkumi labosimies. Otrkārt, Centrāltirgus ir atvērts sarunai un varbūt, mēs esam gatavi runāt un darīt.
Ir daži labi piemēri tam, ka mēs rīkojamies kā sociāli atbildīgs uzņēmums: mūsu cenrādī viszemākās cenas – viens eiro par metru ir tirdzniecības platībām ir tieši speciālām iedzīvotāju grupām – invalīdiem un maznodrošinātajiem; Sakņu paviljonā ir atvērts veikals, kurā invalīdi var pārdot savas preces; plānojam drīzumā atvērt Infocentru, kurā būs speciāls panduss (pacēlājs) invalīdiem. Varu pateikt, ka mēs esam par invalīdiem, esam kopā ar invalīdiem, esam ieinteresēti pielāgot mūsu tirgus vidi speciālām prasībām.
Mēs tikāmies un aprunājāmies tīri cilvēciskā līmenī. Piemēram, vitrīnas mēs nevaram pārbūvēt – tas vienkārši nav iespējams. Kopā ar mums bija Centrāltirgus tirdzniecības organizācijas vadītājs. Tuvākajā laikā izrunāsim šo problēmu ar tirgotājiem un vienojāmies, ka gadījumā, ja būs jāapkalpo pircējs ar īpašām vajadzībām, pārdevējs apies apkārt vitrīnai un no pircēja paņems gan naudu, gan pasniegs preci. Tāpat arī pielabosim tualeti, lai tā būtu ērtāka invalīdiem. Gribu teikt, ka mūsu saruna ar Briedi notika draudzīgā gaisotnē, īpašas pretenzijas nebija”.
Centrāltirgū atvērts atjaunotais Gastronomijas paviljons
